ZZ.lv ARHĪVS

Logo

Caunes vizīte Īslandē sniegusi «patiešām daudz informācijas» par karsto ūdeņu izmantošanu; ko tieši, pašvaldība neatklāj

> LETA
Vietējās ziņas

2012. gada 21. oktobris 13:34

1511
Caunes vizīte Īslandē sniegusi «patiešām daudz informācijas» par karsto ūdeņu izmantošanu; ko tieši, pašvaldība neatklāj

Īslandes komandējuma gaitā septembrī tiekoties ar ģeologiem un apmeklējot ģeotermālo ūdeņu spēkstaciju Jelgavas novada domes priekšsēdētājs Ziedonis Caune (ZZS) guvis daudz noderīgas informācijas, pēc kā patlaban sākta iespējamā finansējuma apzināšana, lai pašvaldība ieceres pārvērstu darbos.

Jelgavas novada Domes Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Dace Kaņepone aģentūru LETA informēja, ka Jelgavas novada Domes priekšsēdētāja komandējums uz Īslandi nesis patiešām daudz informācijas pašvaldībai saistībā ar ģeotermālo ūdeņu izmantošanu un patlaban rit aktīvs darbs finansējuma piesaistē, valsts atbalsta meklējumos un praktiski risināmos jautājumos, lai iegūto un izzināto potenciālu neatstātu "uz papīra".Patlaban, finansējuma apzināšanas un iespējamo projektu aplēšu stadijā, pašvaldība vēl nepublisko savus nodomus, skaidroja Kaņepone.Kā ziņots, Jelgavas novada Domes priekšsēdētājs Ziedonis Caune tika uzņemts vizītē Reikjavīkas pašvaldībā Īslandē no 17. septembra līdz 20. septembrim, lai smeltos reālu pieredzi ģeotermālā siltuma izmantošanā un partnerības veidošanā starp pašvaldību un uzņēmējiem.Vizīte noritēja, tiekoties ar Reikjavīkas ģeologiem, apmeklējot Reikjavīkas urbumu un pumpēšanas staciju, ģeotermālo ūdeņu spēkstaciju (elektrības un karstā ūdens ražošanu apkurei) un pašvaldību kā piemēru apkures nodrošinātājam ar siltumnīcu saimniecībām.Īslandē Caune tikās ar Nacionālās enerģijas aģentūras pārstāvjiem un kompāniju "Reikjavīkas enerģija", lai diskutētu par ģeotermālo ūdeņu izmantošanu elektrībai un apkurei. Islandes sadarbības partneri šo pieredzes apmaiņu raksturoja kā diskutēšanu par "zemas temperatūras termālo ūdeņu izmantošanu", kas Latvijas kontekstā ir atbilstoša Elejas pagasta ģeotermālā ūdens temperatūrai - aptuveni 59 grādiem.Iepriekš Kaņepone skaidroja, ka ģeotermālā siltuma izmantošanas iespējas Jelgavas novada pašvaldībai ir kļuvušas par īpaši aktuālu tematu pēc Elejas pagastā veiktajiem pētījumiem un pašvaldības rosinātā tehniski ekonomiskā pamatojuma izstrādes šajā vasarā, kas apliecina plašas iespējas izmantot zemē mītošos avotus gan koģenerācijas staciju būvniecībai, gan dažādiem investīciju projektiem."Saskaņā ar "Naftas&Gāzes konsultantu" aprēķiniem mēs kā pašvaldība patiešām varam iet divus ceļus - piedāvāt ražot elektroenerģiju, siltumu vai veicināt, piemēram, investīciju piesaisti, attīstot tur šķietami visneiedomājamākās uzņēmējdarbības idejas, sākot no termālo baseinu izveides līdz īpašām siltumnīcām vai ražotnēm. Tas jau ir atkarīgs no uzņēmēju interesēm, savukārt pašvaldībai ir būtiski izvēlēties atbilstošāko virzienu un meklēt atbalsta iespējas," iepriekš skaidroja Jelgavas novada domes priekšsēdētājs.Caune atgādināja, ka mūsdienu tehnoloģijas vairs neierobežo siltuma aizvadīšanu vairāku desmitu kilometru attālumā. "Tā kā mums nav bijis reālas pieredzes un zināšanu, kā vislabāk rīkoties, ir vērts ieklausīties to valstu pašvaldību speciālistos, kam tā ir ikdiena. Iespējams, Elejas pagasts var attīstīt vēl līdz šim neiepazītas iespējas," pauda Caune.Šā gada februārī Jelgavas novada pašvaldība noslēdza līgumu 14 700 latu apjomā ar SIA "Naftas&Gāzes konsultanti" par tehnisko, ģeoloģisko analīzi un ekonomiskās vides analīzi Elejas pagastā, kas pašvaldībai sniegtu reālu aprēķinu un tehniski ekonomisko izvērtējumu iespējām finansējuma un investīciju piesaistē atjaunojamo energoresursu ieguvei.Pamatojoties uz pētnieku aizdomām un aplēsēm par Elejas dzīlēs esošo iespējamo termālo ūdeņu piemērotību elektroenerģijas ražošanai, pašvaldība organizēja Elejas ģeotermālā potenciāla izpēti. Uzņēmums veicis izpēti un analīzi, pēc kā pašvaldībai jāizvērtē iespējas finansējuma un investīciju piesaistē atjaunojamo energoresursu ieguvei.Ģeotermālā enerģija ir dabīgais Zemes siltums, kas veidojas Zemes kodolā notiekošo procesu rezultātā. Latvijā nav ģeotermālās virszemes avotu, bet jau 1970.gados ģeoloģisko izmeklējumu rezultātā Latvijas Rietumu daļā 1 km dziļumā atklāti ģeotermālo ūdeņu slāņi, kuru temperatūra sasniedz 60 grādus (186 grādi pēc Celsija). Enerģijas izmantošana atkarīga no tās dziļuma un temperatūras, iepriekš skaidroja Kaņepone.Jelgavas novada pašvaldības pārstāvji situācijas izzināšanai jau pērnajā vasarā tikās ar LZA goda doktoru, Latvijas nacionālās ģeotermālās asociācijas valdes locekli un Latvijas Zinātņu akadēmijas goda biedru, ģeologu Astrīdu Freimani un Starptautisko ekonomisko attiecību katedras lektoru Egīlu Fortiņu.Pēc viņu teiktā, jau padomju laikā izdevies izveidot visu nepieciešamo karšu komplektu, lai varētu izmantot termālos ūdeņus. Latvijā pietiek informācijas, lai attiecīgajā reģionā, kas tiek uzskatīts par perspektīvāko, uzbūvētu ģeotermālo staciju siltuma ražošanai.2011.gada 27.aprīlī Rīgas pašvaldības "Rīgas enerģētikas aģentūra" kopā ar 2010.gadā izveidoto Latvijas Nacionālo ģeotermālo asociāciju un AS "Rīgas siltums" organizēja starptautisku konferenci par ģeotermālās enerģijas izmantošanas iespējām Latvijā.Atsaucoties uz publiski pieejamo informāciju, konferences organizatori norādījuši, ka Rīga, Jūrmala, Jelgava, Bauska, Eleja un Liepāja atrodas Latvijas ģeoloģisko anomāliju karstākajā zonā, kurā ieslēgta ievērojama daļa energopotenciāla.

Kategorijas

Kategorijas