Krīzes laikā pelna ar smiltsērkšķiem

2009. gada 4. augusts 06:00

3188

«Es neesmu māksliniece, visu sarēķinu,» par savu nodarbi - smiltsērkšķu audzēšanu un sulas spiešanu, kas vienlaikus ir bizness, iztikas avots ģimenei, hobijs un dzīvesveids, - teic Tērvetes novada zemnieku saimniecības «Dzintarlāči» saimniece Liena Gulbe, kas agrāk nodarbojusies ar trikotāžas apģērbu modelēšanu.

Vasarā tēva mājas «Dzintarlāči» Lienai, kura joprojām «ar vienu kāju ir Rīgā», ir brīvdienu māja. Tomēr rosība saimniecībā neapsīkst visu gadu, un galvenie tās «vaininieki» ir krūmi ar pelēcīgi zaļām lapām un skābām dzelteni oranžām, vitamīniem bagātām ogām - smiltsērkšķi. «Dzintarlāčos» ar smiltsērkšķiem apstādīti septiņi hektāri, no tiem ražojošie krūmi ir divos. Tiklīdz tiek saņemts pasūtījums, rudenī pēc ražas novākšanas sasaldētās ogas ziemā pirts telpā tiek atkausētas, un no tām ar pusprofesionālu spiedi Liena iegūst sulu. Svaigi spiestu to saimniece pilda plastmasas pudelēs un piegādā uz mājām vai darba vietām saviem klientiem, un viņu vidū ir arī jelgavnieki. Dažkārt daļa ražas tiekot pārdota uzpircējiem, un smiltsērkšķi no Tērvetes novada ceļo uz Zviedriju, Somiju, Vāciju.Jelgavas pusē smiltsērkšķu platības vēl nemana, taču ap Dobeli ir samērā daudz komercdārzu - viens audzētājs Kroņaucē, divi Auces pusē, no tiem vienam ir sava sulas ražotne, bet otrs ogas eksportē uz Vāciju, zina teikt Liena. Viņa pazīstot ap 30 Latvijas smiltsērkšķu audzētāju, daudz to esot Talsu un Tukuma pusē.Smiltsērkšķu raža ienākas augusta otrajā pusē, bet īstais ogu vākšanas laiks būs septembra sākumā un vidū. Uz lauka vākt ražu dodas visa Lienas ģimene, bērnus ieskaitot, jo tieši viņi ar saviem mazajiem pirkstiņiem esot vislabākie ogu lasītāji. Ražas laikā iespēja nopelnīt tiek dota arī vietējiem bērniem.Vairāk par smiltsērkšķu audzētājas pieredzi lasiet otrdienas, 4.augusta, «Zemgales Ziņās».

ZZ.lv ARHĪVS

Krīzes laikā pelna ar smiltsērkšķiem

Kategorijas