ZZ.lv ARHĪVS

Logo

Uz apbalvojumu «Laiks Ziedonim» pretendē arī jelgavniece Skaidrīte Dzene

zz.lv
Jelgava

2017. gada 20. aprīlis 17:53

182
Uz apbalvojumu «Laiks Ziedonim» pretendē arī jelgavniece Skaidrīte Dzene

Uz apbalvojumu «Laiks Ziedonim» novadpētniecības nominācijā «Kedas» pretendentē seši diasporas latvieši, kuru vidū ir arī kādreizējā jelgavniece jau sešus gadus Turcijā dzīvojošā Skaidrīte Dzene. Pretendentu vidū ir arī Ilona Saverasa, kura dzīvo Baškīrijā, Laura Putāne no Vācijas, Maira Bundža no ASV, Aiga Ožehovska no Luksemburgas un Jēkabs Zariņš no Spānijas. Laureāts tiks noskaidrots cildināšanas ceremonijā Latgales vēstniecībā «Gors» Rēzeknē Imanta Ziedoņa dzimšanas dienā 3. maijā.

Apbalvojums piecās nominācijās («Taureņu uzbrukums» zinātnē, «Kedas» novadpētniecībā, «Zemi es mācos» tautsaimniecībā, «Rabarbers» bērniem un jauniešiem, «Bize» par dzīvi literatūrā) tiks pasniegts jau ceturto reizi. Nominācijā «Kedas» apbalvojums šogad cildinās Latvijas cilvēkus vai cilvēku grupas, kuri aizrautīgi un radoši darbojas latviskuma veicināšanā un latviskās kultūras tradīciju izpētē un attīstībā diasporā, stāsta I.Ziedoņa fonda «Viegli» pārstāve Kristīne Tjarve.

Skaidrīte Dzene ir jelgavniece, kas jau septiņus gadus dzīvo Turcijā, kur īsā laikā aktivizējusi Turcijas latviešu kopienu, mudinot vietējos latviešus ne tikai dzīvot savam priekam un rāmam mieram, bet arī apzināties sevi kā Latvijas kultūras vērtību misionārus. Ar Skaidrītes aktīvu iesaistīšanos Turcijas latviešu sabiedrībā, viņa palīdzējusi īsā laikā nodibināt Latviešu biedrību Turcijā, izveidot svētdienas skolu latviešu izcelsmes bērniem. «Ja kāds Latvijā sabiedrisko darbu iedomājas kā visai ierēdniecisku padarīšanu, tad Turcijā situācija ir kardināli atšķirīga. Kā austrumniekiem pieņemts, nekas nenotiek tieši. Pārvarot neiedomājami sarežģītu hierarhijas žogu un izmantojot draugu, paziņu un kluba biedru savstarpējo pazīšanos, tieši Skaidrītes Dzenes neatlaidības dēļ latviešu kopiena Turcijā vairs nav tikai domubiedru grupa, kas sanāk reizi mēnesī pačalot, bet spēks, ar kuru turki jau rēķinās,» sacīts nominantes raksturojumā. S.Dzene ir saskaņojusi, lai arī latviešu kopienai būtu īpašs dievkalpojums kādā Stambulas kristiešu – armēņu pareizticīgo un somu luterāņu – dievnamā. Demokrātiskajā Turcijā Skaidrīte ir veicinājusi islāmticīgos turkus pieņemt Turcijas valdības publiski apliecināto saukli par kultūru daudzveidību un mierīgu līdzāspastāvēšanu. Septiņu gadu laikā, kopš Skaidrīte dzīvo Turcijā, viņa ir paguvusi aizstāvēt doktora disertāciju LLU, radījusi savu ekoloģiski sertificētās kosmētikas līniju, kuras produkcija tiek ražota Latvijā un eksportēta uz Turciju. S.Dzene ir mamma trīs dēliem, kas visi runā latviski.

Šī gada žūrijas komisijas vadītājs ir Latvijas Ārpolitikas institūta pētnieks Aldis Austers, kurš žūrijā darbojas kopā ar vizionāriem finansisti Ilzi Jurkāni, 2014. gada apbalvojuma laureātu Andri Slišānu, 2015. gada laureātu Vari Auziņu, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas pārstāvi Jevgēniju Butņicku, fonda «Viegli» dibinātājiem Renāru Kauperu un Jāni Holšteinu-Upmani, Ziedoņa muzeja pētnieci Rūtu Šmiti. Vizionāri ir cilvēki, kuri ir kompetenti nominācijas jomā un pārzina nozares aktualitātes.

«Mūsu darba iedvesmotājs šogad bija ASV dzīvojušais trimdas dzejnieks Gunārs Saliņš – cilvēks, kurš ar tipisku bēgļa biogrāfiju, iedvesmojoties no modernās literatūras un Ņujorkas noskaņām, savā dzejā un dzīvē spilgti demonstrēja, ka nacionālo piederību, latviskumu, var svinēt arī ārpus Latvijas. Kā komisijai mums bija liels prieks saņemt pieteikumus par latviskuma svinētājiem no visām pasaules daļām: Austrālijas, ASV, Kanādas, Brazīlijas, Krievijas un daudzām jo daudzām Eiropas valstīm. Šie pieteikumi vēlreiz skaidri apliecināja, ka mums, latviešiem, ir viens no izvērstākajiem nacionālajiem tīkliem pasaulē. Mēs redzējām, ka latvieši ir kļuvuši aktīvi arī tādās «netipiskās» diasporas zemēs kā Turcija un Itālija,» saka komisijas vadītājs vizionārs Aldis Austers. «Komisija jutās iedvesmota par pieteikto cilvēku iedvesmojošajiem stāstiem, padarītajiem darbiem un nākotnes iecerēm. Neslēpsim, ka mūsu tautiešu labie un skaistie darbi nereti Latvijā paliek nepamanīti. Mums bija prieks par katru pieteikumu, jo tas pats par sevi jau nozīmē augstu darba novērtējumu. Mums bija gana spraigas diskusijas par labākajiem nominantiem, jo vērtējām gan kandidātu personības, gan to, kā viņu darbs iespaido latviešu kopienu kopumā. Esmu pārliecināts, ka gan interesantās sarunas ar pieteiktajiem, gan spraigās diskusijas starp komisijas locekļiem bija ļoti svētīgas un iedvesmojošas!» viņš turpina.

Savukārt uz apbalvojumu zinātnes nominācijā pretendē LLU Veterinārmedicīnas fakultātes profesore Ilze Matīse van Houtana. Viņa bija pirmā no Latvijas zinātniecēm, kura uzsāka suņu polineiropātijas (Megaesophagus) uzliesmojuma izpēti.

Pretendentus apbalvojumam varēja izvirzīt jebkurš cilvēks, bija iespējams arī pašiem pieteikt sevi. Apbalvojumam «Laiks Ziedonim» šogad pieteikti vairāk nekā 200 pretendentu, no kuriem novadpētniecības nominācijā 39. Visu martu vizionāri rūpīgi vērtēja pretendentu pieteikumus, tikās ar vairākiem pretendentiem «Skype» sarunās, lai izvēlētos tos, kuri pretendēs uz laureāta titulu nominācijā «Kedas».

I.Ziedoņa fonds «Viegli» apbalvojumu «Laiks Ziedonim» dibinājis 2014. gadā, lai iedvesmotu, novērtētu un cildinātu jaunradi, kā arī dzejniekam svarīgās vērtības – izcilību, degsmi, sūtību, stāju, veiksmi un savpatību –, kas jau trešo gadu tiek meklētas ikviena pretendenta personībā. Tā ir iespēja ikvienam pamanīt un izcelt kādu savu novadnieku, darba devēju, kolēģi vai aktīvu jaunieti.

Laureātus atbalsta mecenāti Boriss un Ināra Teterevi, nodrošinot katras nominācijas uzvarētājam naudas balvu 3000 eiro apmērā.

Apbalvojumu organizē I.Ziedoņa fonds «Viegli» sadarbībā ar I.Ziedoņa muzeju, atbalsta apdrošināšanas sabiedrība «Ergo», Rēzeknes dome un Valsts kultūrkapitāla fonds.


Foto: no Skaidrītes Dzenes albuma

Kategorijas

Kategorijas