ZZ.lv ARHĪVS

Ozolniekos iestājas par plānošanas reģionu saglabāšanu un to statusa nostiprināšanu

> LETA

2012. gada 21. oktobris 12:22

350
Ozolniekos iestājas par plānošanas reģionu saglabāšanu un to statusa nostiprināšanu

Aizkraukles novada un Ozolnieku novada pašvaldību vadītāji ir par plānošanas reģionu saglabāšanu, vienlaikus atbalstot ieceri par nepieciešamību skaidrāk noteikt to statusu, aģentūra LETA uzzināja, aptaujājot pašvaldības.

Aizkraukles novada domes priekšsēdētājs Leons Līdums (Vidzemes partija) aģentūrai LETA pauda, ka atbalsta ideju plānošanas reģioniem nostiprināt juridisko statusu un patlaban pašvaldība esot liela ieguvēja no Zemgales plānošanas reģiona (ZPR) darba."Plānošanas reģions Aizkraukles novadam ļoti palīdz. Ir iespēja apvienot resursus plānošanā, projektu apgūšanā. Gūstam kopīgu pieredzi un spējam paveikt vairāk, jo varam iesaistīties lielākos projektos, kas nodrošina līdzsvarotu attīstību. Nereti mūsu novads ir ieguvis vērtīgu atbalstu infrastruktūras sakārtošanā, piedaloties ZPR izstrādātā projektā," skaidroja Līdums.Arī Ozolnieku novada domes priekšsēdētājs Māris Ainārs (ZZS) piekrīt, ka plānošanas reģioni ir jāsaglabā, bet šis jautājums patlaban esot atvērts, un par plānošanas reģionu nākotnes juridisko statusu vēl ir jādiskutē visām ar to saistītajām pusēm, lai varētu pieņemt vienotu lēmumu.Vērtējot situāciju kopumā, arī patlaban esošajā statusā ZPR veic tam deleģētos pienākumus, rezumēja Ainārs.LETA jau ziņoja, ka Rundāles novada domes priekšsēdētājs Aivars Okmanis (VL-TB/LNNK) pauda uzskatu, ka plānošanas reģioniem ir jāpaliek pašvaldību rokās un to funkcijas ir jāpaplašina, apspriežot plānošanas reģionu nākotnes statusu.Okmanis uzskata, ka plānošanas reģionu funkcijas ir jāpaplašina, tiem jādot tiesības risināt nodarbinātības jautājumus, profesionālās un arī vidējās izglītības jautājumus, veselības aizsardzības koordinēšanas jautājumus, vietējo reģionālo ceļu uzturēšanas pasākumus.Tāpat ir ļoti vēlams, lai plānošanas reģionu robežas sakristu ar ministriju izveidotajām robežām un veidotos ciešāka sadarbība starp plānošanas reģioniem un valsts institūcijām reģionos, pauda Okmanis. Viņaprāt, lai panāktu plānošanas reģionu funkciju paplašināšanu, ir jāmaina un jāpapildina reģionālās attīstības likums.ZPR administrācijai pagaidām nav skaidra lēmuma par plānošanas reģiona juridisko statusu un iestādes nākotnes modeļa risinājumus paredzēts meklēt kopīgi, sadarbojoties pašvaldībām ar citām organizācijām.ZPR Attīstības padomes sēde notika 16.oktobrī Tērvetes novadā, taču konkrētu lēmumu attiecībā par plānošanas reģionu iespējamo nākotnes modeli, to juridisko statusu Zemgales politiķi vēl nepieņēma, jo par jautājumu vēl jādiskutē gan pašvaldībās, gan Latvijas Pašvaldību savienībā, gan pārraugošajā institūcijā - Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā. Visi priekšlikumi ir jāapkopo un jāizstrādā kopīgs, visām ieinteresētajām pusēm, tostarp pārējiem reģioniem, pieņemams risinājums, aģentūru LETA informēja ZPR sabiedrisko attiecību speciālists Juris Kālis.Jau ziņots, ka 15.oktobrī Valsts prezidents tikšanās laikā ar plānošanas reģionu vadītājiem aicināja jau tuvākajā laikā rast risinājumu plānošanas reģionu juridiskajam statusam, aģentūru LETA informēja Prezidenta preses dienestā."Pašvaldībām un pašvaldības pārstāvošajām organizācijām ir jāatrod kopīgs risinājums plānošanas reģionu modelim, jo šis nav tāds, kas var ilglaicīgi funkcionēt," uzsvēra Bērziņš, solot arī turpmāku sadarbību ar plānošanas reģionu vadītājiem jautājumos, kuros abas puses būs vienisprātis.