ZZ.lv ARHĪVS

Logo

Jelgavnieks uzvar Skandināvijā populārākajā airēšanas maratonā (FOTO)

Gaitis Grūtups
Citas ziņas

2017. gada 20. augusts 20:56

946
Jelgavnieks uzvar Skandināvijā populārākajā airēšanas maratonā (FOTO)

No Skandināvijā populārā Dalslandes maratona, kas notiek saistībā ar metalurģijas attīstību XIX gadsimtā Zviedrijā izbūvētā kanālu sistēmā, ar zelta medaļu atgriezies jelgavnieks Jurijs Seļezņovs, kurš kopā ar rīdzinieku Staņislavu Leščinki cīnījās tūristu kanoe divnieka klasē.

Dalslandes maratona distance, kuras garums ir 55 kilometri, iet pa četriem ezeriem, kas ir vairākus desmitus kilometru gari un ap pusotru kilometru plati. Savstarpēji tie savienoti ar kanāliem un slūžu sistēmu. Lai nokļūtu no viena ezera otrā, sportistiem bija, nesot laivu, jāveic 390, 170 un 190 metru pārskrējieni. J.Seļezņovs stāsta, ka distancē viņam visgrūtākais bija tieši šie sauszemes posmi starp ezeriem, kur pirmajos piecpadsmit metros krasts ir līdzens, taču pēc tam laivu nākas uznest piecpadsmit metru augstā stāvā kalnā. “Divas iepriekšējās reizes piedaloties šajā maratonā, ir gadījies tā, ka pārskrējienos jāapstājas, jo laiva krīt no rokām – nav spēka tos desmit kilogramus noturēt. Taču šoreiz distancē neapstājāmies ne mirkli,” stāsta uzvarētājs.

No 350 sacensību dalībniekiem, kas pārstāvēja 19 valstis, lielākā daļa startēja smailītes vieniniekos. Šajā klasē uzvarētāju vārdi gan sieviešu, gan vīriešu konkurencē, kā arī viņu distancē pavadītais laiks un pārstāvētā valsts sacensību noslēgumā tiek iecirsti akmens piemineklī. Taču vēl bez smailīšu vieniniekiem un tūristu kanoe divniekiem maratonā piedalījās arī smailīšu divnieki, jauktie vīriešu un sieviešu divnieki, “sup” dēļi (tiem distances garums bija 24 kilometri), kā arī “dragon” klases laivas ar 12 airētājiem. “Tūristu kanoe divniekus Zviedrijā popularizē, taču Dalslandes maratonā bija pieteiktas tikai četras laivas. Mūsu galvenie konkurenti bija latvieši daudzu airēšanas maratonu uzvarētāji Gatis Ozoliņš un Jānis Balodis. Vācieši, kas ieņēma trešo vietu, finišēja stundu vēlāk,” stāsta J.Seļezņovs.

Startā J.Seļezņovam kopā ar S.Leščinski izdevās izvirzīties vadībā, taču distances vidusdaļā galvenie konkurenti viņiem aizgāja garām un veiksmīgi uzsēdās uz viļņa kādai smailītei (smailītes iet mazliet ātrāk nekā kanoe laivas). Atstatums starp pirmo un otro kanoe divnieku izauga pat līdz 650 metriem. “Ezera līkumos mēs Gati Ozoliņu un Jāni Balodi vairs neredzējām. Domājām, ka būs jāsamierinās ar otro vietu. Taču tad atklājās, ka, cenšoties noturēties uz smailītes viļņa, puiši ir zaudējuši spēkus, un mēs sākām viņus iedzīt,” atceras I.Seļezņovs. Finišā uzvarētāju laiks bija piecas stundas 42 minūtes un 22 sekundes, savukārt otrā vieta atpalika par vairāk nekā pusotru minūti. “Pēc manas pieredzes, maratons sākas pēc četrdesmitā kilometra, kad liekas, ka ir iestājies pilnīgs nogurums un ir sevi jāpārvar,” secina J.Seļezņovs. Viņš ir pazīstams ar saviem garajiem airējumiem pāri Somu jūras līcim, diennakts airējumu Rīgā Daugavā apkārt Zaķu salai un citiem pārbaudījumiem. J.Seļezņovs pateicas savam pāriniekam Staņislavam, kurš ir Latvijas čempions kanoe 200 metru sprintā un studē Sporta pedagoģijas akadēmijā. “Ne visi airētāji, kas startē olimpiskajās distancēs, piedalās maratonos. Taču Staņislavs tāds ir,” priecājas J.Seļezņovs.


Foto: no J.Seļezņova albuma
Kategorijas

Kategorijas