Ģederta Eliasa balvu par lauku tēmas atspoguļojumu glezniecībā saņem Edvīns Kalnenieks (FOTO)
Klātesot Eliasu dzimtas pārstāvjiem, Jelgavas un Jelgavas novada
pašvaldību vadītājiem, mākslas nozares speciālistiem un
interesentiem, Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejā
pasniegta pirmā Ģederta Eliasa balva par lauku tēmas atspoguļojumu
Latvijas glezniecībā. To par darbu “Vakars dārzā” saņēma
Edvīns Kalnenieks. Savukārt konkursam pieteiktie darbi skatāmi
izstādē.
Lauku tēma E.Kalneniekam vienmēr bijusi tuva, stāsta mākslinieks. Jau strādājot pie sava diplomdarba Latvijas Mākslas akadēmijā, viņš daudz laika pavadījis Pūres dārzos, pētot augļus. “Kādreiz katru rudeni sēdēju Pūres dārzā zem saulessarga – toreiz akadēmijā septembris vēl bija brīvs. Ja draugi gribēja mani atrast, vajadzēja aizbraukt uz Pūri un skatīties, kur tas saulessargs,” atminas mākslinieks. Arī izstādē godalgotajā gleznā ir gan āboli, gan bumbieri, kas, lai gan apkārt krēsla, paši atstaro gaismu. “Nevaru bez bumbieru un ābolu mālēšanas iztikt,” nosmaida E.Kalnenieks. Viņš priecājas par bagātīgi pārstāvēto gleznotāju loku izstādē, jo jau izsenis Jelgava bijusi vieta, kur pulcējas daudz mākslinieku.
Savas balvas pasniedza arī Jelgavas novada pašvaldība, un tās aizceļoja pie māksliniekiem Edvarda Grūbes (“Abra”), Ulda Rogas (“Svēte”) un Kristapa Priedes (“Gaidas”). Savukārt Ģederta Eliasa fonda simpātijas tika Olitai Gulbei-Ģērmanei (“Kāršu pupas”), bet Jelgavas domes priekšsēdētājs Andris Rāviņš simpātiju balvu pasniedza Lolitai Zikmanei (“Vakara migla”).
Konkursam savus darbus pieteica 80 mākslinieki, iesniedzot vērtējumam 120 darbus, taču izstādē muzejā skatāmas 51 autora 57 gleznas. Darbus iesniedza gan vecākās paaudzes meistari, gan Latvijas Mākslas akadēmiju beigušie jaunie mākslinieki, gan vēl tikai studenti. Saņemti pieteikumi arī no ārzemēs dzīvojošiem māksliniekiem.
Gleznas vērtēja Latvijas Nacionālā mākslas muzeja direktore Māra Lāce, Latvijas Mākslas akadēmijas rektors Aleksejs Naumovs, Latvijas Mākslas akadēmijas Informācijas centra vadītāja Ingrīda Burāne, Jelgavas Mākslinieku biedrības vadītājs Māris Brancis, Ģ.Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzeja direktores vietniece Marija Kaupere un A.Rāviņš.
Kā uzsvēra I.Burāne, balvai Latvijas mākslas nozarē ir liela nozīme, jo tēlotājmāksla ir vienīgā māksla, kurai Latvijā nav sava valsts apbalvojuma. Turklāt balvai ir arī loma kvalitātes nodrošināšanā, jo “māksliniekiem ir nepieciešama savstarpējā salīdzināšanās”. Viņa arī uzsvēra, cik nozīmīgi, ka Ģ.Eliasa balvas saņēmējs ir saistīts ar pedagoģiju. “Izglītība šobrīd ir pati būtiskākā visās jomās. Godprātīgs pedagogs vienmēr mācās, tas nozīmē – iet tālāk. Viņš māca savus audzēkņus un mācās no viņiem. Arī šī izstāde un balva ļaus mācīties māksliniekiem, izglītos skatītājus.”
Godinot mākslinieka, pedagoga un mākslas vēsturnieka Ģ.Eliasa piemiņu, Jelgavas muzejā, kas nosaukts viņa vārdā, kopš mākslinieka 100. dzimšanas dienas divās zālēs ir izveidota gleznu ekspozīcija, muzeja skvērā atrodas viņam veltīts piemineklis. Tagad tiem pievienosies arī Ģ.Eliasa balva, ko par godu izcilā latviešu glezniecības vecmeistara 130. dzimšanas dienai, kas tiks svinēta 23. septembrī, dibinājusi Jelgavas pašvaldība.
Konkursa uzvarētājs balvā saņēma 3000 eiro un Nellijas Skujenieces izgatavotu medaļu. Nākamā balva tiks pasniegta pēc trim gadiem.
Balvas pasniegšanas pasākumā tika novērtēts arī M.Kauperes ieguldītais darbs. Par Ģ.Eliasa mantojuma pārņemšanai, apzināšanai un popularizēšanai veltītajiem 34 no muzejā kopumā nostrādātajiem 39 sava darba mūža gadiem viņa saņēma Kultūras ministrijas Atzinības rakstu – par radošu, aktīvu un profesionāli atbildīgu darbu muzejā.
Kā atklāja M.Kaupere, līdz šim restaurēti daudzi Ģ.Eliasa darbi un uz viņa dzimšanas dienu 23. septembrī ekspozīciju plānots papildināt ar vēl vienu, pavisam jaunu, gleznu, kurai līdzīgu ekspozīcijā nav.
Par noskaņu pasākumā rūpējās pianists Tomijs Endzelis.
Ģ.Eliasa jubileja tiks svinēta arī viņa dzimtas mājās “Zīlēni” Platones pagastā, kur 9. septembrī Jelgavas novada pašvaldība aicina uz pasākumu ““Zīlēni” toreiz un tagad”. Pulksten 12.30 plānots piemiņas brīdis pie Eliasu dzimtas kapavietas Strupdeguņu kapos, bet jubilejas svinības “Zīlēnos” sāksies pulksten 13.
Foto: Raitis Puriņš
Kategorijas
- Vietējās ziņas
- Jelgava
- Jelgavas novadā
- Ozolnieku novadā
- Latvijas ziņas
- Dobeles, Tērvetes un Auces novadā
- Ekonomika
- Uzņēmējdarbība
- Darba tirgus
- Citas ziņas
- Eiro 2014
- Politika
- Vēlēšanas 2011
- Saeimas vēlēšanas
- Citas ziņas
- Pašvaldībās
- Pašvaldību vēlēšanas 2017
- Saeimas vēlēšanas 2018
- Eiropas Parlamenta vēlēšanas 2019
- Asā hronika
- Policijas ziņas
- VUGD
- Tiesu ziņas
- Citas ziņas
- Kultūra un izklaide
- Teātri
- Izstādes
- Bibliotēkas
- Koncerti
- Citas ziņas
- Kas? Kur? Kad?
- Sports
- Basketbols
- Futbols
- Vieglatlētika
- Citas ziņas
- Hokejs
- Volejbols
- Veselība
- Aktuāli
- Padomi
- Slimnīcās
- Citas ziņas
- Stārķa ziņas
- Lietotāju raksti
- Foto/Video
- Reklāmraksti
- Citas ziņas
- Laikraksta arhīvs
- Afiša
- Izstādes
- Pasākumi un izstādes
- Chocolate & Pepper
- Video
- Aizsaulē
- Statiskas lapas
- Centrāle!
- Dzīvesstils
- Receptes
- Māja un dārzs
- Hobiji
- Pašizziņa
- Citas ziņas
- Mīluļi
- Projekti
- Projekts “Saimnieko gudri”
- Projekts “Kultūras nesēji Zemgalē”
- Projekts “Redzi apslēpto”
- Atbalsts medijiem sabiedriski nozīmīga satura veidošanai un nacionālās kultūrtelpas stiprināšanai latviešu valodā
- Projekts “Rūpēsimies par vidi!”
- Projekts “Kur dzīvosim?”
- Projekts “Mediju kritika”