ZZ.lv ARHĪVS

Ivars Jakovels: Jāattīsta sadarbība starp pašvaldībām uz kādreizējo rajonu pamata

zz.lv

2017. gada 23. marts 11:44

390
Ivars Jakovels: Jāattīsta sadarbība starp pašvaldībām uz kādreizējo rajonu pamata

Pirms neilga laika Valsts kontrole nāca klajā ar viedokli, ka pašvaldībām ir vēl daudz ko uzlabot pakalpojumu sniegšanas jomā iedzīvotājiem. Valsts kontrole to secināja pēc plašas revīzijas 20 dažāda lieluma pašvaldībās, izvērtējot pakalpojumu sniegšanas procesu atbilstību. Tika uzsvērts, ka vairāk pakalpojumu būtu jāpiedāvā elektroniski, jo iedzīvotāju apkalpošana klātienē ir gan dārgāka, gan neizdevīgāka iedzīvotājiem. Tāpat netiekot izmantotas iespējas pašvaldībām apvienoties to pakalpojumu sniegšanā, kas nav īpaši pieprasīti.

Tāpat Valsts kontroles viedoklī tiek minēts, ka pašvaldības arī iesaistās tādu pakalpojumu sniegšanā, kas nebūtu to kompetencē, tādējādi kropļojot tirgu. Kā piemērus valsts kontroliere minēja zāles pļaušanu un krūmu apgriešanu, jo neesot vērojams, ka privātie uzņēmēji nevarētu nodrošināt šos pakalpojumus.

Valsts kontrolei var piekrist un var nepiekrist

Iepazīstoties ar Valsts kontroles pausto viedokli, gribētos uzsvērt vairākas lietas. Proti, pilnībā pievienojos iepriekš teiktajam par to, ka ir nepieciešams attīstīt elektronisko pakalpojumu sniegšanu pašvaldībās, taču daudzās pašvaldībās, ieskaitot Jelgavu, ļoti teicami darbojas klientu apkalpošanas centri, kas arī ir nepieciešami iedzīvotājiem, īpaši vecāka gadu gājuma cilvēkiem, kuri brīvi nepārvalda datoru lietošanu, lai izmantotu elektroniskos pakalpojumus. Tāpat jāņem vērā, ka pakalpojumu saņēmējiem ir nepieciešams dators ar pieslēgumu internetam un atbilstošs autentifikācijas līdzeklis. Nenoliedzami, elektroniskajiem pakalpojumiem pašvaldībās ir virkne priekšrocību – tie nodrošina iedzīvotājiem pilnīgāku informētību par pašvaldības darbu, palielina atklātību, rada uzticību, veido pakalpojumu sniegšanas uzraudzību un procesa caurspīdīgumu, ļauj automatizēt un paātrināt daudzus iekšējos procesus, tādējādi atvieglojot darbinieku darbu un uzlabojot to efektivitāti, darba kvalitāti un tamlīdzīgi. Tomēr jāņem vērā, ka ne vienmēr visu var izmērīt tikai finansiālajā izteiksmē, atsakoties no tā, kas prasa lielākus ieguldījumus, turklāt klientu apkalpošanas centri sākotnēji tika radīti, lai taupītu līdzekļus, jo tajos vienuviet var saņemt dažādu pašvaldības iestāžu pakalpojumus.

Elektronisko pakalpojumu pieejamība veidojas no divām pusēm

Viens no būtiskākajiem elektronisko pakalpojumu faktoriem ir klienta, tātad attiecīgās pašvaldības iedzīvotāja, vajadzību apmierināšana, sniedzot viņam visu nepieciešamo informāciju un pakalpojumus ērtā un saprotamā veidā. Līdz ar to ir būtiski atcerēties, ka ir svarīgi ne tikai elektronisko pakalpojumu tehniskie aspekti, bet arī vide to attīstībai, proti, pašvaldības iedzīvotāju informēšana (atbilstoši katra pakalpojuma mērķa grupai), izglītošana, interneta pieejamības nodrošināšana un tamlīdzīgi.

Kas attiecas uz ārpakalpojumiem, proti, ka pašvaldībai nevajadzētu iesaistīties to pakalpojumu sniegšanā, ko var nodrošināt privātais uzņēmējs, tomēr gribētos atgādināt – tas nav tik viennozīmīgi. No vienas puses, protams, ikviena pašvaldība vēlas atbalstīt tajā esošos uzņēmumus, taču, no otras puses, ne vienmēr ir jāiepērk ārpakalpojums, ja pašvaldība ar saviem resursiem to var izdarīt lētāk. Šajā jomā katrs gadījums jāskata atsevišķi, lai sabalansētu racionālu finanšu izlietošanu, kā arī atbalstu uzņēmumiem.

Starppašvaldību sadarbības nozīme

Arī es atbalstu priekšlikumu, ka pašvaldībām vajadzētu vairāk apvienoties to pakalpojumu sniegšanā, kas nav pārāk pieprasīti vienā pašvaldībā. Šeit noteikti var runāt par apvienošanos un aktīvu sadarbību, piemēram, bijušo rajonu ietvaros, kam savulaik tikusi pakārtota arī infrastruktūra.

Gribētu papildināt, ka starppašvaldību sadarbība jāattīsta ne tikai elektronisko pakalpojumu jomā. Šodien starppašvaldību sadarbības piemēri rodami gan Vidzemes un Kurzemes, gan Latgales pusē un citur, un tajos iezīmējas dažādās pašvaldību sadarbības jomas: būvniecības uzraudzība (kopīgas būvvaldes), atkritumu apsaimniekošana, izglītības, veselības un tūrisma jomas. Darbojas arī vairākas plašākas teritoriālās sadarbības apvienības – Sēlijas novadu apvienība, Latvijas Piekrastes pašvaldību apvienība – specifisku, tām svarīgu jautājumu virzīšanai.

Kas būtu darāms, lai sekmētu ciešāku pašvaldību sadarbību dažādās jomās? Labo sadarbības piemēru pieredzes pārnese – pieredzes vizītes uz tām pašvaldībām, kuru starpā norit laba sadarbība, semināri, konferences un tamlīdzīgi. Pašvaldību pārrobežu stratēģiskā plānošana un arvien jauni kopīgi projekti. Starppašvaldību labie sadarbības piemēri plašāk jāatspoguļo masu informācijas līdzekļos. Jāveicina pētījumi par pašvaldību sadarbību, tie teritoriāli jākartē. Un vēlams atjaunot pieredzi, sagatavojot atkārtotu pašvaldību sadarbības rokasgrāmatu – vispirms, atskatoties un izanalizējot līdzšinējo pašvaldību sadarbības pieredzi, ietverot šodienas labos sadarbības piemērus Latvijā un ārvalstīs.



Ivars Jakovels, Jelgavas domes deputāts

Foto: no arhīva