Zemgales NVO centrs – ar cerību uz lielāku pilsonisko aktivitāti

2017. gada 23. oktobris 11:44

592

Zemgales NVO centrs – ar cerību uz lielāku pilsonisko aktivitāti

Uldis Dūmiņš ir jelgavnieks, mācījies 4. vidusskolā un uzskata, ka pilsētā notiekošais tieši attiecas uz ikvienu tās iedzīvotāju, tāpēc aicina visus būt aktīvākiem – paust savu viedokli, diskutēt par sabiedrībā nozīmīgiem jautājumiem. Viņa vadītais Zemgales NVO centrs ne tikai konsultē un koordinē dažādu biedrību darbību, bet arī sniedz iespēju iedzīvotāju grupām virzīt plašākā sabiedrībā dažādas pilsoniskās iniciatīvas.

– Cik sen Jelgavā darbojas Zemgales NVO centrs?
Kopš 1998. gada, nākamgad varēs svinēt divdesmit gadu jubileju. Pats pilnvērtīgi Zemgales NVO centram pievienojos 2000. gadā, bet nav tā, ka būtu strādājis tajā visu šo laiku. Pastrādāju arī ministrijā un citās vietās. Pieredze, kas iegūta ārpus ierastās vides, ļoti noder.

– Ar ko tieši centrs nodarbojas?
Jāsāk ar atgādinājumu, kas ir NVO – tās ir nevalstiskās organizācijas jeb bezpeļņas apvienības ar konkrētu mērķi. Šīs organizācijas var arī piesaistīt finansējumu, veikt saimniecisko darbību un nodarboties ar daudz ko citu. Latvijā ir
22 000 biedrību, Zemgales reģionā mēs sadarbojamies ar aptuveni diviem tūkstošiem. Skaitlis ir nenormāls, bet tas patiesībā nenorāda uz sektora stiprību, drīzāk – uz tā vājumu. Arī, piemēram, Jelgavā var novērot, ka ir vairākas vienas jomas biedrības – pāris krievu, pāris invalīdu. Nav tā, ka viņiem vajadzētu obligāti taisīt kopīgu konsorciju, bet savstarpējā sadarbība ir vāja.
Latvijā ir pieci šādi centri – viens Rīgas reģionam un pārējie katram novadam. Centra uzdevums ir biedrības atbalstīt un konsultēt, bet mums ir arī finanšu instrumenti, ko mēs piedāvājam organizācijām, respektīvi – dalām arī naudu. Nākamā gada sākumā atkal biedrībām būs pieejams finansējums projektu konkursā, kurš notiks jau ceturto gadu un ir domāts pilsoniskās sabiedrības, starpkultūru dialoga un mazākumtautību atbalstam. Katru gadu ir pieejami 24 000 eiro, iespējams, nākamgad summa būs lielāka.
Kādas organizācijas tad mēs sagaidām pilsoniskās sabiedrības jomā? Piemēram, ir iedzīvotāju grupa Jelgavā un ne tikai, kurus biedē “Depo” būvniecības iecere Lielupes krastā, viņi nodibināja biedrību, lai aicinātu sabiedrību uz diskusiju par to. Lūk, šādas ir pilsoniskās iniciatīvas, ko gribētos redzēt vairāk un atbalstīt. Gribētos, lai iedzīvotāji piedalās vēlēšanās un pēc tam nevis atstāj valsts vai pašvaldības pārvaldi ievēlēto ziņā, bet arī uzrauga to, kas notiek. Ne tikai paļaujas uz aktīvajiem cilvēkiem, ka tas tiks darīts, bet arī paši rīkojas.
Uzskatu, ka iedzīvotājiem, kas ir sabiedriski aktīvi, obligāti ir jāiet uz sabiedriskajām apspriešanām, ir jārunā, jāpauž viedoklis. Pretējā gadījumā mēs atstājam visu varu cilvēkiem, kas pilsētu vada, un pēc tam var būt lietas, ko vairs nevarēs mainīt un ietekmēt, ja tās nepatiks.
Vienas politiskās partijas ilglaicīga atrašanās vadībā pašvaldībās vispār ir bīstama, tieši tāpēc ir ļoti vajadzīgas iedzīvotāju pilsoniskās iniciatīvas.

– Vai lielajā iepriekš nosauktajā biedrību skaitā šādu pilsoniskās aktivitātes un iniciatīvas organizāciju ir daudz?
Maz. Mēs ļoti gaidām šādas biedrības. Ļoti gribētos, lai nav tik daudz dejošanas un dziedāšanas, bet vairāk būtu tāda veida apvienības. Protams, ir vajadzīgas arī ar kultūru saistītās, bet ārkārtīgi nepieciešamas ir organizācijas, kuras vēlētos ietekmēt un piedalīties lēmumu pieņemšanā pašvaldībās, padarīt to pieņemšanu caurredzamāku, kas pašlaik tā nav. Piemēram, vēl joprojām nevaram redzēt Jelgavas domes sēžu videoierakstus. Protams, var pieteikties un aiziet uz sēdēm klātienē, bet mēs dzīvojam laikmetā, kad jebkuru konferenci vai sanāksmi iespējams translēt. Jebkurš ar savu viedtālruni var nofilmēt tiešraidē.

– Kāds no sabiedrisko attiecību pārvaldes varētu to darīt.
Tieši tā. Vēl viena lieta, ko esmu pamanījis Jelgavā (varu runāt neatkarīgi, jo neesmu atkarīgs no domes struktūrām, tāpat nekad neesmu bijis nevienā politiskajā partijā), – pilsētā valda kaut kāda milzīga bijība pret to, kas notiek pašvaldībā, tās viedokli un lēmumiem. Tas būtu jāizbeidz, jo cilvēki nereti ir ar kaut ko neapmierināti, bet pat nemēģina savu viedokli paust un situāciju risināt, vien aizmuguriski izrāda dusmas. Ja ir kāda problēma vai aizdomas, ka pašvaldībā kaut kas tiek darīts ne tā, valstī ir arī nevalstiskās organizācijas, piemēram, “Delna” un “Providus”, kas aizstāv iedzīvotāju intereses Latvijas mērogā.

– Acīmredzot cilvēki nejūtas pārliecināti, ka viņi taps aizstāvēti. Baidās, piemēram, par savu darbavietu.
Tā, visticamāk, tas ir, bet iedzīvotājiem ir jāsaprot, ka mēs paši jau vien veidojam vidi, kurā dzīvojam, veidojam attieksmi pret publisko pārvaldi.
Es pieņemu, ka katram pilsētas iedzīvotājam mīļākā interneta lapa nav jelgava.lv un viņi katru dienu nepārbauda, vai nav paredzēta kāda publiskā apspriešana, bet viena no tādām pašlaik tuvojas, un tā nu būtu reize, kad diskutēt par iespējamo jaunā tilta būvniecību un citām iecerēm.

– Varbūt iedzīvotāji īsti netic, ka, paužot savu viedokli, kaut ko mainīs, ietekmēs?
Jā, bet – jo lielāks iedzīvotāju skaits neapmierinātību ar kādu jautājumu parādīs, aizejot uz šādu apspriedi un izsakot savu viedokli un konstruktīvus priekšlikumus, jo vairāk pašvaldībai ir jāieklausās. Viņu interesēs ir rīkoties tā, lai iedzīvotāji būtu apmierināti.
Viss nebeidzas ar vēlēšanām. Nevar tā būt, ka mēs politiķus ievēlam, atstājam valdīt un vairs neinteresējamies par to, kas notiek pašvaldībā.

– Vai no minētajām aptuveni 2000 biedrībām, kas darbojas Zemgalē, visas ir aktīvas?
Nē, tāda ir aptuveni puse. Pārējās biedrības nodibinātas kāda mērķa labad, iespējams, bijis kāds projekts, kurā gribēja piedalīties, vēl daļa varbūt bija iecerējuši darboties, bet ideja īsti netika īstenota. Pašlaik mēs piedāvājam arī jaunu iespēju tiem, kas vēlas dibināt biedrību, – pārņemt kādu no jau pastāvošajām neaktīvajām, kuras tiek likvidētas.

– Bet faktiski biedrības tādā neaktīvā stāvoklī var eksistēt arī turpmāk? Ja vien paši neizsaka vēlmi to likvidēt?
Jā, var. Mēs, protams, neesam reģistra iestāde. Taču sniedzam bezmaksas konsultācijas un, ja biedrības pārstāvji vēršas pie mums ar vēlmi organizāciju likvidēt, piedāvājam rīcības variantus – var to likvidēt, var nodot citiem aktīviem cilvēkiem. Šādā gadījumā tiek nomainīts nosaukums (ja pārņēmēji to vēlas), statūti, valde. Procedūra nav tik laikietilpīga.

– Biedrību aktivitāte un izveide ir saistīta ar to, kādas tobrīd ir finansējuma ieguves iespējas?
Jā, protams. Ļoti aktīvi to var redzēt, kad ir pieejams “Leader” finansējums, bet ir bijuši dažādi finanšu instrumenti, kur pieejami līdzekļi biedrībām un tās tikušas izveidotas tieši tam konkrētajam mērķim. Taču tik vienkārši arī tas nav. Tehniski izveidojot biedrību, jau nav tā, ka automātiski saņem naudu, kaut kas būs arī jādara.

– Zemgalē tātad ir aptuveni 2000 biedrību, no kurām puse ir aktīva. Ko tās pārsvarā pārstāv? Kādās jomās darbojas?
Vislielākie sektori ir sporta NVO, bet tās tieši nav saistītas ar mūsu centru. Sporta NVO ir nedaudz cits darbības veids – vairāk dibinātas, lai sniegtu pakalpojumu. Tiesa, dažu sporta biedrību pārstāvji arī nākuši pie mums konsultēties, un mēs, protams, neatraidām. Tad ir kultūras biedrības, kas daļa sadarbojas ar mums, bet citas strādā pēc savas iniciatīvas. Faktiski katram korim, orķestrim, tautas deju kolektīvam ir nodibināta biedrība, ar kuras palīdzību viņi rīkojas ar savām finansēm. Ir arī dažādas mākslinieku apvienības. Liels bloks ir sociālās jomas biedrības – pensionāru, invalīdu, dažādu slimnieku. Vēl ir biedrības, kuru pamatā ir darbs ar jaunatni. Ir visādas profesionālās apvienības, piemēram, lauksaimnieku organizācijas, skolotāju un citas. Tāpat darbojas mazākumtautību biedrības. Tās aktīvas ir arī Jelgavā.

– Vai mēdz būt arī tā, ka kāds cilvēks atnāk uz Zemgales NVO centru un pajautā, kā dabūt līdzekļus kādai savai idejai, piemēram, bērnu laukumam pagalmā vai kaut kam tamlīdzīgam?
Jā, vismaz reizi nedēļā. Pilsoniskās aktivitātes projektu konkursam, ideja par bērnu laukuma izveidi vienā konkrētā mājas pagalmā nederēs, bet, ja risināmā problēma skars visus pilsētas pagalmus vai kādu iedzīvotāju kopumu, tad gan.

– Zemgales NVO centrs piedāvā arī valodu kursus.
Tikai no projektu līdzekļiem neviena organizācija nevar izdzīvot, jo tie ir pārejoša parādība. Finansējums var būt un var arī nebūt. Ja gribam nodrošināt darbinieku Jēkabpilī, Jelgavā un vēl dažādas papildlietas, tad jāveic arī saimnieciskā darbība. Valodas mums ir tuvas, jo mums ir arī starptautiskie projekti ar dalībniekiem no dažādām valstīm. Valodas centrā var mācīties jau četrpadsmit gadu.

– Kuru valodu kursi ir pieprasītākie?
Angļu, itāļu, spāņu. Angļu nepieciešamības dēļ, itāļu un spāņu vairāk sirdij. Tuvākajā nākotnē vēlamies NVO centru izvietot lielākās telpās. Pēc valodām ir diezgan liels pieprasījums, tādēļ tās vajadzētu plašākas.

Uldis Dūmiņš
■ Kopš 2000. g. Zemgales NVO centra valdes priekšsēdētājs
■ Trešo termiņu Latvijas Pilsoniskās alianses padomes priekšsēdētājs
■ Piedalījies vairāku Latvijas un reģionālu organizāciju (t.sk. Zemgales reģionālās Enerģētikas aģentūras) dibināšanā
■ Paralēli darbam Zemgales NVO centrā strādājis Sabiedrības integrācijas fondā, LR Finanšu ministrijā un vairākos uzņēmumos
■ Organizējis 12 starptautiskus gaisa balonu festivālus Latvijā, Latvijas Gaisa balonu sporta savienības valdes loceklis

Zemgales NVO centrs
■ Palīgs iedzīvotājiem, kas vēlas veikt jebkāda veida sabiedriskas aktivitātes – dibināt biedrību, rīkot iedzīvotāju forumus, pārstāvēt intereses pašvaldībā u.tml.
■ Pēdējo trīs gadu laikā sniegts finansiāls atbalsts vairāk nekā 60 organizācijām par kopējo summu 72 000 eiro, tuvākais projektu konkurss – 2018. g. sākumā
■ Plaša pieredze jaunatnes darbā – 120 jauniešu piedalījušies Eiropas brīvprātīgā darba projektos, 200 jauniešu apmaiņās un mācību semināros

Materiāls ir sagatavots ar Valsts reģionālās attīstības aģentūras finansiālu atbalstu no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.

Foto: Raitis Puriņš

ZZ.lv ARHĪVS

Zemgales NVO centrs – ar cerību uz lielāku pilsonisko aktivitāti

Kategorijas