ZZ.lv ARHĪVS

Logo

Edīte Pauls-Vīgnere Jelgavā plāno ierasties uz izstādes «Vecās mežģīnes» noslēgumu 16. martā

Uldis Veilands
Izstādes

2017. gada 6. marts 18:24

440
Edīte Pauls-Vīgnere Jelgavā plāno ierasties uz izstādes «Vecās mežģīnes» noslēgumu 16. martā

«Esmu nākusi no Iļģuciema, tāpat kā mans brālis, un netālu dzīvoja tagadējais miljonārs Jūlijs Krūmiņš,» tā savu bērnību atceras tekstilmāksliniece Edīte Pauls-Vīgnere. Visai negaidīti saruna sākas ar atmiņām, nevis mākslas apcerēm un izstādi «Vecās mežģīnes», kas pašreiz skatāma Jelgavas Sv.Trīsvienības tornī.

Par tiem laikiem uzņēmējs J.Krūmiņš uzrakstījis un izdevis grāmatu «Iļģuciema pašpuikas stāsti». Par grāmatu iegūtos līdzekļus uzņēmējs nolēmis dāvāt savai bijušajai skolai (kādreizējai 7. pamatskolai Spilvē, tagad Rīgas Valdorfskolai), kur būvēs modernu, mūsdienu prasībām atbilstošu sporta laukumu.

«Viņš nav no tās uzņēmēju plejādes, kuri tikai skaita savus eiro un centus. Var jau būt, ka šī nauda nav īpaši «tīra», tomēr Jūlijs ir ļoti devīgs cilvēks un vienmēr palīdzēs, ja kādam tā naudiņa būs ļoti nepieciešama. Viņam jau tāpat jādod uz visām pusēm, jo uzņēmējdarbību mūsu valstī diemžēl nevar saukt par sakārtotu,» turpina māksliniece.

– Bet ne jau visi ir vienādi – mākslinieku atbalstītājs un fonda «Mākslai vajag telpu» valdes priekšsēdētājs Jānis Zuzāns savus miljonus sapelnījis spēļu zāļu biznesā, tā sagandēdams dzīvi daudziem.

Jūs pareizi pateicāt – šī nauda ir asiņaina. Valstij būtu jāspēj finansēt Vilhelma Purvīša prēmija, nevis jāgaida kā pateicība no uzņēmēja, kura biznesa dēļ, piemēram, manai paziņai nesen nošāvās brālis. Un šādu, varbūt mazāk traģisku gadījumu ir desmitiem un pat simtiem. Varat to droši rakstīt, jo šajā ziņā esmu brīva un neatkarīga. Nekad nekādu atbalstu no šiem biznesmeņiem neesmu saņēmusi.Mūsu – tekstilmākslas – nozare vispār atstāta novārtā. Sirdī tas ļoti sāp, jo mans profesors Rūdolfs Heimrāts ielika tik dziļus pamatus. Kaut arī ne pārāk gribas atcerēties padomju laikus, jāatzīst, ka tad mēs, tekstilnieki, bijām ļoti populāri. Tas attiecas uz visu Baltiju – zināja arī lietuviešus un igauņus tādā nozīmē, ka mums bija ļoti attīstīta šī lietišķās mākslas nozare. Tagad viss ir pieklusis un aizgājis garām. Arī mūsu mākslas zinātnieki klusē, izstādes netiek iztirzātas.


Foto: Raitis Puriņš. Visu interviju lasiet 2. marta «Zemgales Ziņās»

Kategorijas

Kategorijas