ZZ.lv ARHĪVS

Krāpnieki lauksaimniekiem piedāvā neesošu preci; zaudēti vismaz 43 000 eiro

zz.lv

2017. gada 15. aprīlis 12:18

188
Krāpnieki lauksaimniekiem piedāvā neesošu preci; zaudēti vismaz 43 000 eiro

Pēdējā gada laikā Valsts policijā vērsušās vairākas personas, kuras, vēloties iegādāties lauksaimniecības tehniku, kļuvušas par krāpšanas upuriem, informē policijas pārstāve Ilze Jurēvica. Uzsākta izmeklēšana, kuras laikā noskaidrots, ka patiesi lauksaimniecības jomā aktivizējušies krāpnieki, kuri, piedāvājot iegādāties neesošu lauksaimniecības tehniku, izkrāpuši avansa maksājumus vairāku desmitu tūkstošu eiro apmērā.

Patlaban Valsts policijas Kriminālizmeklēšanas pārvaldei ir informācija par vismaz 12 šāda veida krāpšanas gadījumiem, kuri paveikti laika posmā no pagājušā gada pavasara līdz pat šim brīdim, kopumā lauksaimniekiem radot zaudējumus teju 43 tūkstošu eiro apmērā. Tāpat nav izslēgts, ka šāda veida krāpšanas var atkārtoties, tādēļ lauksaimnieki aicināti būt piesardzīgiem un pārliecināties par darījuma partnera piedāvāto preci un tās eksistenci pirms samaksas veikšanas.

Pēdējā laikā policijā saņemtās ziņas par šāda veida krāpšanas gadījumiem attiecināmas tieši uz lauksaimniecības tehnikas iegādi. Noziedznieki, izvietojot sludinājumu portālos fotogrāfijas ar attiecīgo lauksaimniecības tehniku un tās tehnisko aprakstu, to piedāvā par izdevīgāku cenu, kas bieži ir zemāka par tirgus cenu, tādējādi pievilinot potenciālos pircējus. Jāatzīmē, ka krāpnieki, kuri izvieto sludinājumus, ne tikai gaida, kad parādīsies pirmie interesenti, bet arī piedāvā savu neesošo preci personām, kas sludinājumos izteikušas vēlmi kādu konkrētu tehnikas ierīci iegādāties. Darījuma laikā ar potenciālo pircēju krāpnieki parasti komunicē attālināti – sazinoties telefonsarunā vai e-pasta sarakstē. Komunikācija turpinās līdz brīdim, kad krāpnieki personai nosūta sagatavotu viltotu rēķinu par pirmās iemaksas veikšanu, lai organizētu tālāku preces pārdošanu. Tajā brīdī, kad persona šo iemaksu pārskaitījusi, komunikācija beidzas, un no pirktās preces arī nav vairs ne vēsts.

Ņemot vērā, ar kādu intensitāti notiek šāda veida krāpšanas, policija aicina nekādā gadījumā nepirkt preci, kura nav redzēta dzīvē. Tāpat arī nekādā gadījumā nedrīkst pārskaitīt avansa maksājumu pirms pārliecināšanās, ka prece tiešām atrodas darījuma partnera īpašumā vai valdījumā un var tikt pārdota.

Līdz šim policijas rīcībā nonākusī informācija liecina, ka šādu krāpšanas veidu pārsvarā īsteno personas grupā. Nereti šo grupu līderi noziedzīgo nodarījumu organizē, atrodoties ieslodzījuma vietā.

Par iepriekš aprakstītajiem noziedzīgajiem nodarījumiem Valsts policijas Kriminālizmeklēšanas pārvalde uzsākusi kriminālprocesu par krāpšanu, ja to izdarījusi personu grupa pēc iepriekšējas vienošanās. Par šādu nodarījumu personas var tikt sodītas ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz pieciem gadiem vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar piespiedu darbu, naudas sodu, ar mantas konfiskāciju vai bez tās. Tomēr jāņem vērā, ka izmeklēšana lietā turpinās un nav izslēgts, ka notikušā apstākļi varētu mainīties, līdz ar to arī likumā paredzētā atbildība par to.

Krāpniecības shēmas lauksaimniecības jomā ir aktuālas, ne tikai iegādājoties lauksaimniecības tehniku. Policijas redzeslokā bijuši arī gadījumi, kad negodprātīgas personas piedāvā no lauksaimniekiem iegādāties graudus vai gaļas lopus, arīdzan par stipri izdevīgāku cenu. Pagājušā gada nogalē ziņots par vairākiem graudu izkrāpšanas gadījumiem, kas notikuši pērn pavasarī dažādos Latvijas reģionos. Toreiz krāpnieki, uzdodoties par kāda uzņēmuma pārstāvjiem, piedāvāja no zemniekiem iepirkt graudus, radot iespaidu, ka darījums būs zemniekiem izdevīgs. Pēc tam, kad pircēji graudus saņēma, par to parakstot attiecīgu pavadzīmi un solot apmaksāt pirkumu, piemēram, piecu dienu laikā, pārdevējam ar šīm personām vairs nav izdevies sakontaktēties, nauda par darījumu tā arī netika saņemta. Par šo krāpšanas gadījumu policija izmeklēšanu pabeidza, un tas tika nodots prokuratūrai kriminālvajāšanas uzsākšanai. Tolaik no lauksaimniekiem krāpnieki izkrāpa vairāk nekā 230 tonnas graudu.


Foto: ilustratīvas nozīmes