Mežciemā 20 gadu brauc pa nelikumīgi būvētu tiltu

2017. gada 30. oktobris 08:49

2770

Mežciemā 20 gadu brauc pa nelikumīgi būvētu tiltu

Kaut arī 20 gadu neviens nav sūdzējies par Jelgavas novada Jaunsvirlaukas pagasta Mežciemā nelikumīgi uzbūvētu tiltu pār Vircavas upi, šogad, kad valsts SIA “Zemkopības ministrijas nekustamie īpašumi” (ZMNI) iesniegusi Vircavas upes tīrīšanas būvprojektu, atklājas, ka neapmierināto šajā ziņā nav maz. Jelgavas novada pašvaldība ar secinājumiem nesteidzas un ir lūgusi ZMNI iesniegt papildu dokumentus par šī tilta un arī vairāku citu laipu likumību.

8 tonnas plūdos neaiznes
Mežciemnieki ievērojuši, ka ikdienā pa šo tilta konstrukciju turp un atpakaļ brauc viena vieglā automašīna, paretam pāriet arī kāds gājējs. Tilta būvētājs ir Leons Stablinieks, Jaunsvirlaukas pagasta Mežviju saimnieks, pensionēts Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta darbinieks, kas savulaik daudz pūļu veltījis, lai visur likumība tiktu ievērota ugunsdrošības laukā. Pirms gadiem divdesmit viņš tiltu būvējis kopā ar kaimiņiem no Knapiņu mājām. “Kaimiņi bija celtnieki ar augstāko izglītību. Tika runāts, ka viņi dokumentus nokārtos, taču nezinu, vai to izdarīja,” saka L.Stablinieks un piebilst, ka pats ir diplomēts meliorators un tilts izveidots dabai draudzīgi.
“Pavasara palos gadījies, ka ūdens iet pāri arī tilta margām, taču ledus sastrēgumi tur nav veidojušies.
Tilts droši stāv uz divām 18 metru garām metāla sijām. Tā svars ir ap septiņām astoņām tonnām, kas ir pietiekami daudz, lai palu ūdeņi konstrukciju neaiznestu. “Ikdienā pa tiltu uz autobusu dodas mans septiņgadīgais dēlēns, lai brauktu uz skolu. Vai tad būtu labāk viņam tumsā iet pa mežu?” neizpratnē jautā L.Stablinieks. Ejot pa paštaisīto tiltu, ceļš līdz 5. autobusu pieturai Vircavas kreisajā krastā Mežciemā esot ap 400 metriem, taču, nešķērsojot Vircavas upi un ejot uz 5. autobusa galapunktu Blukās, sanāk vairāk nekā pusotrs kilometrs.
“Divdesmit gadi ir pierādījuši, ka tiltu esmu uzcēlis, kā nākas,” secina L.Stablinieks. Viņaprāt, problēma vien tāda, ka pie tiltiņa nāk “tusēt” Mežciema jaunieši, kuri piemēslo apkārtni, kas pēc tam ir jāsakopj.
L.Stablinieks novērojis, ka citviet upju krastos zemju īpašnieki nelikumīgi uzber aizsargdambjus, kas palielina applūšanas risku. Taču pie Mežvijām tā nav, šajā teritorijā palieņu pļavas applūst dabīgi.
Upes krasts šajā vietā ir pieejams arī makšķerniekiem, proti, tilta galā uzstādītā braukšanas aizlieguma zīme neattiecas uz gājējiem.

Gājēju tilti brukuši Garozā un Siguldā
Citādās domās par L.Stablinieka būvēto tiltu ir Mežciemā strādājošā kokapstrādes uzņēmuma “Amber Wood” valdes loceklis Mārtiņš Rugājs. “Man nekas nebūtu iebilstams pret gājēju tiltu šajā vietā, ja pa to pāri upei iet bērns uz skolu. Taču tiltam jābūt attiecīgā augstumā virs ūdens līmeņa, lai zem tā var izbraukt ar laivu un aiz konstrukcijas neķertos bebru izgrauztie koku celmi un citi sanesumi, kas palielina plūdu risku. Ja šogad upi ir nolemts tīrīt, tad sakārtosim to līdz galam – kā pienākas,” saka uzņēmējs. Viņš gribētu, lai Vircava būtu baudāma, braucot ar laivu. M.Rugājs uzsver, ka nelikumīgi uzbūvētais tilts nav pārbaudīts. “Ja, pa to ejot, kāds iekritīs upē, kas tad atbildēs?” jautā uzņēmējs.
“Ziņas” jau rakstīja, ka tikai laimīgā kārtā bez upuriem 2016. gada 7. marta rītā Ozolnieku novadā pie Garozas pamatskolas sagāzās uzskaitē neņemts gājēju tilts pār Iecavu. 1984. gadā traģiski ar upuriem sabruka gājēju tilts Siguldā. Saistībā ar tiltu Mežciemā jāatzīmē, ka Vircavas abos krastos pie tā aizved iebraukts, vietām arī nedaudz uzbērts nelegāls ceļš. Upes labajā krastā tas iet caur L.Stablinieka īpašumu, turpretī kreisajā krastā – caur citas personas privātīpašumu. Nav zināms, ka šajā ziņā būtu notikusi interešu saskaņošana.

Jāievēro ne tikai likums, bet arī cilvēcība
LLU docents Kārlis Siļķe spriež, ka saistībā ar nelikumīgi uzbūvēto tiltu pašvaldībai būtu jāizveido komisija, kura tad varētu lemt, kā problēmsituāciju risināt. “Skaidrs, ka likums nav ievērots, bet strīdus jautājumi jārisina ne tikai stingri likumīgi, bet arī cilvēcīgi,” teic K.Siļķe. Viņaprāt, upei būtisku kaitējumu L.Stablinieka būvētais tilts nenodara. Docents uzsver, ka Vircavā plūdos ūdens līmeni galvenokārt svārsta Lielupe. “Par tilta drošību gan ir jābūt zināmai pārliecībai,” piebilst augstskolas pārstāvis.
Jelgavas novada pašvaldības sabiedrisko attiecību speciāliste Enija Kreicberga-Kapša skaidro, ka Vircavas upe ir valsts nozīmes ūdens noteka, kuras uzturēšanu un apsaimniekošanu nodrošina ZMNI. Šogad ZMNI Jelgavas novada būvvaldē iesniedza būvprojektu par Vircavas tīrīšanu Jelgavas pilsētas, Jaunsvirlaukas, Vircavas, Elejas un Sesavas pagasta teritorijā. “Pašvaldības būvvalde izskatīja projektu un secināja, ka pāri upei, iespējams, patvaļīgi uzbūvēti vairāki tilti un laipas. Apzinoties šo situāciju, būvvalde ZMNI lūgusi iesniegt papildu dokumentus par tiltu un laipu likumību. Iespējamie scenāriji, ja netiek pierādīta tilta būvēšanas likumība, ir divi – vai nu tas tiks nojaukts, vai arī ZMNI var lemt par jauna tilta būvprojekta izstrādi,” raksta E.Kreicberga-Kapša.
ZMNI Jelgavas sektora vadītāja Filimonija Brigmane teic, ka Vircavas tīrīšanas būvprojekts vēl tiek izstrādāts, taču, viņasprāt, visdrīzāk tāds nelikumīgi uzbūvēts tilts, pa kuru brauc automašīnas, netiks akceptēts.

Foto: Raitis Puriņš

Materiāls ir sagatavots ar Valsts reģionālās attīstības aģentūras finansiālu atbalstu no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.

ZZ.lv ARHĪVS

Mežciemā 20 gadu brauc pa nelikumīgi būvētu tiltu

Kategorijas