ZZ.lv ARHĪVS

Logo

Muzejā – vecmeistaru Valtera, Rozentāla un Purvīša gleznas (FOTO)

Santa Logina
Izstādes

2017. gada 17. novembris 23:13

4119
Muzejā – vecmeistaru Valtera, Rozentāla un Purvīša gleznas (FOTO)

Sagaidot Latvijas dzimšanas dienu, dāvanu mākslas cienītājiem sarūpējis Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejs, aicinot uz unikālu Johana Valtera, Jaņa Rozentāla un Vilhelma Purvīša gleznu izstādi. Pirmo reizi brīvvalsts laikā, skaitot kopš Latvijas dibināšanas, vienkopus apskatāmi visu trīs mākslinieku darbi. Izstādē izliktās gleznas nāk no Zuzānu kolekcijas, un tā tapusi sadarbībā ar Mūkusalas Mākslas salonu.

Johans Valters (1869–1932), Vilhelms Purvītis (1872–1945) un Janis Rozentāls (1866–1916) – katrs kādā veidā ir saistīts ar Jelgavu. Kā stāsta Ģ.Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzeja direktores vietniece Marija Kaupere, visi vienā laikā studējuši Pēterburgas Mākslas akadēmijā, kur arī dzimusi draudzība. 1897. gada vasarā J.Valters un V.Purvītis Valtera dzimtajā Jelgavā gleznoja savus slavenos diplomdarbus (J.Valters – “Tirgus Jelgavā”, V.Purvītis – “Pēdējie stari”), lai pretendētu uz pirmās pakāpes mākslinieka grādu. Pirms atgriešanās Pēterburgā viņi sarīkoja izstādi Jelgavā, gūstot lielu ievērību. Savukārt J.Rozentāla personālizstāde Jelgavā notika 1910. gadā.

Pēc studiju beigšanas V.Purvītis par konkursa darbu “Pēdējie stari” ieguva ārzemju komandējumu, un 1898. gadā viņš studiju nolūkā kopā ar J.Rozentālu un J.Valteru devās uz Vāciju, pēc tam uz Franciju un Austroungāriju. 1898. gadā J.Valters Jelgavā ierīkoja studiju, kuru apmeklēja gan latviešu glezniecības vecmeistars Ģederts Eliass (1887–1975) un Sigismunds Vidbergs (1890– 1970), gan ievērojamais lietuviešu mākslinieks Petrs Kalpoks (1880–1945), gan vairāki Baltijas vācu gleznotāji. Ģ.Eliass ir apmeklējis arī V.Purvīša studiju Rīgā.

V.Purvīša saistībā ar Jelgavu ir minams arī kāds skumjš fakts – daļa viņa gleznu gāja bojā 1944. gada vasaras nogalē, degot Jelgavai. Grāmatā “Starp Baltiju un Berlīni. Gleznotājs Johans Valters-Kūravs (1869–1932) kā mākslinieks un skolotājs” Dr.art. Kristiāna Ābele citē gleznotāja un rakstnieka Herberta fon Hērnera vēstuli Jānim Siliņam: “Valters mums tolaik nozīmēja modernās mākslas simbolu. Valters bija ne tikai gleznotājs, bet vienlaikus arī teicams mūziķis, vijolnieks. Viņi abi ar Purvīti Jelgavas mākslas cienītāju sabiedrībā kļuva par, tā sacīt, “lielo modi”, un jelgavnieki daudz strīdējās, kurš no viņiem būtu nozīmīgākais.”

V.Purvīša un J.Valtera 1897. gada vasaras beigās Jelgavā sarīkotajai izstādei šogad aprit 120 gadu. “Varam būt lepni, cik Valters un Purvītis ir saistīti ar Jelgavu,” teic M.Kaupere.

Jelgavas muzeja krājumā ir daži J.Valtera darbi un viens J.Rozentāla zīmējums, bet izstāde tapusi no Zuzānu krājumā esošajiem, kurus palīdzējis sarūpēt Mūkusalas Mākslas salons. Tā vadītājas vietas izpildītāja Līga Lindenbauma atklāj, ka salonam ar Jelgavas muzeju izveidojusies īpaša sadarbība, un viņa priecājas atklāt izstādi Jelgavā. “Kas ir kolekcija, ja tā stāv krājuma glabātavā un neviens to neredz,” tā L.Lindenbauma.

Izstāde skatāma līdz 30. decembrim.

Foto: Raitis Puriņš
+ 10
Kategorijas

Kategorijas