Jēkaba Mediņa tradīciju turpinātāji

2017. gada 27. aprīlis 07:14

1227

Jelgavas Mūzikas vidusskola sestdien, 29. aprīlī, svinēs 95 gadu jubileju. Pulksten 15 skolas koncertzālē varēs noklausīties un noskatīties dzimšanas dienai atbilstoši vērienīgu koncertu, bet pēc tam sekos nākamā jubilejas svinību daļa – audzēkņu, absolventu un skolotāju salidojums (uz koncertu laipni aicināti visi interesenti neatkarīgi no piederības mūzikas skolai).

Par jubileju plašāk pastāstīt «Ziņas» aicināja mācību pārzini profesionālajā ievirzē Intu Slaveiku, kura skolā nostrādājusi jau 43 gadus. Turklāt I.Slaveika tajā mācījusies jau no pirmās klases un secīgi izgājusi gan toreizējās bērnu mūzikas skolas (tagadējo profesionālās ievirzes), gan Mūzikas vidusskolas kursu.

– Droši vien esat arī pamatīgi izpētījusi skolas vēsturi?
Jelgava ir pirmā pilsēta Latvijā, kur 1921. gada 1. septembrī nodibina Tautas konservatoriju. Tās vadību pēc Jāzepa Vītola lūguma visu Latvijas brīvvalsts laiku – 23 gadus – uzņēmās komponists Jēkabs Mediņš (pārtraukums konservatorijas darbībā rodas vācu okupācijas laikā, kad J.Mediņu atbrīvo no darba). Bet 1945. gadā Tautas konservatorijas vietā tiek atvērta Mūzikas vidusskola Uzvaras ielā, jo pirmā konservatorijas ēka kara laikā tika nodedzināta.
Ēkas šaurības dēļ 1960. gadā skola pārceļas uz plašākām telpām Lapskalna ielā 2, un pēc vienpadsmit gadiem arī šis nams jau ir par mazu, lai nodrošinātu pilnvērtīgu darbu. Tāpēc 1971. gada 15. oktobrī liek pamatakmeni un 1973. gada 17. februārī atklāj skolas jauno korpusu un koncertzāli – ar Latvijas filharmonijas kamerorķestra un Gidona Krēmera uzstāšanos. Toreizējais skolas direktors Arvīds Tareila bija ļoti gandarīts, ka līdz galam varējis realizēt iepriekšējo direktoru sapni par skolas paplašināšanu un, galvenais, tam laikam piemērotu plašu koncertzāli. Jauno koncertzāli atklāja Gidons Krēmers.
Turpmākie gadi no 1974. līdz 2005. aizrit skolas direktoru – trīs kordiriģentu – Aijas Grūtupas, Marģera Dreimaņa, Jāņa Keiča vadībā. 1983. gadā skolai piešķir komponista Jāņa Ozoliņa vārdu, jo viņa darbība Jelgavā bijusi rosīga jau no 1926. gada un komponista daiļrade sākusies tieši Jelgavā. Desmit gadu (1992–2002) skolai bija Mūzikas koledžas statuss.
Mācību iestāde glabā vissiltākās atmiņas par mūžībā aizgājušajiem darbīgajiem pedagogiem un viņu darbības laiku: Jūliju Grūtupu, Valdi Miezīti, Aiju Grūtupu, Aleksandru Saliņu, Gunāru Ordelovski, Jāni Krūskopu, Vilmāru Vasuli, Georgu Sniķeri, Arni Eizenbergu, Kārli Vencku, Guntu Micāni. Visos laikos skola lepojusies ar izciliem skolotājiem: Valentīnu Butāni, Veltu Riekstu, Silviju Līci, Āriju Melngaili, Ēriku Žideli, Valdi Miezīti, Romānu un Felicitu Šnē. Viņi savam darbam atstājuši labu profesionālo maiņu – pašreizējos pedagogus.

Foto: Raitis Puriņš. Visu interviju lasiet 27. aprīļa «Zemgales Ziņās»

ZZ.lv ARHĪVS

Jēkaba Mediņa tradīciju turpinātāji

Kategorijas