Caur finanšu ērkšķiem mākslas zvaigznājā

2009. gada 29. augusts 06:02

1171

Caur finanšu ērkšķiem mākslas zvaigznājā

1.septembris ir pirmā mācību gada diena ne tikai vispārējās izglītības, bet arī citās mācību iestādēs. Taču jau jūlija sākumā Kultūras ministrijas vēstules veidā parādījās pamatots iemesls bažām par pašvaldību mūzikas un mākslas skolu turpmāko likteni - tām 2009.gada valsts budžeta grozījumos radikāli samazināts finansējums, un diezin vai paredzams valsts atbalsts arī 2010.gadā.

Jelgavas Mākslas skolā 4918 latu vietā, kas pedagogu algām un administrācijai mēnesī būtu nepieciešami apstiprinātās licencētās programmas «Vizuāli plastiskā māksla» īstenošanai, līdz gada beigām tiek nodrošināti vien 1595 lati. Turklāt tikai trīs mēnešus, lai gan līdz jaungadam palikuši četri.Reāli tas nozīmē, ka iepriekšējā mācību gadā programmas apguvei veltīto 167 stundu vietā katru nedēļu varētu veltīt vien 60, nodrošinot apmaksu trīs pedagogu likmēm (iepriekšējo mācību gadu sāka 13 pedagogu; jūlijā no darba aizgājuši četri, kas sasnieguši pensijas vecumu). Lai nodrošinātu mācību programmas izpildi, nedēļā nepieciešams vismaz 125 stundu darbs, pārliecināta Jelgavas Mākslas skolas direktore Anda Stankeviča, iepazīstinot «Ziņas» ar skarbo realitāti.Pati direktore gan nemaz neatgādina bēdu māktu un apjukušu sievieti, bet ar mākslas aprindu cilvēkam netipisku lietišķumu gatava iepazīstināt ar dažādiem risinājumu variantiem (plāns A, plāns B, plāns C utt.). Katrs pamatots ar attiecīgu skaitļu materiālu, arī variants par mācību maksu, pret ko gan pašvaldība iebildusi, solot finansiālu palīdzību.Rēķinoties ar to, A.Stankeviča stāsta, ka sastādītie mācību plāni orientēti uz 125 stundām nedēļā - tātad līdz 2009.gada beigām vēl nepieciešams ap sešiem tūkstošiem latu.Drīz pēc sarunas ar «Ziņām» Mākslas skolas direktore no Izglītības pārvaldes vadītājas Guntas Auzas saņēmusi apliecinājumu, ka pašvaldības solītais finansējums būs. Iepriecinoša vēsts 185 audzēkņiem un deviņiem pedagogiem, kas 1.septembrī gatavojas doties uz ēku Mazajā ceļā 2. Pašvaldības palīdzība nenozīmē, ka Mākslas skola turpmāk gatava «mierīgi dusēt» - direktorei netrūkst ideju, kā papildināt skolas «maciņu». Ņemot vērā specifiku, proti, rītos skola ir tukša, jo audzēkņi mākslas pamatus dodas apgūt pēcpusdienās pēc nogurdinošām mācībām parastajā skolā, ir visai reāli plāni uz laiku brīvās telpas izmantot dažādiem maksas kursiem u.tml. Diemžēl arī interešu izglītības grupas, piemēram, datorgrafika vai zīda apgleznošana, turpmāk būs pieejamas tikai par maksu.Ne katram mākslas skolu beigušajam lemts kļūt par šīs jomas profesionāli - galvenais, lai skolā gūtā tēlotājas mākslas izpratne palīdzētu orientēties mūsdienu popkultūras piesātinātajā pasaulē, lai nepietrūktu gaumes un mākslas izpratnes. Skolā iemācīto audzēkņi parāda izstādēs. Vēl šajās dienās skolas telpās iespējams apskatīt pavasara absolventu diplomdarbus, bet drīz šie un arī citi darbi pārceļos uz pilsētas kultūras namu, kur izstāde tiks atklāta 7.septembrī. Vasarā tos varēja vērot arī citur pilsētā, piemēram, «Swedbank» filiālē.Kā liecina vērojumi, kvalitāte ir. Varbūt tomēr vairāk absolventu kļūtu par profesionāļiem, ja pēc piecgadīgās programmas beigšanas («parastajā» skolā tajā laikā ir pabeigta devītā klase) viņi varētu mākslas izglītību turpināt?«Līdz mēģinājumiem iestāties Mākslas akadēmijā vēl krietns laiciņš, un daudzi talantīgi mākslinieki šai laikā pazūd,» spriež A.Stankeviča. Secinājums - Jelgavā vajadzīga Mākslas vidusskola. Šajos laikos skan gana pārdroši, bet ne jau vienmēr valdīs dižķibele...

ZZ.lv ARHĪVS

Caur finanšu ērkšķiem mākslas zvaigznājā

Kategorijas