Pēc doktora grāda uz Mičiganu

2009. gada 3. septembris 05:59

2289

Jelgavnieks Artis Kinēns šovasar ar izcilību beidzis ķīmijas maģistrantūras studijas Rīgas Tehniskajā universitātē, lai turpinātu pilnveidoties doktorantūrā Mičiganā, ASV.

Runājot par ķīmiju un valodā iesaistot profesionālos jēdzienus, piemēram, rotomērus, syn un anti imīnus, akridīnus, hirālās zāļu formas un organokatalizatorus, par ko vidējam statistiskam latvietim nav pat nekādas nojausmas, Arta acis vienkārši mirdz. Tā ir viņa dzīve, kas mērķtiecīgi veidota jau no vidusskolas laikiem un kurā jaunietis atradis ne tikai piepildījumu, bet arī potenciālu ar savām zināšanām kalpot sabiedrībai. Viņš tās vēlētos likt lietā tepat Latvijā, kaut pasaules piedāvājums ir gana vilinošs. Vai mūsu valsts to spēs novērtēt?«Interese par ķīmiju man radās 9.klasē, par ko paldies jāsaka toreizējās Jelgavas 2.ģimnāzijas skolotājai Saknei, jo viņa mani pamanīja un sāka gatavot olimpiādēm. Man tas iepatikās, tāpēc stājos bioloģijas - ķīmijas novirziena klasē, kur mani mācīja Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU) pasniedzējas Daina Truksne un Māra Kūka. Arī viņām ļoti liels paldies, ka ievirzīja. Sestdienās gāju LLU uz papildnodarbībām, ar laiku piepalīdzēju laboratorijas darbos. Arī mājās tika savilkti ķīmijas trauki, paaudzēju kādu kristālu, uzliku vienkāršākas sintēzītes,» sava profesionālā ceļa sākumu atceras Artis, vēlreiz akcentējot, cik svarīgi īstajā brīdī satikt īstos cilvēkus. Tāds pagadījies arī Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) stendā izstādē «Skola», uz kuru A.Kinēns devās turpmāko izglītības iespēju meklējumos.«Viņš arī bija ķīmiķis, un tā mēs visu izstādes laiku norunājām. Viņš mani ievervēja RTU,» smej Artis, atklājot, ka augstskolā studējis ķīmijas tehnoloģijas, specifiskāk - bioloģiski aktīvus savienojumus un to zāļu formas, ko var izmantot farmakoloģijā.Tomēr par veiksmīgi nokārtotu bakalaura un ar izcilību novērtētu maģistra grādu jāpateicas ne vien universitātei, bet galvenokārt Latvijas Organiskās sintēzes institūtam, kur jaunajam zinātniekam atkal paveicās satikt nozīmīgas personības.«Vēl skolas laikā pēc vienas olimpiādes mūs aizveda uz institūtu ekskursijā. Tur bija kā ārzemju filmās izremontētas laboratorijas, ka nodomāju - šeit gan es gribētu strādāt! Studējot 2. kursā, iesniedzu tur dokumentus, un mani pieņēma, apmācību uzticot Dmitrijam Šabašovam, kurš ap to laiku bija ar sarkano diplomu beidzis maģistrantūru un gatavojās doties uz Hjūstonu. Viņš mani sāka bīdīt lietās, pie kurām pats strādāja, apmācīja no pašiem pamatiem, un, kad devās prom, paliku par viņa darba turpinātāju,» stāsta A.Kinēns, piebilstot, ka tieši laboratorijas darbā atklāta profesionālā «narkotika».«Ķīmijā saista tas, ka strādā pie kaut kā, bet pēkšņi izrādās, ka viss ir citādi. Nekad nevar paredzēt, ar ko tas beigsies. Gadās it kā vienkārša reakcija, bet nereaģē, kā vajadzētu. Jāmeklē un jāpanāk, lai tomēr iegūtu vēlamo rezultātu. Visu laiku jādomā līdzi, jāskatās, kas notiek. Reiz vajadzēja izgatavot 20 gramu produkta, bet man izdevās dabūt tikai divus. Bija liels pārdzīvojums, kur tas viss palika, meklējām pa visiem galiem un beigās kādus 15 gramus sakasījām,» atceras ķīmiķis, ar gandarījumu pieminot arī dažu labu zinātnisku atklājumu, kura tapšanā būts klāt.«Netīšām atklājām vienu akridīnu sintēzes ceļu, kuru sākotnēji ieguvām kā blakusproduktu, bet, pamainot reakcijas apstākļus, dabūjām kā galveno produktu. Tas ir ļoti rets gadījums. Tagad domājam, ka tas viss jāpublicē ķīmijas žurnālos,un lēnā garā tas arī tiek kārtots.»«Vēl strādājot pie maģistra darba, domāju, ka vajadzētu aizbraukt uz ārzemēm praksē - paskatīties, kā lietas notiek pie viņiem. Laboratorijas vadītājs Edgars Sūna apsolīja painteresēties, ko var darīt lietas labā, līdz vienu dienu pasauca kabinetā - vajagot parunāties! Nodomāju, ko gan esmu izdarījis ne tā, bet viņš sāka zīmēt shēmiņas, pie kurām nebiju strādājis. Zīmē un stāsta, ka to visu taisa latviešu izcelsmes profesors Vedējs Mičiganas Universitātē. Kā būtu, ja es uz kādu gadiņu aizbrauktu pie viņa praksē, pastrādātu, pārņemtu šo projektu un atvestu uz Latviju? To doktorantūras studijās arī taisos darīt,» stāsta A.Kinēns, atklājot, ka pētījums būs saistīts ar organisko sintēzi un zāļu izstrādi.«Lai gan droši vien būs vilinoši palikt ASV, vairāk jūtos savas zemes patriots - kas gan cits to visu te cels, ja ne mēs?» spriež Artis, vienlaikus atzīstot, ka liela loma lēmumā par palikšanu vai atgriešanos ir arī valsts nostājai.«Patlaban tās politika ir diezgan slikta, kaut dzirdēts, ka organiskā ķīmija valstī atzīta kā prioritāra, kas nozīmē, ka būs vairāk atbalstītu projektu. Tas ir tā vērts! Mēs varam veikt atklājumus un ieviest tos ražošanā. Ideāli būtu, ja pilnīgi viss no idejas līdz ražošanai īstenotos Latvijā, bet vienmēr tā nenotiek, un daudz patentu tiek pārdoti ārvalstīm par smieklīgu naudu. Varbūt beidzot tur augšā cilvēkiem «pielēks», ka Latvijā potenciāls ir smadzenēs. Mums nav dižas ražošanas, ar ko varētu kādu izkonkurēt, bet varam izcelties ar zināšanām, un, ja nekas lietas labā netiks darīts, šie gudrie cilvēki aizbrauks tur, kur viņus novērtē,» spriež jaunais zinātnieks.

ZZ.lv ARHĪVS

Pēc doktora grāda uz Mičiganu

Kategorijas