Dobeles Valsts ģimnāzija gatavojas jauna korpusa celtniecībai un skolas 95 gadu jubilejai
Dobeles
Valsts ģimnāzijā «Ziņas» viesojas vēsturiskajā martā, kad 1922. gadā
tika pieņemts lēmums dibināt ģimnāziju. Tolaik tā atradās kopā ar
policiju ēkā, kur patlaban mājvietu radusi Dobeles Mūzikas skola.
Savukārt uz Dzirnavu ielu 2, kas paslēpusies uzreiz aiz pagājušā
gadsimta 60. gadu beigās celtās plašās un savulaik par Pasaules Bankas
līdzekļiem renovētās Dobeles 1. vidusskolas, skolēni pārcēlās, kad tika
pabeigts 1938. gadā sāktais skolas būvniecības projekts. Jāpiebilst, ka
tā autors bija toreizējais Izglītības ministrijas būvtehniskā biroja
vadītājs Indriķis Blankenburgs. Nu skola, kas padomju gados bija cieši
savijusies ar pašreizējo vidusskolu, piedzīvojusi pat 1500 skolēnu
soļus, 1998. gadā ieguva ģimnāzijas, bet vēl pēc pieciem gadiem Valsts
ģimnāzijas statusu, ir jaunu pārmaiņu priekšā. Direktore Inese Didže un
viņas vietnieki Kristīne Pakule un Andris Jakovļevs pārliecināti, ka tas
ļaus pulcēt vēl vairāk zinātkāru bērnu un gūt vēl lielākus mācību
sasniegumus.
– Kā izvēlaties savus skolēnus un vai viņu dēļ «nekarojat» ar blakusesošo Dobeles 1. vidusskolu?
I.Didže:
Ar kaimiņiem sadzīvojam labi un par skolēniem necīnāmies. Lai mācītos
mūsu skolā, notiek zināma atlase. Kritēriji ir dažādi, bet galvenie ir
mācību sasniegumi. Līdz ar to pie mums ierodas bērni, kuri to spēj un
mērķtiecīgi vēlas. Nav tā, ka mums vajadzētu viņus no kaut kurienes
raut, mānīt un piedāvāt nezin kādus labumus. Līdz šim pašvaldība ir
noteikusi, cik klases varam atvērt, un skola ir pilna. Patlaban no 7.
klases pie mums mācās 350 bērnu. Vidusskolā piedāvājam trīs izglītības
programmas. Lielākais pieprasījums ir matemātikas un dabaszinātņu
programmai. Tā no trim 10. klasēm šī programma ir divās, bet trešajā
klasē – komercizglītība kopā ar humanitāro programmu. Līdzīga situācija
ir 11. klasēs. Savukārt 12. klases mums ir divas – viena ar matemātikas,
bet otra komercizglītības un humanitāro programmu. Šis ir gads, kad
piedzīvojām tā saucamo demogrāfisko bedri, no kuras kāpjam ārā, un
skolēnu skaits mums jau ir ar mazu plusiņu. Vidusskolā atlase nav liela –
drīzāk neviens nepaliek pāri, jo viņi zina, kāpēc šeit atnākuši, un
tādu, kas nevēlas mācīties, praktiski nav. Savukārt 7. klasēs gan paliek
aiz svītras. Piemēram, šajā mācību gadā atteicām 16 bērniem. Skolēni
pamatā ierodas no Dobeles novada, bet ir arī no Jelgavas novada, Auces
un citām pašvaldībām. Ja nepieciešams, ir iespēja palikt Dobeles
Amatniecības un vispārizglītojošās vidusskolas kopmītnē, bet patlaban
nevienam nav šādas vajadzības.
Foto:
Raitis Puriņš. Visu rakstu lasiet 23. marta «Zemgales Ziņās»
Kategorijas
- Vietējās ziņas
- Jelgava
- Jelgavas novadā
- Ozolnieku novadā
- Latvijas ziņas
- Dobeles, Tērvetes un Auces novadā
- Ekonomika
- Uzņēmējdarbība
- Darba tirgus
- Citas ziņas
- Eiro 2014
- Politika
- Vēlēšanas 2011
- Saeimas vēlēšanas
- Citas ziņas
- Pašvaldībās
- Pašvaldību vēlēšanas 2017
- Saeimas vēlēšanas 2018
- Eiropas Parlamenta vēlēšanas 2019
- Asā hronika
- Policijas ziņas
- VUGD
- Tiesu ziņas
- Citas ziņas
- Kultūra un izklaide
- Teātri
- Izstādes
- Bibliotēkas
- Koncerti
- Citas ziņas
- Kas? Kur? Kad?
- Sports
- Basketbols
- Futbols
- Vieglatlētika
- Citas ziņas
- Hokejs
- Volejbols
- Veselība
- Aktuāli
- Padomi
- Slimnīcās
- Citas ziņas
- Stārķa ziņas
- Lietotāju raksti
- Foto/Video
- Reklāmraksti
- Citas ziņas
- Laikraksta arhīvs
- Afiša
- Izstādes
- Pasākumi un izstādes
- Chocolate & Pepper
- Video
- Aizsaulē
- Statiskas lapas
- Centrāle!
- Dzīvesstils
- Receptes
- Māja un dārzs
- Hobiji
- Pašizziņa
- Citas ziņas
- Mīluļi
- Projekti
- Projekts “Saimnieko gudri”
- Projekts “Kultūras nesēji Zemgalē”
- Projekts “Redzi apslēpto”
- Atbalsts medijiem sabiedriski nozīmīga satura veidošanai un nacionālās kultūrtelpas stiprināšanai latviešu valodā
- Projekts “Rūpēsimies par vidi!”
- Projekts “Kur dzīvosim?”
- Projekts “Mediju kritika”