ZZ.lv ARHĪVS

Jelgavas un Jelgavas novada pašvaldības atbildes uz iedzīvotāju jautājumiem

Jelgavas un Jelgavas novada pašvaldības atbildes uz iedzīvotāju jautājumiem

Uz “Zemgales Ziņu” lasītāju uzdotajiem jautājumiem atbildes sniedz Jelgavas domes priekšsēdētājs Andris Rāviņš un Jelgavas novada pašvaldības pārstāve Dace Kaņepone.

Lasītāji sūdzas par daudzdzīvokļu māju apsaimniekošanu. Jelgavas Nekustamā īpašuma pārvaldes valdes loceklim Jurim Vidžim piederošajā māju apsaimniekošanas uzņēmumā Ozolnieku novadā Ānē tika piemērots negodīgas komercprakses pārtraukšanas likums. Vai jūs varat teikt, ka Jelgavas NĪP, kas apsaimnieko piecsimt jelgavnieku māju, viss norit pieņemamā kārtībā?

Andris Rāviņš (A.R.): Pilsētas pašvaldībā izveidotas iekšējā audita grupas, un auditi aptver visas pašvaldības kapitālsabiedrības. Auditoru ziņojumi regulāri tiek izskatīti attiecīgo komisiju sēdēs. Ja tiek atklāti kādi trūkumi vai nepilnības, tie tiek novērsti. Šobrīd nav nekādas informācijas par nepareizām lietām.

– Priekšvēlēšanu programmā tiek solīts pievērsties daudzdzīvokļu māju iekšpagalmiem, māju siltināšanai, kā arī vairākām nomales ielām. Kāpēc līdz šim ar pagalmiem nav sevišķi veicies?

A.R.: Izskatās, ka šogad būs labi. Pagājušajā gadā realizējām projektu, kur pusi summas, kas tika ieguldīta pagalmu sakārtošanā, sedza dzīvokļu īpašnieki, bet otru pusi pilsēta. Tā naudiņa netika izlietota. Ja dzīvokļu īpašnieki neuzskata par vajadzīgu piedalīties un sakārtot savu vidi, ko pašvaldība var darīt?  

– Varbūt šī ieguldījumu proporcija nebija iedzīvotājiem draudzīga?
A.R.: Domājat, ka vajadzīgs simtprocentīgs domes finansējums?

– Daudzdzīvokļu māju pagalmos ir diezgan daudz arī pašvaldībai piederošas zemes.
A.R.: Pašvaldības zemi mēs kopjam tik, cik atļauj finansējums. Taču tā nav vienīgā problēma Jelgavā. Mēs varbūt varējām par ES naudu netaisīt lielās tranzītielas, nedarīt daudzas citas lietas, bet vai pilsētnieki par to būtu priecīgi?! Vai būtu tāda biznesa attīstība, kādu pašlaik redzam? Jelgavā ir viens no zemākajiem bezdarba līmeņiem. 

– Bezdarba līmeni Jelgavā zināmā mērā mazina tas, ka atrodamies tuvu Rīgai, kur strādā 12–13 tūkstoši jelgavnieku.
A.R.: Taču uz Jelgavu brauc strādāt arī no Valmieras, Daugavpils un citām pilsētām.

– Lasītāja sūdzas par Rūpniecības ielai paralēlo kaļķaini akmeņaino ceļu, pa kuru tiek nodrošināta piekļuve privātmājām posmā no Tērvetes līdz Filozofu ielai. Bija solīti uzlabojumi, taču nav izdarīts.
A.R.: Izprojektējot atklājās, ka nepieciešamās summas ir neadekvāti lielas. Atmodas ielas posma no Dobeles šosejas līdz Dambja ielai un Rūpniecības ielas posma no Filozofu ielas līdz Tērvetes ielai asfalta seguma atjaunošanai nepieciešami vairāk nekā 1,8 miljoni eiro. Mūsu līdzfinansējums – gandrīz 429 tūkstoši. Paralēlo ielu sakārtošanai varam izmantot tikai pašvaldības līdzekļus, un to šobrīd nevaram atļauties. 

– Iedzīvotāji uztraucas arī par autoostas pārcelšanu pie dzelzceļa stacijas. Cilvēki pieraduši, ka autoosta bija pašā pilsētas centrā. Domā, ka būs papildus jātērējas, braucot no jaunās autoostas uz centru.
A.R.: Protams, autobusiem būs pietura centrā, tikai pati autoosta atradīsies tālāk no tā.  


Kāds lasītājs no Jelgavas novada jautā: “Kāds ir iedzīvotāju labums no novada SIA “Jelgavas novada KU”, ja tas pastāvīgi strādā ar zaudējumiem un tiek subsidēts no iedzīvotāju samaksātajiem nodokļiem? Tos pašus darbus un pakalpojumus, ko par dārgu naudu sniedz “Jelgavas novada KU”, var veikt komersanti, ko izvēlas iepirkumos.”

Dace Kaņepone, Jelgavas novada domes pārstāve: Apgalvojums, ka “Jelgavas novada KU” strādā ar zaudējumiem, neatbilst patiesībai. Piemēram, 2016. gadu uzņēmums beidza ar peļņu – vairāk nekā 45000 eiro apmērā. Tiesa, iepriekšējos gados “Jelgavas novada KU” strādāja ar zaudējumiem, taču tam bija objektīvi iemesli, tai skaitā reorganizācijas rezultātā ieguldīto pamatlīdzekļu pārvērtēšana un atsevišķu tarifu neatbilstība faktiskajai situācijai. Pašvaldība nekādā veidā nesubsidē “Jelgavas novada KU”. Uzņēmums strādā stabili, tam nav problēmu ne ar naudas plūsmu, ne maksājumiem. Dotācijas, ko ik gadu pašvaldība piešķir “Jelgavas novada KU”, ir saistītas ar pašvaldības deleģēto funkciju izpildi, piemēram, kapsētu apsaimniekošanu, teritorijas kopšanu un publiskās pirts pakalpojumiem.

Pieņemot lēmumu par konkrētu funkciju deleģēšanu pašvaldības kapitālsabiedrībai, Jelgavas novada pašvaldība ir vērtējusi iespējamos piedāvājumus tirgū un iepirkumu lietderību šajās jomās. Diemžēl novada plašā teritorija, vienotās kvalitātes prasības un citi faktori acīmredzot ir par pamatu tam, ka nav nopietnu pretendentu, kas spētu operatīvi nodrošināt pašvaldības funkciju izpildi. Par to uzskatāmi liecina arī, piemēram, nesenais iepirkums par ceļu attīrīšanu no sniega ziemas periodā, kurā atsaucība bija ļoti zema, un atsevišķos pagastos piedāvājumu nebija vispār. Turklāt, arī pats “Jelgavas novada KU”, veicot iepirkumus, to skaitā pašvaldības deleģēto funkciju izpildei, piemēro likumā noteiktās iepirkumu procedūras.

“Jelgavas novada KU” gadu gaitā ir ievērojami paaugstinājusi savu kapacitāti, ir iegādāta jauna specializētā tehnika, darbā tiek pieņemti Jelgavas novada iedzīvotāji. Salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, ir ievērojami uzlabojusies gan kapsētu apsaimniekošanas, gan teritorijas kopšanas kvalitāte, daudzdzīvokļu māju remontdarbi un citi darbi.


Attēls: cvk.lv