ZZ.lv ARHĪVS

Mūžizglītības sistēma ārvalstu cietumos – gūtā pieredze seminārā Somijā (FOTO)

zz.lv

2017. gada 4. aprīlis 13:48

2880
 Mūžizglītības sistēma ārvalstu cietumos – gūtā pieredze seminārā Somijā (FOTO)

Gribu pastāstīt par Jelgavas Vakara (maiņu) vidusskolas piedalīšanos kontaktseminārā «Mūžizglītība cietumā» (Lifelong Learning in Prisons) Somijas pilsētā Oulu 2016.gada rudenī, semināru organizēja Somijas «Erasmus+» nacionālā aģentūra. Tā kā es strādāju cietumā par skolotāju, man bija interese piedalīties šajā pasākumā. Ko jaunu es uzzināju?

Somijas cietumos ir 3000 ieslodzīto, no kuriem 16 procenti ir no citām valstīm. 40 gadu garumā ieslodzīto skaits Somijā samazinājies divas reizes (pirms 40 gadiem bija gandrīz 6 000 ieslodzīto). Kā somi varēja sasniegt šādu noziedznieku samazinājumu?

Somi savā laikā izprata svarīgu faktoru: labāk ieguldīt naudu un pūles sociālajā un izglītības politikā, izglītojot cilvēku, popularizējot veselīgu dzīvesveidu, nekā tērēt lielu naudu, uzturot cietumus.

Somi uzskata, ka cietums var būt tikai kriminālo triku skola. Jo mazāk cilvēku izies tādas skolas un universitātes, jo labāk. Piemēram, tagad ieslodzīto skaitlis Somijas cietumos nepārsniedz 60 cilvēku uz 100 tūkstošiem iedzīvotāju. Pašlaik uz Somijas cietumiem nosūta tikai minimumu notiesāto – 12 procentus no visiem likuma pārkāpējiem (24 procenti saņem nosacītu sodu, 57 procenti maksā soda naudu, septiņi procenti ir nodarbināti sabiedriskos darbos).

Mūža ieslodzījums šeit ir tikai līdz 14 gadiem. Somi uzskata, ka pa šiem labošanas gadiem ieslodzītais obligāti mainās: katru dienu ar viņu strādā domubiedru kolektīvs – psihologi, ārsti, pedagogi, narkologi, mācītāji, sociālie darbinieki, dažādi konsultanti.

Somijas cietumos visiem ieslodzītajiem ir iespēja mācīties skolā, strādāt, apmeklēt dažādus individuālās apmācības interešu kursus.

Kad apmeklējām cietumu Oulu pilsētā Somijā, redzēju, kā dzīvo tur ieslodzītie. Piemēram, cietums pārsteidza un iepriecināja ar patīkamām telpām un interjera dizaina krāsām. Ļoti omulīgas, mājīgas telpas, kur ieslodzītie var satikties ar saviem bērniem, sievām, vecākiem, draugiem un mācīties.

Somijas cietumā dzīves un mācību apstākļi ir labāki nekā mūsu cietumā. Ieslodzītie dzīvo pa vienam, katram atsevišķa istaba ar nodalītu izlietni un tualeti. Istabā ir gulta, iebūvēts skapis, galds. Katrai istabai plazmas televizors. Ēšana notiek plašā koridorā starp kameru telpām, kur ir liels galds un ledusskapīši. Interesanti bija dzirdēt, ka ieslodzītajiem ir iespēja katru nedēļu apmeklēt saunu, bet dušu katru dienu. Pieejams ir arī telefons (ieslodzītajiem ir atļauts zvanīt divas reizes dienā, bet svētku dienās bez ierobežojumiem.

Neskatoties uz labākiem Somijas cietumu apstākļiem, tomēr eksistē apsardze ar stingru kontroli, un visi ieslodzītie atrodas aiz dzelzs durvīm ar aizbīdāmu slēdzi.

No semināra dalībniekiem uzzināju par situāciju ar mācībām citu Eiropas valstu cietumos, kuros ir līdzīgas problēmas kā Latvijā. Kopīgi apspriedām problēmas un grūtības. Prieks bija dzirdēt, ka daudzās pilsētās, kur ir cietumi, ir speciāli centri. Centra darbinieki tur izstrādā radošas idejas ieslodzīto mācību, arodu apguvei, arī perspektīvu, kā ieslodzītajiem atgriezties normālā dzīvē.

Interesanti bija uzzināt, ka citās valstīs cietumā ir cilvēki, kuri strādā ar skolēnu motivāciju – motivatori. Katram ieslodzītajam, piemēram, Somijas cietumos, ir savs nākotnes dzīves padomnieks – psihoanalītiķis vai motivators, kurš gatavo viņam individuālo resocializācijas plānu (mācību, darba, veselības, psiholoģiskā stāvokļa, garīgā noskaņojuma plānu).

Citās valstīs cietuma skolēnus stimulē mācīties ar atvieglojumu un bonusu sistēmu. Kā viens no tiem – biežākas tikšanās reizes ar tuviniekiem. Daudzos cietumos ieslodzītos par labu uzvedību un mācībām stimulē ar mājas atvaļinājumiem uz trim dienām..

Tiem, kuri labi beidz skolu, ir iespēja mācīties tālāk tehnikumos, institūtos un universitātēs. Man bija jaunums uzzināt, ka ieslodzītie, kuri mācās augstskolās, var apmeklēt savu mācību iestādi (kura atrodas pilsētā) daļēji brīvi. Pārvietošanās ieskaites un eksāmena laikā – sarga pavadībā, lai ieslodzītais tomēr tiktu kontrolēts. Interesanti, ka par to darbu sargam (savdabīgam konvojam) maksā pats ieslodzītais.

Kas vēl būtisks palicis atmiņā. Tāpat kā pie mums, daudzās cietuma skolās Eiropā tiek izmantota e-klase, iekšēja «Moodle» sistēma, darbs ar IKT, darbs no attāluma. Uzzināju, kā citās valstīs organizē mākslas un kultūras mācību. Liela uzmanība visās cietuma skolās Eiropā pievērsta mākslas un kultūras radošajām mācībām.

Pārsteidza un palika atmiņā skolotāju distancēts darbs cietuma skolā Oulu. Interesanti bija uzzināt, ka skolotāji, vienlaicīgi izmantojot jaunākās tehnoloģijas, strādā ar vairāku (sešu) cietumu skolēniem. Oulu skola apvieno citu cietumu skolu mācību procesu un ir reģionāls galvenais un koordinējošais centrs. Kā notiek apmācība? Piemēram, Somijas cietumskolā Oulu skolotājs, vadot stundu savas skolas telpā, strādājot ar saviem skolēniem, vienā laikā pa video tiltu sinhroni (ar vairāku datoru palīdzību) tīklā aptver un strādā ar citiem skolēniem no citām šī reģiona cietumu skolām. Programma, kuru izmantoja skolotāji šajā skolā, nav internetā. Cietums noslēdzis līgumu ar vienu no Somijas datorkompānijām par iespēju strādāt tādā veidā konkrētā laikā un konkrētā reģionā visās cietuma skolās. Tas ir Somu piemērs jaunāko IKT izmantošanā un vienlaikus skolu optimizācijā.

Tādi ir mani iespaidi no vizītes uz Somijas pilsētu Oulu. Pozitīvi vērtēju, ka tagad, dzīvojot Eiropas Savienībā, skolotājiem ir iespēja apmeklēt interesantus pieredzes apmaiņas seminārus ārpus Latvijas, mācīties, apgūt ko jaunu un, pēc iespējas, izmantot savā darbā tur gūto pieredzi.



Teksts un foto: Irina Baikova, Jelgavas Vakara (maiņu) vidusskolas skolotāja