Semestra vidū atbrīvo no darba docenti Mičuli, kas protestē pret darba apmaksas kārtību LLU
Saistībā ar atteikšanos parakstīt
mainīto darba līgumu šonedēļ LLU rektore Irina Pilvere atbrīvoja
no darba Veterinārmedicīnas fakultātes docenti Gundegu Mičuli.
Fakultātes dekāns Ilmārs Dūrītis par notikušo ir šokēts, jo,
īstenojot šo darba uzteikumu, 6. kursa studentiem un maģistrantiem
pusceļā tiek atstāti iesāktie studiju kursi. Dekāns raksturo
G.Mičuli kā Latvijā zinošāko speciālisti ES likumdošanā un
tirgzinībās, kas saistās ar veterinārmedicīnu un pārtikas
drošību. Viņš nezina, kas G.Mičuli varētu aizstāt. I.Dūrītis
uzsver arī to, ka kolēģei ir plaši starptautiskie kontakti,
tostarp Eiropas Veterinārārstu federācijā (FVE) un Eiropas
Veterinārmedicīnas augstskolu asociācijā, (EAEVE). Dekāns
piebilst, ka 2016. gadā EAEVE atkārtoti veica LLU
Veterinārmedicīnas fakultātes studiju procesa novērtēšanu.
Atšķirībā no iepriekšējās pārbaudes 2003. gadā, kad tika
dots negatīvs vērtējums, šoreiz tas bija pozitīvs, taču ar
vairākiem nosacījumiem, kas steidzami būtu jālabo. Viens no tiem
tika minēts mācību spēku pārslodze un nepietiekamais atalgojums.
“Lieki piebilst, ka fakultātes pozitīvs novērtējums ES līmenī
ir svarīgs, lai mūsu izsniegtais veterinārārsta diploms būtu
starptautiski atzīts, kā arī lai varētu tālāk attīstīt
ārzemju studentu piesaisti,” stāsta I.Dūrītis.
G.Mičule teic, ka viņas atteikšanās parakstīt darba līguma grozījumus ir protests pret LLU vadības politiku, kas, ieviešot jaunu mācību spēku slodžu aprēķināšanas sistēmu, grauj veterinārārstu izglītošanas pamatprincipus. Augstskolas pasniedzēju darba algu galvenokārt rēķina pēc laika, kas tiek pavadīts nodarbībās ar studentiem, nevis pēc tā, kā plašākā nozīmē tiek sekmēti studiju mērķi. “Citās LLU fakultātēs ir vairāk tā saucamo kursa darbu, kuri dod zināmu stundu skaitu slodzē neatkarīgi no tā, cik reāli laiku tas prasa. Laiks, kas tiek veltīts nodarbību sagatavošanai, studentu zināšanu pārbaudei, sadarbībai ar valsts un profesionālām iestādēm, tostarp piedalīšanās LLU sanāksmēs, netiek iekļauts slodzes aprēķināšanā,” saka G.Mičule. Viņas gadījumā, veicot izmaiņas darba līgumā, aprēķinātā slodze un alga par darbu trīs studiju kursos samazinātos vairāk nekā uz pusi. Tādējādi par 15 kontaktstundām nedēļā docente saņemtu vien 379 eiro “uz papīra”. “Ja rudens semestrī uz nodarbībām ar studentiem un citiem saistītajiem darbiem man no Rīgas uz Jelgavu bija jābrauc četras dienas nedēļā, tad šķiet, ka komentāri ir lieki. Taču es domāju arī par kolēģiem, kas, ieviešot grozījumus, spiesti strādāt pat vairāk nekā 40 kontaktstundu nedēļā, lai saņemtu algu, kāda bija līdz šim. Tas ir fiziskas izdegšanas risks, kur neatliek laika zinātniskajam darbam un sevis pilnveidošanai. Augstskolas pasniedzējs nevar kā skolotājs sākumskolā mācīt gan matemātiku, gan arī pie reizes dziedāšanu un zīmēšanu. Augstskolas mācību spēkam jābūt zinātniekam savā jomā,” uzsver G.Mičule.
Dekāns I.Dūrītis skaidro, ka līdz maijā LLU Senātā pieņemtajām izmaiņām pasniedzēju darba līgumos gan viņam, gan fakultātes institūtu vadītājiem tika atņemti finanšu instrumenti, ar kuru palīdzību varēja elastīgi atalgot viena vai otra mācību spēka devumu augstskolas mērķu sasniegšanā. “Ziņas” rakstīja, ka, tuvojoties jaunajam studiju gadam, vairāki Veterinārmedicīnas fakultātes mācību spēki atteicās parakstīt grozītos darba līgumus. Tomēr pēc pārrunām galu galā viņi tos parakstīja. Tiesa, līgumu neparakstīja un no fakultātes aizgāja docente Evija Liepiņa, kurai piedāvāja darbu Zviedrijā. Otra darba līguma neparakstītāja ir docente G.Mičule.
Var piebilst, ka sabiedrības spiediena rezultātā oktobrī LLU Senāts grozīja maijā pieņemto kārtību, kā tiek apmaksāts mācībspēku darbs. Taču dekānu I.Dūrīti un viņa domubiedrus šie grozījumi neapmierina. “2015. gadā es pierunāju Gundegu Mičuli atstāt departamenta vadītājas amatu Pārtikas Veterinārajā dienestā un nākt uz pilna laika slodzi fakultātē. Tagad iznāk, ka esmu kolēģi iegāzis. Es to tā nevaru atstāt. Mēs cīnīsimies,” teic I.Dūrītis.
LLU Studiju prorektors Aigars Laizāns G.Mičules atbrīvošanu no darba uzskata par iekšēju universitātes darbības jautājumu, ko nedrīkst publiski komentēt. “Ja komentējam atalgojuma sistēmas principus kopumā LLU, tad informēju, ka augstskolā kopš šī gada mācībspēkiem ir trīs līmeņu atalgojuma sistēma, kur vienā tiek noteikta pieeja, kā tiek uzskaitīts akadēmiskais darbs, otrā – studiju kvalitātes nodrošināšanas darbs, bet trešajā – zinātniskais darbs. Tas kopumā veido katra mācībspēka darba slodzi. Līdz ar to darbs ārpus auditorijas tiek apmaksāts. Turklāt mācībspēki, kuri pilda arī kādus administratīvus pienākumus, par to saņem atbilstošu atalgojumu,” uzskata A.Laizāns.
G.Mičule Veterinārmedicīnas fakultāti absolvēja 1975. gadā. Zinātnisko grādu veterinārmedicīnā (1993. gadā tas tika pielīdzināts zinātņu doktora grādam) viņa ieguva Maskavas Veterinārajā akadēmijā 1982. gadā. Deviņus gadus G.Mičule ir strādājusi par padomnieci Latvijas Pastāvīgajā pārstāvniecībā ES Briselē, konsultējusi Saeimas Veselības un sociālās aizsardzības komisiju laikā, kad tika pieņemti pirmie ar veterinārmedicīnu saistītie likumi Latvijā, strādājusi atbildīgos amatos Pārtikas veterinārajā dienestā un Zemkopības ministrijā, kā arī strādājusi zinātniskajos projektos. Četrus gadus viņa ir bijusi ievēlēta Par Eiropas Veterinārārstu federācijas viceprezidenti. G.Mičulei ir vairāk nekā 200 publikāciju zinātniskajos un profesionālajos izdevumos.
Foto: virtuala.lv
Kategorijas
- Vietējās ziņas
- Jelgava
- Jelgavas novadā
- Ozolnieku novadā
- Latvijas ziņas
- Dobeles, Tērvetes un Auces novadā
- Ekonomika
- Uzņēmējdarbība
- Darba tirgus
- Citas ziņas
- Eiro 2014
- Politika
- Vēlēšanas 2011
- Saeimas vēlēšanas
- Citas ziņas
- Pašvaldībās
- Pašvaldību vēlēšanas 2017
- Saeimas vēlēšanas 2018
- Eiropas Parlamenta vēlēšanas 2019
- Asā hronika
- Policijas ziņas
- VUGD
- Tiesu ziņas
- Citas ziņas
- Kultūra un izklaide
- Teātri
- Izstādes
- Bibliotēkas
- Koncerti
- Citas ziņas
- Kas? Kur? Kad?
- Sports
- Basketbols
- Futbols
- Vieglatlētika
- Citas ziņas
- Hokejs
- Volejbols
- Veselība
- Aktuāli
- Padomi
- Slimnīcās
- Citas ziņas
- Stārķa ziņas
- Lietotāju raksti
- Foto/Video
- Reklāmraksti
- Citas ziņas
- Laikraksta arhīvs
- Afiša
- Izstādes
- Pasākumi un izstādes
- Chocolate & Pepper
- Video
- Aizsaulē
- Statiskas lapas
- Centrāle!
- Dzīvesstils
- Receptes
- Māja un dārzs
- Hobiji
- Pašizziņa
- Citas ziņas
- Mīluļi
- Projekti
- Projekts “Saimnieko gudri”
- Projekts “Kultūras nesēji Zemgalē”
- Projekts “Redzi apslēpto”
- Atbalsts medijiem sabiedriski nozīmīga satura veidošanai un nacionālās kultūrtelpas stiprināšanai latviešu valodā
- Projekts “Rūpēsimies par vidi!”
- Projekts “Kur dzīvosim?”
- Projekts “Mediju kritika”