ZZ.lv ARHĪVS

Maija Kurševa ir gandarīta par iekļūšanu Vilhelma Purvīša balvas nominantu saimē

Uldis Veilands

2017. gada 24. februāris 20:20

635
Maija Kurševa ir gandarīta par iekļūšanu Vilhelma Purvīša balvas nominantu saimē

Pirmais, ko gadījās dzirdēt, tiekoties ar vienu no astoņiem izcilā mākslinieka Vilhelma Purvīša balvas nominantiem mūsu novadnieci (tagad gan rīdzinieci) Maiju Kurševu Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā, bija pēkšņa telefonziņa, ka viņas objekts nez kādu tehnisku ķibeļu dēļ esot apstājies. Tomēr sarežģījumus drīz vien izdevās atrisināt, un starp citiem nominantu darbiem skatāma arī viņas kinētiskā videoinstalācija «Dzīvesprieks» no izstādes «Lielāks miers, mazāks miers» (Latvijas Dzelzceļa vēstures muzejā 07.10.–15.11.2015.). Iegūstot starptautiskas žūrijas visaugstāko novērtējumu, V.Purvīša balvu 2017 gan saņēma mākslinieku kolektīvs – Krišs Salmanis, Anna Salmane un Kristaps Pētersons –, tomēr arī nokļūšana nominēto saimē ir ievērības cienīgs fakts, par ko Maija ir gandarīta.
Gandarīts bija arī V.Purvīša balvas izstādē sastaptais mākslinieks un Jelgavas zīmēšanas studijas vadītājs Uldis Roga, pie kura Maija savulaik mācījusies zīmēt. 

– Neviļus nācās noklausīties jūsu telefonsarunu, kas rosināja jautājumu – ko īsti nozīmē «darbs apstājies»?
Darbam ir motors, siksnas, dažāda mehānika, tā ir kinētiska videoinstalācija. Skaidrs, ka tā nav glezna, ko piekārt pie sienas, un sliktākais, kas varētu notikt, būtu, ja apmeklētājs varētu ko pielikt pēc saviem ieskatiem. Tā kā šajā objektā iesaistīta arī elektrība, tas, ka jebkurā brīdī var atgadīties kādas «ķibeles», ir tikai normāli.

– Jelgavā jūsu darbi laikam nav redzēti, lai gan pēc izcelsmes esat no mūsu novada?
Konkrēti – no Lielplatones.


Foto: Raitis Puriņš. Visu interviju lasiet 23. februāra «Zemgales Ziņās»