ZZ.lv ARHĪVS

Logo

Initas Šalkovskas stāstītās pasakas veido izpratni par pasaules kārtību

Santa Logina
Citas ziņas

2017. gada 17. augusts 11:16

648
Initas Šalkovskas stāstītās pasakas veido izpratni par pasaules kārtību

Vilces pagasta Blankenfeldes muižā nākamsestdien, 26. augustā, pulksten 18 piestās ceļojošais mūzikas un mākslas festivāls “Vadātājs”, ko ar Valsts kultūrkapitāla fonda un citu atbalstītāju palīdzību organizē biedrība “Hi”. Festivāla programma solās būt daudzveidīga, un, kas nav mazsvarīgi, festivāla apmeklējums ir bez maksas. Muzicēs grupa “Židrūns”, Elizabete Balčus, kuras sniegumu papildinās vīdžejs Oore, ar ugunsšovu uzstāsies Alešs Volkers (Alesh Walker), bet uz stāvizrādi “Kāds sakars” aicina komiķis Denis Tulpe. Tāpat tiks demonstrētas Latvijas režisoru īsfilmas, būs iespēja apskatīt muižas kompleksu un zvanu muzeju. Savukārt tautas pasakas stāstīs Inita Šalkovska, bet to skanisko telpu uzburs mūziķis Mikus Čavarts.

Pasaku stāstnieces bērnība ir saistīta ar Jelgavas pusi, tai skaitā Vilci. “Kad man prasa, no kurienes es esmu, saku – no Jelgavas apkārtnes. Piedzimu Dobelē, ar vecākiem esmu dzīvojusi Zaļeniekos, tad Vilces pagastā, vairākus gadus – Glūdas pagastā. Pabeidzu Spīdolas ģimnāziju, studēju Rīgā, tagad dzīvoju Raunas novada Drustu pagastā,” teic I.Šalkovska, kura jau kopš astoņu gadu vecuma piedalījusies stāstnieku konkursos, un uzsver – tieši skolai bijusi liela ietekme viņas kā stāstnieces veidošanā. Savukārt skolas gados stāstnieku konkursā “Teci, teci, valodiņa” iegūtais Stāstnieku ķēniņienes tituls viņu pavada vēl šodien. Klausoties I.Šalkovskas vēstījumā par sevi, šķiet, ka arī šajā brīdī viņa stāsta kādu stāstu – ar intonācijām un uzsvariem īstajās vietās. 

– Stāstnieku konkursos piedalāties kopš astoņiem gadiem – diezgan agrs vecums.
Visi domāja, ka es labi māku lasīt, bet patiesībā labi mācēja lasīt mans brālis – to, ko izlasīja, viņš man pārstāstīja. Tad es pārstāstīju citiem. Vērīgi skolotāji novērtēja, ka es tā varu. Piedalījos folkloras kustībā, gāju dažādās folkloras kopās. Caur bērnu un jauniešu folk­loras pasākumu “Pulkā eimu, pulkā teku” apmēram 2004. gadā piedalījos stāstnieku konkursā un ieguvu augstāko titulu – “Stāstnieku ķēniņiene”. Tagad tā ironiski saku, ka tas bija zīmīgs manas karjeras punkts, jo kāda gan tur tolaik karjera – man tas bija vienkārši konkurss, daļa no skolas dzīves. Biju sasniegusi to augstāko un domāju, ka mani tas vairs neinteresē. Ko gan cilvēks 14 gados var darīt ar tādu titulu un pasakām? Bet tad dzīve tā iegrozījās, ka man arvien vairāk un vairāk sāka interesēt saturīgi stāstīt pasakas. Visvairāk jau man patīk klausīties, bet nav tā, ka visi stāstītu pasakas. Tad reizēm atliek klausīties, ko stāstu es pati.


Foto: no personīgā albuma. Visu interviju lasiet 17. augusta “Zemgales Ziņās”



Kategorijas

Kategorijas