ZZ.lv ARHĪVS

Logo

Līvbērzes pagasta Tirzītēs dzirdīto un verdzināto pensionāru tiesu ievelk aizstāvja trūkums vienam no apsūdzētajiem

Gaitis Grūtups
Tiesu ziņas

2017. gada 27. maijs 02:08

1374
Līvbērzes pagasta Tirzītēs dzirdīto un verdzināto pensionāru tiesu ievelk aizstāvja trūkums vienam no apsūdzētajiem

Atzīstot par neiespējamu turpināt sēdi bez aizstāvja vienam no septiņiem apsūdzētajiem, piektdien, 26. maijā, uz 8. septembri tika atlikta tā sauktā paverdzināto Līvbērzes pensionāru lietas skatīšana Jelgavas tiesā. Apsūdzētā persona atzina, ka līdzekļu trūkuma dēļ vēl nav noslēgusi līgumu ar advokātu un ka garantē, ka uz nākamo tiesas sēdi advokāts būs.

Jau vēstīts, ka Zemgales tiesas apgabala prokuratūra tiesai nodevusi krimināllietu pret varmāku grupu, kas vairāku gadu garumā izspieda naudu no personām, kuras vairākos gadījumos no šīm pašām varmākām bija iegādājušās alkoholu, cigaretes un pārtiku. Varmākas, piemēram, pieprasīja cietušajiem atdot tiem pienākošos sociālos pabalstus vai algu. Dažiem cietušajiem tika prasīts atdot ķīlā personai piederošu pasi un bankas maksājumu karti un piespiedu kārtā veikt dažus saimniecības darbus. Vairāki cietušie tika nolaupīti, lietojot vardarbību un draudus. Varmākas ilgstoši un vairākkārt atņēma personām iespēju brīvi noteikt savu dzīvesvietu. Dažiem no cietušajiem izdevās aizmukt no pāridarītājiem, taču apsūdzētie viņus uzmeklēja un atveda atpakaļ uz pamestām lauku mājām Jelgavas novada Līvbērzes pagastā. Noziedzīgie nodarījumi īstenoti, sākot no 2013. gada līdz 2016. gada jūlija otrajai pusei. Par prettiesiskiem atzīti 33 noziedzīgi nodarījumi. Krimināllietā par cietušām oficiāli atzītas 13 personas. Deviņas personas nevēlējās, lai tās atzīst par cietušām personām. Aplēsts, ka kopumā cietušajām personām nodarīts mantiskais kaitējums gandrīz 40 000 eiro apmērā.

Pirmajā tiesas sēdē piedalījās visi septiņi apsūdzētie, no kuriem divi tika atvesti no apcietinājuma Rīgas centrālcietumā, kā arī bija ieradušās astoņas cietušās personas, viens no cietušajiem bija miris. Neiztrūka arī mediju pārstāvju. Taču televīzijas operators, kā arī fotogrāfi pēc tiesas dalībnieku lūguma no tiesas zāles tika izraidīti. Viena no apsūdzētajām personām bija ieradusies ar septiņus astoņus mēnešus vecu bērnu. “Jūs saprotat, ka tiesā nav bērnu pieskatīšanas istaba. Bērns nedrīkst atrasties tiesas zālē. Jūsu bērnu pieskata tiesas darbiniece. Iedomājieties, kas būs, ja bērns pamodīsies un raudās,» bārās tiesnese Daiga Danšina.

Pēc šīs pašas apsūdzētās lūguma šai pašai apsūdzētajai tika mainīti drošības līdzekļa – policijas uzraudzība – nosacījumi. Ja līdz šai sēdei viņai bija divas reizes nedēļā jāierodas policijā, tad tas tika mainīts uz divām reizēm mēnesī. Drošības līdzekli lūdza mainīt arī divi apcietinātie apsūdzētie, kas vēlējās, lai viņi tiktu atbrīvoti. Taču vairāki cietušie, kā arī prokurore Zinta Meija tam iebilda. Galu galā tiesa nolēma, ka viņi apcietinājumā ir jāpatur. Jāpiebilst, ka apsūdzības panti, kas saistās ar naudas izspiešanu, nelikumīgu brīvības atņemšanu, pat cilvēku tirdzniecību prasa par šādiem noziegumiem notiesātos sodīt ar brīvības atņemšanu līdz piecpadsmit gadiem.

Cietušais A., kurš arī piedalījās tiesas sēdē, portālam zz.lv teica, ka tagad dzīvojot mierīgi un ka viņa pensija ir 160 eiro. A. atzina, ka ir saņēmis no valsts kompensāciju par radīto kaitējumu vairāku simtu eiro apmērā. Saskaņā ar Kriminālprocesa likumu, tāda var tikt piešķirta personām, kas bijušas cilvēku tirdzniecības upuri, kā arī tādām personām, kurām ir nodarīti tīši vidēji miesas bojājumi.

Pēc tiesas sēdes kāda persona, kas vēlējās palikt anonīma, minēja, ka ir ļoti grūti izvērtēt apsūdzēto un cietušo attiecības. Iespējams, vairāki no cietušajiem ir bijuši vientuļi, no alkohola atkarības sirgstoši cilvēki, kurus ilgāku laiku apmierināja dzīves veids, kurā vēlāk tika saskatītas nozieguma pazīmes. “Sabiedrība ir satraukusies par sabiedrībā nepieņemtajiem “sistēmas bērniem”, kurus vecāki ir pametuši un kas nokļuvuši varmāku ietekmē. Taču izskatās, ka mūsu sabiedrībā ir arī tāda sociāla problēma kā sistēmas vecie cilvēki,” sacīja minētā persona.


Foto: Raitis Puriņš









Kategorijas

Kategorijas