Populārākie iemesli, kas aizkavē mūsu finansiālo izaugsmi
Ikviens vēlas būt finansiāli veiksmīgs, taču, kādēļ dažiem tas izdodas, bet dažiem nē? Atbilde uz šo jautājumu nav viennozīmīga. Protams, tam pamatā ir arī dažādi netieši iemesli, piemēram, dzīvesvietas apkaimē darba vietās valda liela konkurence. Taču dažkārt nabadzība ir prāta stāvoklis – cilvēka prātu pārņem domas, pieņēmumi un atrunas, kas kavē viņu gūt panākumus. Kādi tad ir populārākie iemesli, kas traucē mūsu izaugsmei finansiālajā jomā?
Negatīva domāšana
Cilvēki, kuri netiek galā ar savu dzīvi un paši ar sevi, nespēj gūt paliekošus panākumus. Tu vari būt talantīgākais cilvēks pasaulē, taču, ja būsi nomāktā emocionālā stāvoklī, savu potenciālu tā arī nerealizēsi.
Lai gūtu panākumus, destruktīvas un sevi nosodošas domas jāaizstāj ar domām par izdošanos, pārliecību un ambīcijām.
Pārāk mazas ambīcijas
Iemesls, kādēļ daļa cilvēku nespēj nopelnīt, ir nevis pārāk lieli, bet tieši pretēji – pārāk mazi mērķi. Ja savus mērķus regulāri pārspēj, tad ir laiks tos paaugstināt. Tiem jābūt nedaudz ārpus komforta zonas, jo tas iedvesmos virzīties tālāk. No otras puses – mērķi nevar būt arī tik augsti, ka kļūst jau nereāli.
Pārliecība, ka visu var iegūt bez piepūles
Šobrīd populāras ir dažādas filozofijas par to, kā gūt panākumus bez darba – piemēram, jānosūta tikai vēlmes visumam un viss pārējais atrisināsies pats no sevis – nauda nokritīs no debesīm un sapņu māju saņemsi mantojumā no bagātā Amerikas onkuļa. Taču vai tas patiešām darbojas? Nē, kāpēc lai tā būtu?! Ja tāda ir Tava panākumu gūšanas stratēģija, vienīgais, ko patiešām atradīsi savā pastkastītē, ir paziņojums par izlikšanu. Sapņi piepildās tiem, kuri sapņojot dara!
Nav ticības saviem spēkiem
Vēl viens iemesls, kādēļ cilvēki nespēj nopelnīt vai sasniegt citus savus mērķus, ir pārliecības trūkums. Viņi uzskata, ka ir apstākļu upuri un ir pilnīgi bezspēcīgi likteņa priekšā. Ja nav pārliecības, ka savu likteni veido katrs pats, notiek vairākas lietas:
- Cilvēks sāk vainot visus citus – vecākus, valdību, apstākļus, priekšnieku un visus pārējos. Visus, tikai ne sevi. Taču tāda rīcība nekādā veidā nepalīdz gūt panākumus;
- Cilvēks meklē attaisnojumus – viņš sāk meklēt atrunas tam, kādēļ vēl neko nav sasniedzis. Vispopulārākie no tiem sākās ar frāzi: ‘’Tas ir tāpēc, ka…”. Piemēram, ‘’Tas ir tāpēc, ka ekonomika valstī ir slikta’’, ‘’Tas ir tāpēc, ka cilvēki ir negodīgi’’. Taču mēģinot attaisnot savu pašreizējo situāciju, Tu to pieņem;
- Cilvēks sāk sūdzēties, tādā veidā piesaistot vēl vairāk negatīvā. Tik pat svarīgi ir arī izvairīties no tādu cilvēku sabiedrības, kas nemitīgi sūdzas, jo arī tas var negatīvi ietekmēt Tavu ceļu.
Cilvēki, kuriem neizdodas nopelnīt tik, cik vēlētos, bieži vien uzskata, ka nauda nav svarīga. Finansiāli veiksmīgi cilvēki, turpretī, vērtē naudu un zina tās lomu. Protams, nauda nenodrošina laimīgu dzīvi, taču naudas trūkums bieži vien ir iemesls tam, ka tā ir ne gluži tāda, kā to vēlētos.
Slikti padomdevēji
Ja vēlies gūt panākumus, Tev jābūt uzmanīgam, kādos padomdevējos ieklausies. Šobrīd pasaule ir pilna ar tādiem, kas apgalvo, ka ir dzīvesveida, biznesa un panākumu treneri. Biedējoši ir tas, ka liela daļa no viņiem neko nav sasnieguši.
Bailes no neveiksmes
Bailes no nezināmā ir normāla dzīves un biznesa sastāvdaļa – ja tā nebūtu, ikviens būtu bagāts. Taču pats svarīgākais ir tas, ko ar šīm bailēm iesākt. Ir trīs varianti, kā rīkoties. Divi no tiem iznīcinās izredzes gūt panākumus, bet trešais palīdzēs pārvarēt bailes un virzīties uz priekšu –
- Daži cilvēki uzvedas tā, it kā bailes neeksistē. Taču, ignorējot šīs visai spēcīgās emocijas, cilvēks ļauj tām sevi kontrolēt;
- Citi cilvēki, savukārt, rīkojas par spīti bailēm. Lai arī tas palīdz mazliet virzīties uz priekšu, tomēr sagādā arī zināmu trauksmi;
- Veiksmīgi cilvēki ļauj bailēm sevi motivēt. Viņi sasniedz savus mērķus, neļaujot bailēm ņemt virsroku.
Jebkuras idejas īstenošana saistās ar zināmu risku, īpaši, ja šim mērķim nepieciešams naudas ieguldījums un ņemts, piemēram, patēriņa kredīts internetā. Tāpēc pirms pieteikšanās aizdevumam rūpīgi jāizvērtē visus riskus.
Mēģinājums izgudrot riteni no jauna
Daudzi cenšas izgudrot kaut ko jaunu un nebijušu… un cieš neveiksmi. Tā vietā vērts atgriezties pie pārbaudītām vērtībām un labi zināmas sistēmas, par kuru ir pārliecība, ka tā patiešām strādā un var atnest vēlamos panākumus.
Nevēlēšanās ieguldīt sevī
Ieguldīšana savā attīstībā un izaugsmē ir labākā iespējamā investīcija. Un tas nebūt nenozīmē, ka jāiestājas kārtējā augstskolā. Izglītoties un pilnveidot savas prasmes šobrīd ir vienkāršāk par vienkāršu – internets vien piedāvā neskaitāmus resursus. Protams, te atkal jāatceras jau pieminētais nosacījums izvērtēt, kura informācija ir derīga, bet kura – nē.
Panākumi sākas mūsu prātā – mainot domāšanu un attiecīgi arī ikdienas darbības, var sasniegt pat vairāk, kā cerēts!
Kategorijas
- Vietējās ziņas
- Jelgava
- Jelgavas novadā
- Ozolnieku novadā
- Latvijas ziņas
- Dobeles, Tērvetes un Auces novadā
- Ekonomika
- Uzņēmējdarbība
- Darba tirgus
- Citas ziņas
- Eiro 2014
- Politika
- Vēlēšanas 2011
- Saeimas vēlēšanas
- Citas ziņas
- Pašvaldībās
- Pašvaldību vēlēšanas 2017
- Saeimas vēlēšanas 2018
- Eiropas Parlamenta vēlēšanas 2019
- Asā hronika
- Policijas ziņas
- VUGD
- Tiesu ziņas
- Citas ziņas
- Kultūra un izklaide
- Teātri
- Izstādes
- Bibliotēkas
- Koncerti
- Citas ziņas
- Kas? Kur? Kad?
- Sports
- Basketbols
- Futbols
- Vieglatlētika
- Citas ziņas
- Hokejs
- Volejbols
- Veselība
- Aktuāli
- Padomi
- Slimnīcās
- Citas ziņas
- Stārķa ziņas
- Lietotāju raksti
- Foto/Video
- Reklāmraksti
- Citas ziņas
- Laikraksta arhīvs
- Afiša
- Izstādes
- Pasākumi un izstādes
- Chocolate & Pepper
- Video
- Aizsaulē
- Statiskas lapas
- Centrāle!
- Dzīvesstils
- Receptes
- Māja un dārzs
- Hobiji
- Pašizziņa
- Citas ziņas
- Mīluļi
- Projekti
- Projekts “Saimnieko gudri”
- Projekts “Kultūras nesēji Zemgalē”
- Projekts “Redzi apslēpto”
- Atbalsts medijiem sabiedriski nozīmīga satura veidošanai un nacionālās kultūrtelpas stiprināšanai latviešu valodā
- Projekts “Rūpēsimies par vidi!”
- Projekts “Kur dzīvosim?”
- Projekts “Mediju kritika”