Vai riteņbraucējiem ir jāievēro ceļu satiksmes noteikumi?

zz.lv

2017. gada 27. jūlijs 21:26

2478

Vai riteņbraucējiem ir jāievēro ceļu satiksmes noteikumi?

Jautājums nav retorisks. Kā praktizējošs jurists un aktīvs ceļu satiksmes dalībnieks viennozīmīgi atbildēšu pozitīvi, tomēr vēlos veikt diskusiju jelgavnieku, riteņbraucēju un citu sportistu vidū par šo svarīgo jautājumu.

Ieviesīšu skaidrību definīciju izpratnē. Riteņbraucējs – persona, kura lieto velosipēdu sporta nolūkos. Savukārt velosipēdists – persona, kura pārvietojas ar velosipēdu veloceliņos, ietvēs, lieto riteni izklaidei, tonusa/enerģijas iegūšanai vai ikdienā izmanto velosipēdu kā transportlīdzekli.

Autors sevi pieskaita pie riteņbraucējiem, jo jau 5 gadus no maija līdz oktobrim nodarbojas ar triatlonu, kas sevī ietver skriešanu, riteņbraukšanu un peldēšanu. Katru rītu autors sāk ar skriešanu, pēc tam - velo posms līdz karjerai, peldēšana un atpakaļceļš uz pilsētu. Tā kā autors sporto katru dienu, tiek uzņemts arī laiks, ko pavadu ceļā līdz peldvietai un atpakaļ, kas kopā sasniedz 28 km. Atkarīgi no laika apstākļiem laiks svārstās, bet vēl vienu laika kritēriju līdz vakardienai nebiju ņēmis vērā - ceļu satiksmes noteikumu stingra ievērošana. 2 km maršrutā no Jelgavas, Asteru ielas līdz Lietuvas šosejas krustojuma ar Miera ielu, ir 7 (septiņi) luksofori. Tie atrodas: Atmodas iela-Dambja iela, Atmodas iela-Filozofu iela, Rūpniecības iela-Tērvetes iela, Rūpniecības iela-O.Kalpaka iela, Rūpniecības iela-Mātera iela, Lietuvas šoseja-Savienības iela, Lietuvas šoseja-Miera iela krustojumos.

Pulksten 6 no rīta, kad dodos ceļā, autoru apdzen ne vairāk kā 5 transportlīdzekļi posmā no Asteru ielas līdz Pasta un Rūpniecības ielas aplim. Minētāja posmā satiksmes dalībnieku kustību regulē 5 luksofori parastajā režīmā. Ceļā, kur nakts laikā notiek minimāla transporta satiksme, 5 luksofori sazin ko regulē. Rodas jautājums gan Valsts policijai, kurai likumdevējs likuma “Par policiju” 10.pantā ir uzlicis par pienākumu nodrošināt kārtību uz ceļiem, regulēt transportlīdzekļu un gājēju kustību, veikt satiksmes un satiksmes līdzekļu uzraudzību, gan pilsētas atbildīgajiem dienestiem. Vai ir lietderīgi un racionāli no satiksmes drošības viedokļa nodrošināt 5 luksoforiem parastu darba režīmu ceļu posmos ar minimālo satiksmi nakts laikā?

Aukstajā gada laikā pulksten 5:30 no rīta, braucot ar auto uz baseinu, kas atrodas Rīgā, šajā pašā ceļa posmā, apstājos gandrīz pie katra luksofora. “Zaļais vilnis” minētajā maršrutā nav noregulēts, un autors kā autovadītājs ir spiests pārtērēt degvielu, lieki bremzējot un uzsākot kustību katrā krustojumā.

Protams, braucot ar riteni uz ezeru, ne katru reizi, autoram veicas šķērsot krustojumus uz “zaļo” gaismu. Pārliecinoties, ka tuvumā nav transportlīdzekļu, autors pārbrauc krustojumus arī uz luksoforu aizliedzošiem signāliem. Vai minēta rīcība apdraud satiksmes drošību? Atbilde ir kategoriska – nē. 21 gadu liels autovadītāja stāžs ir milzīga pieredze, kura sevī ietver ceļojumus līdz Ziemeļu Kaukāzam austrumos un Vidusjūrai rietumos.

25.jūlijā, braucot no peldvietas atpakaļ, Jelgavā pie Maizes kombināta pamanīju netrafareto policijas OPEL Insignia. Par nelaimi, krustojumā ar Savienības ielu ieslēdzas sarkanais luksofora signāls. Apdzenot policijas auto, uzņēmu spurtu uz gaisa tiltu, ignorējot luksofora aizliedzošo signālu. Nobraucot no tilta, devos ierastajā maršrutā uz Stacijas ielu, ignorējot ceļa zīmi Nr.301 “Iebraukt aizliegts” jeb “ķieģelis”. Ņemot vērā, ka Jelgava atgriežos jau pēc plkst.07:00, kad ceļa satiksme Jelgavā ir intensīva, tika izstrādāts maršruts ar minimālo satiksmi – Stacijas iela, O.Kalpaka iela, Zirgu iela, Tērvetes iela, Sarmas iela un Asteru iela. Minētajā posmā satiksmi regulē tikai viens luksofors - Tērvetes un Raiņa ielu krustojumā - taču arī uz ceļa lielu ātrumu nevar uzņemt, jo ir jāšķērso daudz nelielu ieliņu un neregulējamo krustojumu. Minētais atpakaļceļa maršruts tika izveidots ar mērķi, nepārkāpt luksoforu regulējumu un neriskēt ar savu dzīvību intensīvā transporta plūsmā.

Policijas ekipāža autoru sagaidīja Stacijas un Māteru ielu krustojumā, un jaunākais inspektors Einārs Ņikiforovs ķērās pie administratīvā pārkāpuma protokola sastādīšanas. Autors bija pārpildīts ar emocijām, jo no vienas puses apzinās, ka ir rupji pārkāpti CSN, bet no otras puses - notiek treniņš un autors spiests ne tikai to pārtraukt, bet arī maksāt administratīvo sodu. Likumīgi – jā. Taisnīgi – nē.

Autora paskaidrojumi, ka sportojot nav iespējams ievērot CSN, jo zūd ātrums un treniņa jēga, inspektoru nepārliecināja. Policijas amatpersona kā alternatīvu piedāvāja autoram pārvietoties pa ietvēm, uz ko viņam tika atbildēts, ka šosejas (triatlona) ritenis tam nav domāts. Pilsētā autora vidējais ātrums ir ap 35km/h, ārpus Jelgavas ap 40 km/h. Ja ar tādu ātrumu pārvietotos pa ietvēm, tas apdraudētu gājēju drošību, pat uz veloceļa, jo gājēji pārsvarā neievēro ietves gājēju daļas un velosipēdistu joslas sadali un pārvietojas abās ceļa daļās.

Tāpat inspektoru nepārliecināja autora autovadītāja stāžs un pārkāpumu neesamība, nobraucot gadā ar auto vairāk nekā 40 tūkstošus kilometru. Policijas amatpersona pieņēmusi lēmumu pieejiet jautājumam formāli jeb likumiski. Ņemot vērā minēto, arī autors veiks juridisko analīzi konkrētas amatpersonas darbībām un Jelgavas satiksmes uzraudzības rotas darbības atbilstībai likuma burtam.

Saskaņā ar likuma “Par policiju” 3.pantu policijas darbinieka pamatuzdevums ir likumpārkāpumu novēršana. Gramatiski tulkojot minēto tiesību normu secināms, ka policijas amatpersonai ir jārīkojas tā, lai nepieļautu likumpārkāpuma izdarīšanu: 25.jūlijā policijas amatpersonas ievēroja divus likumpārkāpumus un tikai tad rīkojas. Autora skatījumā, policistiem vajadzēja rīkoties nekavējoties. Valsts policijas darbinieki ir publisko tiesību subjekti.

“Tiesiskās paļāvības principa pamatā ir ideja, ka indivīds var paļauties uz to, ka valsts rīkojas tiesiski un konsekventi, un valstij ir jāaizsargā tai dotā uzticība” (sk. Satversmes tiesas 2017.gada 08.marta sprieduma lietā Nr.2016-07-01 16.2.punktu).

Minēta policistu rīcība tikai apstiprina Latvijas Ceļu policijas ierasto darba stilu, kas izpaužas kā maskēšanās krūmos ar ātruma radāriem, braukšana autotransporta plūsmā ar netrafaretiem auto ar mērķi “salasīt” pārkāpējam vairākus pārkāpumus, lai sods būtu drastiskāks. Tā policisti tulko likumu “Par policiju” un nodarbojas ar sodīšanu, nevis prevenciju.

No protokola autors uzzināja, ka ir sodīts ar “piecpadmit” eiro sodu. Ailē ziņas par transportlīdzekli jaunākais inspektors virsseržants Einārs Ņikiforovs norādījis “velosipēts“BTWIN”. Latvijas Administratīvo pārkāpuma kodeksa (LAPK) 32.pants uzliek par pienākumu amatpersonai, piemērojot sodu, ņemt vērā izdarītā pārkāpuma raksturu, pārkāpēja personību, viņa vainas pakāpi, mantisko stāvokli, atbildību mīkstinošos un pastiprinošos apstākļus. Minēto tiesību normu E.Ņikiforovs, kā publisko tiesību subjekts un valsts varas pārstāvis, ir pārkāpis, jo nav ņēmis vērā autora personību, autovadītāja stāžu un pārkāpumu neesamību.

“Satversmes tiesa ir norādījusi: demokrātiskā tiesiskā valstī ir jānodrošina taisnīgums un nav pieļaujama formāla tiesību normu piemērošana, ignorējot faktiskos apstākļus, kas konkrētu gadījumu būtiski atšķir no citiem gadījumiem, kuros likumdevējs ir paredzējis noteiktu valsts varas izmantošanas veidu” (sk. Satversmes tiesas 2013.gada 24.oktobra spriedums lietā Nr.2012-23-01, 14.2.punkts).

Ņemot vērā likumā “Par policiju” noteiktas izglītības prasības policijas darbiniekiem, autors nav pārsteigts ar E.Ņikiforova zemām valsts valodas prasmēm un ikdienas darba pienākumu regulējošo normatīvu aktu nepārzināšanu.

Pastāvīgie tiesību avoti Latvijas tiesiskajā sistēma ir:

normatīvie tiesību akti, kurus pieņem likumdevējs Saeima, Ministru kabinets un pašvaldības;
ieradumu tiesības jeb paražas;
vispārējie tiesību principi.

Autors pieķersies paražām, kurus veido tauta jeb sabiedrība. Latvijā autovadītāju kultūra ir ļoti zema līmenī. Vidēji divas reizes nedēļā autoram ir reāla iespēja zaudēt dzīvību, pārvietojoties ar velosipēdu no Jelgavas Brankas virzienā pa apvedceļu. Ceļu satiksmes dalībnieki ignorē riteņbraucējus un veic manevrus uz ceļa, nerēķinoties ar velosipēdistiem. Lai atbrauktu mājas dzīvām, autors ir maksimāli uzmanīgs uz ceļa gan Jelgavā, gan ārpus tās. 2016.gada augustā, ceļojot ar auto Eiropā, Komo ezera apkārtnē, netālu no Šveices un Itāļu robežas, autors bija liecinieks tam, ka autovadītāji gaidīja (pat izveidojas sastrēgums) kamēr riteņbraucējs pārvarēja kalnu. Minētais atspoguļo itāļu un šveiciešu attieksmi pret velosportu un cieņu pret riteņbraucējiem. Itālijas un Šveices iedzīvotāji ir izveidojuši paražās attiecībā uz riteņbraucējiem, kamēr Latvijas policijas amatpersonas pat nav gatavas veidot dialogu šajā jautājumā.

26.jūlijā autors apmeklēja Jelgavas Satiksmes uzraudzības rotas priekšnieku Aivaru Putniņu ar mērķi apspriest notikušo un lūgt policijas amatpersonu nepievērst būtisku uzmanību riteņbraucēju pārkāpumiem, jo viņi, atrodoties uz ceļa, sporto nevis vienkārši pārvietojas. Autora skatījumā, nevar vienlīdzīgi vērtēt satiksmes noteikumu pārkāpumus, ko izraisa riteņbraucējs (sportists) un persona, kura ar alus pudeli padusē, “zīme” “kliņģerus” uz ceļa.

Ar skumju nožēlu nācās konstatēt, ka pulkveža leitnants nav gatavs dialogam, jo, pirmkārt, ir ļoti principiāls un neatlaidīgs likumsargs. Otrkārt, spriežot pēc policista miesas būves, ar sportu, un sevišķi riteņbraukšanu, ir uz “jūs”. Treškārt, amatpersona ar lielām zvaigznēm uz pleciem, kurai valsts uzticējusi nodrošināt satiksmes drošību, pat nebija gatava uzklausīt autora stāstu par riteņbraucēju kultūru Itālijā. “Mēs esam Latvijā”. Autors nav pārsteigts, ka valsts varas funkcijas Latvijā īsteno personas ar tik šauru redzesloku kā Putniņš, un protams, pulkveža leitnants nav īstā persona, ar kuru var veidot dialogu par paražu tiesībām. Nav brīnums, ka cilvēki mūk prom no Latvijas, un ne tikai dēļ sliktā materiāla stāvokļa, bet arī vides dēļ, kuru tajā skaitā veido tādi likumsargi. Autora paziņojumu, ka sociālajos tīklos šī problēma tiks izsludināta, Putniņš uztvēra kā draudus. Autors informē pulkveža leitnantu, ka Satversmes 100.pants piešķir autoram tiesības brīvi paust savus uzskatus, cenzūra Latvijā ir aizliegta.

“Tiesību normas, kuras piešķir valsts pārvaldei tiesības iejaukties privātpersonas tiesībās (tiesiskajā stāvoklī), piešķir arī subjektīvās publiskās tiesības privātpersonai prasīt valsts rīcības pārbaudi tiesā” (sk. LR AT Administratīvo lietu departamenta 2014.gada 29.decembra spriedums lietā Nr.SKA-534/2014).

Autors neplāno apstrīdēt protokolu, jo CSN pārkāpumi ir bijuši un par to strīds nepastāv. Slejas mērķis ir nevis sūdzība par 15.00 eiro sodu, bet diskusijas uzsākšana par velosipēdistu, riteņbraucēju un autovadītāju braukšanas kultūru, kā arī policijas uzdevumiem un mērķiem ceļu satiksmes uzraudzībā.

Sergejs Ņevoļskis

FOTO ir ilustratīva nozīme

ZZ.lv ARHĪVS

Vai riteņbraucējiem ir jāievēro ceļu satiksmes noteikumi?

Kategorijas