ZZ.lv ARHĪVS

Logo

Legionelozes saslimstība Latvijā atbilst ES vidējiem rādītājiem; mūspusē saslimšanas gadījumi nav konstatēti

zz.lv
Latvijas ziņas

2017. gada 14. marts 15:27

431
Legionelozes saslimstība Latvijā atbilst ES vidējiem rādītājiem; mūspusē saslimšanas gadījumi nav konstatēti

Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) epidemioloģiskās uzraudzības dati liecina, ka legionelozes jeb tā sauktās leģionāru slimības saslimstības rādītāji Latvijā atbilst vidējiem rādītājiem ES un pēdējos piecos gados nav novērojams būtisks saslimšanas gadījumu skaita pieaugums – pamatojoties uz sabiedrības lielo interesi, pēc šodien sasauktā preses brīfinga ziņo SPKC pārstāve Anete Jansone.

2016. gadā Latvijā reģistrēti 24 saslimšanas gadījumi, 2015. gadā – 22, 2014. gadā – 38 gadījumi, 2013. gadā – 34 gadījumi. Šogad līdz martam SPKC reģistrējis astoņus apstiprinātus legionelozes gadījumus. Kā informē SPKC pārstāve Edīte Tettere, nedz Jelgavā, nedz Jelgavas, Ozolnieku, Dobeles vai Tērvetes novadā saslimšanas gadījumi nav konstatēti.

Legioneloze Latvijā ir reģistrējama infekcijas slimība, kuras izplatību un saslimšanas gadījumus monitorē SPKC. «Ar legionelozi biežāk slimo gados vecāki cilvēki, un paaugstināts risks saslimt ir iedzīvotājiem, kuriem ir hroniskas slimības (piemēram, elpceļu slimības), kā arī smēķētājiem. Tāpat ir pierādījies, ka ne visi iedzīvotāji, kuri saskaras ar legionelozi, saslimst, jo visbiežāk organismam ir pietiekamas spējas pretoties izraisītājam,» uzsver SPKC Infekcijas slimību analīzes un profilakses departamenta direktors Jurijs Perevoščikovs.

Katrs legionelozes saslimšanas gadījums tiek pakļauts epidemioloģiskajai izmeklēšanai, kas ietver inficēšanās apstākļu noskaidrošanu, tai skaitā arī ūdens paraugu laboratorisko izmeklēšanu iespējamās inficēšanās vietās. Piemēram, inficētās personas dzīvesvietā vai darbavietā. Ja legionelozes izraisošā baktērija tiek atklāta ūdens paraugos, ēkas īpašnieks vai pārvaldnieks tiek brīdināts par nepieciešamību organizēt dezinfekcijas pasākumus, lai iznīcinātu baktēriju ūdensvada sistēmā, kā arī brīdinātu infekcijas skartās ēkas iedzīvotājus. Par katru šādu gadījumu SPKC informē Veselības inspekciju, kura kontrolē ierosināto pasākumu izpildi.

«Lai gan Latvijas normatīvajos aktos nav noteiktas konkrētas prasības attiecībā uz legionellu ikdienas uzraudzību, Veselības inspekcija kontrolē dzeramā ūdens nekaitīguma un kvalitātes nodrošināšanas prasību izpildi publiskajos dzeramā ūdens apgādes objektos no ūdens ņemšanas vietas līdz patērētājam. Līdz ar to, gadījumā, kad krāna ūdenī tiek konstatēta legionellas baktērija, Veselības inspekcija seko līdzi, lai objekta apsaimniekotājs nodrošinātu ūdensvadu dezinfekciju,» skaidro Veselības inspekcijas Sabiedrības veselības uzraudzības un kontroles departamenta Sabiedrības veselības uzraudzības nodaļas vadītāja Solvita Muceniece.

Latvijā noteiktie legionelozes profilakses pasākumi atbilst starptautiskajai praksei un pierādīti kā efektīvi legionelozes izplatības ierobežošanai. Lai gan lielākā daļa profilakses pasākumu attiecas tieši uz namu apsaimniekotājiem, SPKC epidemiologi aicina arī iedzīvotājus rūpēties, lai viņiem pieejamās vietas mājoklī (dušas un krānu gali) regulāri tiek attīrīti no organiskā un neorganiskā aplikuma. Tāpat pēc vairāku dienu prombūtnes, kad ūdens caurulēs ir sastāvējies, gan karsto, gan auksto ūdeni vēlams notecināt vairākas minūtes, savukārt gaisa mitrinātājos un līdzīgās ierīcēs, kuru lietošanai ir tajās jāielej ūdens, vienmēr liet svaigu ūdeni (ja iespējams – vārītu).


Foto: lvportals.lv

Kategorijas

Kategorijas