ZZ.lv ARHĪVS

Romanoloģijas atmodas laikmets (FOTO)

zz.lv

2017. gada 2. novembris 09:09

2933
 Romanoloģijas atmodas laikmets (FOTO)

Pirmo reizi Latvijā norisinājies Latvijas romu pētnieku seminārs. Semināra autore un vadītāja – romu etnomūzikas pētniece Dr.Ieva Tihovska (LU Literatūras, folkloras un mākslas institūts).

Zināšanas un atziņas par Latvijas romiem ir atslēgas vārdi, lai konsultētu par nodarbinātības un emocionāliem, sociāliem, izziņas jautājumiem. Pētnieku pieredze ļauj skatīt romus kulturāli dziļāk, saglabājot un “dzīvā procesā” iniciējot pieņemamas formas. 1933. gadā minēts sākums “romu etniskai studijai”, savukārt 90. gados jau saskatāmi “romu intelektuāļu piedāvājumi”. Romu pētījuma seminārs uzskatāms par iganoloģijas apakšdisciplīnas daudzpusīgu atmodas laikmetu, kas informatīvi plaši un saistoši sākotnēji iezīmē vīziju par zinātniskas intereses sākumu par šo objektu.

Seminārs tika organizēts ar LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta atbalstu. Tas bija pirmais pētnieciskais seminārs, kurā piedalījās 15 pētnieki no Latvijas, Igaunijas, Zviedrijas un Lielbritānijas. Izpētes tēmas – romu vēsture, foklora, etnomūzika, socioloģija, antropoloģija, pedagoģija, kā arī romu psiholoģijas aspekti.

Jau savulaik savu ieguldījumu romanoloģijā (čiganoloģijā) devuši tās pamatlicēji un aizsācēji: Jānis Leimanis, Jānis Neilands, Leksa Mānušs (īstajā vārdā – Aleksandrs Belugins), Kārlis Rudevičs. Šis romu pētnieku seminārs iezīmēja pilnīgi jaunu formu un atmodu, atspoguļojot procesu no pirmsākumiem līdz mūsdienām. Ar to romi ir ieguvuši mūsdienīgu Latvijas un Eiropas līdzpilsonisku līdzdarbību. Svarīgi atzīmēt, ka katra nākamā pētnieka uzstāšanās gan iezīmēja plašākus un dziļākus Latvijas roma pētniecības aspektus un nozīmi, gan papildināja, gan arī ļoti bieži atbalsoja līdzīgas idejas un problēmjautājumus no atšķirīgiem zinātniskiem skatpunktiem.

Metjū Kots (Matthew Kott) skaidri iezīmēja politikas un ikdienas “antičigānisma” pazīmes, to īpatnības, aizspriedumu izcelsmes avotus, kas veido līdzīgi domājošus cilvēkus un konstruē viņu uzskatus par čigāniem. Māras Vīksnas pētījums ļāva saprast grūtības viena parasta cilvēka dzīvē no bērnības līdz Latvijā slavenas personības statusam.

Gribētos izteikt gandarījumu un prieku par to, ka dažādu autoru “romu psiholoģijas” piedāvājumu saturā ļoti tuvu un pat precīzi saskanēja idejas un viedokļi par aktuālām problēmām: Kaspara Zeļļa, Oksanas Kurcaltes, Ievas Tihovskas, Denisa Kretalova aktualizētās idejas un domu virzība saskanēja ar šī raksta autora izklāstīto romu etnopsiholoģiskā portreta analīzi. Romus Latvijā vairs nevar uzskatīt par šaura pētījuma objektu, bet gan plašos dažādos zinātniskos formulējumos. No šauras etniskas kultūras mazākumtautības līdz plašai fenomenoloģijai, kura spējusi ietekmēt un rosināt interesi par romiem gan skolēnam, studentam, ikvienam pētniekam, veidojot un ietekmējot globalizācijas procesu – pasaules minoritāšu etnogrāfiju, mākslas, mūzikas un biznesa norises, aplūkojot ekonomisko vidi un operējot ar finanšu līdzekļiem, dibinot romu fondus, izglītības un sociālā atbalsta centrus, saņemot grantus (it īpaši pētot romu problemātikas jautājumus nacionālā līmenī).

Romu pētniecības sākšanās ir atmošanās no snaudas, kas gaida turpinājumu un arvien labākus piedāvājumus un risinājumus. Notikušais pētnieku seminārs ir atspēriens un iedvesma mūsdienīgam, jaunam sākumam.

Semināra dalībnieku dažādo pētījumu saturs savstarpēji organiski saplūda; te parādījās daudzu pētnieku pirmreizējas un unikālas iniciatīvas, apliecinot romu fenomena svarīgumu un īstenu, patiesu nozīmi Latvijas minoritāšu mozaīkā. Katra pētījuma tēzes un saturs īpaši apliecināja kā zinātniskās pieejas dažādību, tā čigānu kultūras elastīgu spējīgumu, politisko, daudznacionālo, sabiedriski izglītojošo, socializējošo un valstiski svarīgo nozīmi.


Andris Tertats