ZZ.lv ARHĪVS

Tiksimies “Ārsta mājā”, kur kopj garu

zz.lv

2017. gada 31. oktobris 10:52

695
Tiksimies “Ārsta mājā”, kur kopj garu

Desmitais Kalnciema novadnieku saiets norisināsies sestdien, 4. novembrī pulksten 13 Valgundes pagasta “Ārsta mājā”, kur atrodas Tīreļu ciema bibliotēka un agrākā Kalnciema pagasta (beidza pastāvēt 1979. gadā) vēstures ekspozīcija.

Katru gadu novadnieku saiets pulcē tos, kurus aizrauj un uzrunā mūsdienu Kalnciema – Valgundes apkaimes vēsture un kultūras mantojums, kā arī aktualitātes, kas saistās ar vietējo kultūrvidi un tās nozīmi Latvijas kultūrtelpā. Sarīkojumā aicināti piedalīties tiklab vietējie ļaudis, kā arī visi pārējie – tie, kuriem šajā pusē rodamas dzimtas saknes vai kurus saista vienkārši interese. Arī pati tikšanās vieta ir daļa novada vēstures – tas ir 1931. gadā celtais, par “Ārsta māju” dēvētais vecais Kalnciema pagasta doktorāts, kas, kā teikusi vēsturniece Santa Vītiņa, šodien veiksmīgi pārprofilējies no miesas uz gara lietām: kādreizējos rajonārsta apartamentos tagad plešas bibliotēkas telpas, blakus – muzejistaba un dienas centrs.

Ik gadu novadnieku saieta centrā ir populārzinātniska konference, kurā izskan gan pētnieku priekšlasījumi, gan atmiņu stāstījumi par noteiktām tēmām. Šogad, piemēram, ieskatīsimies gan Kalnciema novada veselības aprūpes vēsturē, gan īpaši pieminēsim izcilā novadnieka starptautiski pazīstamā latviešu izcelsmes franču etnogrāfa profesora Dr.Ziedoņa Ligera (1917–2001) neparasto dzīvi un raženo darbību, par kuru šodienas Latvijā, pat speciālistu – vēsturnieku un etnogrāfu – lokā, var dzirdēt nepelnīti reti. Jaunībā viņš rakstījis par latviešu etnogrāfiju, Latvijas tēlotājmākslu un pētījis Baltijas pilsētu vēsturi, bijis Latvijas Universitātes mācībspēks, bet 1944. gadā devies bēgļu gaitās uz Vāciju un vēlāk Franciju. Svešumā Z.Ligers ieguvis etnoloģijas doktora grādu Parīzes universitātē (Sorbonā) un pievērsies afrikānistikai, aptuveni desmit gadus pavadot zinātniskajā ekspedīcijā Āfrikā un sarakstot virkni monogrāfiju par afrikāņu tradicionālo kultūru un mitoloģiskajiem priekšstatiem. Ārkārtīgi samezglotas bija profesora attiecības ar atjaunotās Latvijas Republikas politiskajiem un intelektuālajiem pārstāvjiem, un to bija izraisījis kāds skumji nelāgs gadījums: 1990. gadā mēnešrakstā “Grāmata” vēsturnieks Heinrihs Strods publicēja rakstu, kurā pasludināja, ka Z.Ligers jau 70. gados miris no malārijas, un šie gluži mistiskie meli sirmo zinātnieku aizvainoja tik sāpīgi, ka viņš vairs nevēlējās ar Latvijas inteliģenci nekā kopīga. Liktenis Ligeram lēma nodzīvot vēl desmit gadus pēc aplamā raksta un gandrīz par trim desmitgadēm pārdzīvot Stroda pasludināto nāves brīdi, tomēr aizvainojuma dēļ Ligera atstātais garīgais un materiālais mantojums Latvijai pēc zinātnieka aiziešanas mūžībā lielā mērā gājis secen, Rietumeiropas privātkolekcionāru vidē izklīstot dižā latvieša personīgajam arhīvam, bibliotēkai un Latvijas glezniecības klasiķu darbu kolekcijai, bet pašam Ligeram topot aizmirstam savā tēvzemē.

Desmitā Kalnciema novadnieku saieta programmu muzikāli kuplinās soprāns Irēna Zaķīte no Jelgavas, Jelgavas Sv. Vienības draudzes un Kalnciema – Klīves luterāņu draudzes dziedātāji un instrumentālisti. Pirms un pēc konferences ikvienam būs iespēja iepazīties ar pagājušajā gadā atvērtās Kalnciema pagasta muzejisatabas pamatekspozīciju un novadpētniecības materiālu izstādi, kā arī kavēties sarunās pie tējas vai kafijas tases. Kas zina – varbūt, saviesīgajā gaisotnē skatot senos fotoattēlus, atmiņā ataust sen šķietami pagaisušas ainas?


Dāvis Beitlers, vēsturnieks