LLU vadība: Diskusijas par mācībspēku atalgojuma sistēmu ir normāls process

zz.lv

2017. gada 31. augusts 11:58

1405

LLU vadība: Diskusijas par mācībspēku atalgojuma sistēmu ir normāls process

Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) ir saņēmusi LLU strādājošo arodbiedrības biedru lūgumu izvērtēt LLU Senāta sēdē 2017. gada 14. jūnijā pieņemtā “Akadēmiskā personāla darba apjoma aprēķina nolikuma” atbilstību 2016. gada 5. jūlija Ministru kabineta noteikumu Nr. 445 “Pedagogu darba samaksas noteikumi” 3. pielikumam. Nolikumā LLU akadēmiskā personāla darba slodze gadā noteikta 1600 stundu apmērā atšķirībā no Ministru kabineta noteikumos pieļautajām 600–1000 stundām.

LIZDA norāda – LLU Senāta sēdē pieņemtajā nolikumā mācībspēku slodzē (1000 stundu) nav ietverts pētniecības un studiju procesa kvalitātes nodrošināšanas darbs, bez kura nav iespējams realizēt Augstskolu likuma 28. panta ceturtajā daļā, 30. panta piektajā daļā un 32. panta piektajā daļā noteiktos akadēmiskā personāla galvenos darba uzdevumus. Arī Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) pauž viedokli, ka Ministru kabineta noteikumos Nr. 445 “Pedagogu darba samaksas noteikumi” jēdziens “pedagogu darba slodze”, pamatojoties uz Augstskolu likumu, kā arī ņemot vērā Ministru kabineta noteikumu Nr. 264 “Noteikumi par Profesiju klasifikatoru, profesijai atbilstošiem pamatuzdevumiem un kvalifikācijas pamatprasībām” 200. punktu, kas nosaka atsevišķās grupas “2310 Universitāšu un citu augstākās izglītības iestāžu akadēmiskais personāls” profesijas un atbilstošus pamatuzdevumus: sastādīt un pēc pieprasījuma grozīt mācību plānus un studiju programmas, lasīt lekcijas, vadīt kursus, seminārus un laboratorijas darbus studentiem, veicināt studentu diskusiju un patstāvīgas domāšanas attīstību, vadīt studentu praktiskos un eksperimentālos darbus un sekot šiem darbiem, testēt studentus un pieņemt eksāmenus, vadīt zinātnisko darbu augstskolu beigušam studentam vai citam fakultātes loceklim, veikt mācību pētniecības darbu, attīstīt koncepcijas, teorijas un metodiku un lietot tās ražošanas un citās jomās, rakstīt mācību grāmatas, zinātniskos rakstus, piedalīties konferencēs un semināros, kā arī apspriedēs par izglītības iestādes budžetu un citiem jautājumiem, neatbilst LLU Senāta lēmuma nolikumā 1. punktā noteiktajam sadalījumam.

“Pētniecības darbs un studiju procesa kvalitātes nodrošināšana ir pedagoga darba sastāvdaļas. IZM savā atzinumā norāda, ka darba slodžu aprēķini un sagatavotie darba līgumi vai to grozījumi, kas veikti atbilstoši minētajam Senāta lēmumam, ir pretrunā ar normatīvajiem aktiem. LLU Senāts ir pārkāpis vairāku normatīvo aktu regulējumu, jo darba samaksa noteikta tikai par daļu no kopējās darba slodzes – 1000 stundām gadā, savukārt 600 stundas gadā netiek uzskaitītas par pedagoģisko darbu,” teikts LIZDA paziņojumā.

LLU vadība saviem mācībspēkiem saistībā ar studiju procesa atsākšanos parakstīšanai izsniegusi grozījumus noslēgtajos darba līgumos, kam jāstājas spēkā ar 2017. gada 1. septembri. LIZDA norāda uz vairākām nepilnībām darba līgumos, kas satur virkni neatbilstību normatīvajiem aktiem:

1.līgumos tiek lietots termins “darba laiks nedēļā”, kaut attiecībā uz pedagogiem, tai skaitā akadēmisko personālu, tiek lietots termins “darba slodze” (Izglītības likuma 14.p.22.p.);

2.noteikts darba stundu skaits nedēļā atšķirībā no MK 445. noteikumos “Pedagogu darba samaksas noteikumi” 3.pielikumā noteiktās gada darba slodzes;

3.papildus pamatdarbam tiek uzlikts pienākums veikt vēl citus amata pienākumus bez darba līgumā norādītas papildu samaksas;

4.darba līgumiem nav pievienoti amatu apraksti;

5.līgumi sastādīti pavirši, satur pretrunīgas normas (piemēram, summētā darba laika uzskaite).

“LIZDA ir norādījusi LLU vadībai, ka augstskolas Senātā apstiprinātie iekšējie tiesību akti neatbilst normatīvajam regulējumam. LLU vadība klaji ir pārkāpusi darbinieku tiesības, neveicot nekādas darbības, lai atceltu nelikumīgo 14. jūnijā pieņemto LLU Senāta lēmumu. Arodbiedrība ir spiesta, aizstāvot arodbiedrības biedru tiesības, vērsties valsts institūcijās ar prasību iesaistīties minētā darba strīda atrisināšanā. Ja netiks sasniegts normatīvajam regulējumam atbilstošs darba strīda rezultāts, darbinieki ir izteikuši gatavību vērsties ar prasību tiesā,” teikts LIZDA mājaslapā.

LIZDA aicina LLU vadību novērst iekšējo normatīvo aktu pretrunas ar spēkā esošo normatīvo regulējumu LLU akadēmiskā personāla darba slodzes un atalgojuma jautājumā. LIZDA arī aicina citus LLU darbiniekus iestāties par savām tiesībām. Arodbiedrība aktīvi sekos līdzi šī jautājuma risināšanai, ņemot vērā tā aktualitāti un steidzamību.

Par Latvijas veterinārās izglītības un darba tirgus konkurētspēju Eiropā satraukusies arī Latvijas Veterinārārstu biedrība (LVB).

LVB Latvijā veic veterinārārstu pirmreizējo sertifikāciju un resertifikāciju. “Ja Veterinārmedicīnas fakultātē ar 1. septembri netiks nodrošināts kvalitatīvs mācību process, Latvija riskē kļūt konkurēt nespējīga ne tikai citu ES augstskolu vidū, bet arī šobrīd pieprasītajā veterinārajā darba tirgū,” pārliecināta LVB priekšsēdētāja Māra Viduža.

LVB Sertifikācijas komisija sertifikātu izsniedz, balstoties uz LLU izsniegto veterinārārsta diplomu. Šāda kārtība ir saskaņā ar valstī noteikto normatīvo aktu regulējumu, un, lai sertifikātu saņemtu, liela nozīme ir Veterinārmedicīnas fakultātes absolventa sagatavotības līmenim, kuru novērtē arī valsts eksāmenu komisijas sastāvā esošie nozares pārstāvji. “Mūsu sertificētie veterinārārsti var brīvi iekļauties pārējo ES dalībvalstu darba tirgū bez papildu prasībām. Tikai atsevišķās valstīs ir papildu nosacījumi darba uzsākšanai, lielākoties nacionālās valodas dēļ,” teic M.Viduža.

Viņa turpina: “Veterinārmedicīnas fakultātē (VMF) ir izdevies jau vairākus gadus piesaistīt studijām ārvalstu studentus, un to skaits pieaug, tomēr ir vēl daudz darāmā. LLU VMF tika vērtēta un ir atzīta kā daļēji atbilstoša ES un starptautiskajām prasībām, tomēr ar piezīmēm par jomām, kurās jāveic uzlabojumi. Nopietnu aizrādījumu Latvija ir saņēmusi par nepietiekamu mācību spēku skaitu un viņu noslodzi VMF. Jau šobrīd mūsu mācībspēkus cenšas pārvilināt citu valstu augstskolas. Ja LLU nemainīs savu lēmumu, tas ir skaidrs signāls sabiedrībai, ka augstskolas vadība nav gatava ilgtermiņā attīstīt vienu no šobrīd Latvijā pieprasītākajām izglītības programmām – veterinārmedicīnas programmu.”

Kā norāda LLU, kopš jūnija, kad Senātā tika apstiprināta jaunā mācībspēku atalgojuma sistēma un pieņemti to reglamentējošie dokumenti, turpinājušās diskusijas ar Veterinārmedicīnas fakultātes vadību un mācībspēkiem, kurus īstenotās pārmaiņas universitātē neapmierina. Tā kā 30. augustā LIZDA par šiem procesiem informējusi mediju pārstāvjus, paužot viedokli, ka Senātā apstiprinātie dokumenti ir pretrunā ar valsts normatīvo regulējumu, LLU rektore Irina Pilvere un studiju prorektors Aigars Laizāns skaidro situāciju.

“Jaunā mācībspēku atalgojuma sistēma ir loģisks pārmaiņu solis augstskolas darbībā, jo atalgojuma aprēķina sistēma daudzus gadus nav pārskatīta un piemērota šodienas situācijai. Jaunā sistēma nav pašmērķīga, bet gan ieviesta, lai uzlabotu studiju kvalitāti, padarot saprotamāku, godīgāku un caurskatāmāku darba samaksas sistēmu, taisnīgi atalgojot mācībspēkus visās fakultātēs un nepadarot viņu atalgojumu atkarīgu no studentu skaita, kas šobrīd ir mainīgs. Tādējādi ar jauno sistēmu gribam mācībspēkiem dot drošības sajūtu, ka neatkarīgi no studentu skaita grupā viņi saņems atalgojumu par savām nostrādātajām stundām, turklāt papildus īpaši ņemot vērā katras fakultātes studiju specifiku,” skaidro A. Laizāns.

Viņš atklāj, ka, līdzīgi kā visā Latvijas augstākajā izglītībā, arī LLU kopējais pieejamais finansējums nav pietiekams, lai nodrošinātu mācībspēku kvalifikācijai un veicamajiem uzdevumiem atbilstošu un cienīgu atalgojumu, līdz ar to diskusijas starp universitātes vadību un Veterinārmedicīnas fakultātes darbiniekiem turpinājušās arī vasarā.

LLU norāda, ka nepatiesa ir 30. augustā medijos izskanējusī informācija, ka lielākā daļa LLU mācībspēku neatbalsta jaunās atalgojuma sistēmas ieviešanu un nav pagarinājuši darba tiesiskās attiecības ar universitāti. “Par sistēmas ieviešanu 2017. gada 14. jūnijā nobalsoja Senāta vairākums, un līdz augustam Personāldaļā parakstītus darba līgumus bija iesnieguši visu fakultāšu mācībspēki, izņemot Veterinārmedicīnas fakultātes mācībspēkus. Turklāt, pateicoties sadarbībai ar IZM un ZM pārstāvjiem, šīs nedēļas sākumā panākta vienošanās arī ar VMF mācībspēkiem par darba līgumu slēgšanu, lai no 4. septembra universitātē varētu sākties studiju process. LLU Personāldaļa nav saņēmusi nevienu iesniegumu no mācībspēkiem par darba attiecību izbeigšanu,” teikts LLU izplatītajā paziņojumā.

“Diskusijās ar IZM esam sapratuši, ka jaunizveidotās atalgojuma sistēmas reglamentējošajos dokumentos ir nepieciešami juridiski precizējumi, kas nosaka, cik liels stundu skaits ir maksimāli pieļaujams studiju un pētnieciskā darba veikšanai. Līdz ar jaunās atalgojuma sistēmas ieviešanu aktualizējās normatīvo aktu juridiskā interpretācija. Saprotam, ka jau vairākus gadu desmitus universitātē nav bijusi precīza juridiskā izpratne par atsevišķām likumu/noteikumu normām. Līdz šim mūsu universitātē bija veidojusies izpratne, ka mācībspēkam studiju un zinātniskais darbs pilnā slodzē jāpaveic 40 stundās nedēļā, bet sarunās ar IZM un juristiem atklājām, ka mācībspēka pilna slodze ir 25 stundas, kurās viņam ir jāspēj veikt visi Augstskolu likumā noteiktie uzdevumi. Šobrīd gaidām oficiālu juristu atzinumu, kādas izmaiņas veicamas universitātes izstrādātajos dokumentos un septembrī tās īstenosim, jo saprotam, ka esam kļūdījušies. Lai universitātes normatīvā bāze nebūtu pretrunā ar valstī pieņemtajiem normatīvajiem aktiem, veiksim precizējumus Senāta lēmumā par mācībspēku atalgojuma aprēķina sistēmu un precizēsim stundu skaitu darba līgumos. Svarīgi atgādināt, ka šīs izmaiņas neparedzēs jaunās sistēmas atcelšanu, kuras ieviešanu atbalsta mācībspēku vairākums, un nav saistītas ar atalgojumiem pieejamo finansējumu, līdz ar to darbinieki var justies droši par atalgojuma lielumu, kurš norādīts darba līgumā,” stāsta Irina Pilvere.

Rektore turpina: “Neatbalstām LIZDA aktivitātes, publiskojot medijos universitātes iekšējās diskusijas, ko uzskatām par nekorektu rīcību. Turklāt ir maldīgi šīs diskusijas uzskatīt par konfliktu, jo tās uztveram kā normālu, demokrātisku darba procesu. Tādas norisinājās universitātē jau pusgadu pirms Senāta lēmuma pieņemšanas un turpinās vēl joprojām. Cienām un atbalstām darbinieku vēlmi aizstāvēt savas tiesības, jo tikai sadarbojoties spējam universitāti veidot par labāku studiju un darba vietu.”

Foto: Raitis Puriņš

ZZ.lv ARHĪVS

LLU vadība: Diskusijas par mācībspēku atalgojuma sistēmu ir normāls process

Kategorijas