Ceturtdien «Zemgales Ziņās»: Lapsas plosa minkas, bet slazdos notver ežus; mazas skoliņas direktors pelna vairāk nekā trīsreiz lielākas; Dome balsta uzņēmēju, ko tvarsta valsts un EK

2012. gada 24. oktobris 20:10

1865

Ceturtdien «Zemgales Ziņās»: Lapsas plosa minkas, bet slazdos notver ežus; mazas skoliņas direktors pelna vairāk nekā trīsreiz lielākas; Dome balsta uzņēmēju, ko tvarsta valsts un EK

Šonedēļ vairāku cilvēku acu priekšā viena no rudastēm netālu no Jelgavas 5.vidusskolas saplosījusi un turpat apēdusi kādu tuvējās daudzdzīvokļu mājas kaķi. Lapsu manījuši un tai pakaļ skrējuši pulciņš bērnu, kas pagalmā spēlējušies. Jaunais vīrietis, kas sevi dēvē par Fredi un «Ziņām» pavēstīja par dramatiskajiem notikumiem, bija lapsas izdarību aculiecinieks un rudasti uzfilmējis ar savu telefonu, bet viņa kaimiņiene Diāna stāsta – jau iepriekš dienestiem lūgusi sākt cīņu ar meža zvēriem.

Dzīvnieku ķērāji izlikuši slazdus, taču tajos lapsas iet nelabprāt – viņu vietā nereti tiek noķerti, eži, kaķi un citi dzīvnieki. Par savvaļas dzīvnieku problēmām pilsētā ceturtdien plašāk «Zemgales Ziņas» raksta drukātajā versijā.Skolu direktoru atalgojums: 800 latu Liepājā, 619 – Jelgavā, 579 – Bauskā«Zemgales Ziņas» izpēta, ka izglītības iestāžu vadītāju atalgojums nav atkarīgs no bērnu skaita – piemēram, Ozolnieku vidusskas (495 skolēni) direktore Klāra Stepanova septembrī nopelnījusi 695,7 latus («uz rokas»), Līvbērzes vidusskolas (142 skolēni) direktorei Lilijai Grasei pārskaitīti 595,6 lati, bet Jelgavas 4. vidusskolas (926 skolēni) direktoram Agrim Celmam tikuši 619,7 lati. Laikraksts, apzinot situāciju ne tikai Jelgavā un novados, bet arī Bauskā un Liepājā, secina, ka skolu direktoriem un arīdzan pedagogiem algu lielumu lielā mērā nosaka vietējās varas griba, nevis skolēnu skaits izglītības iestādē. Plašāk – ceturtdienas avīzē. Jelgavas Domes deputāti gatavi gaidīt 85,6 tūkstošus vēl trīs gadusPašvaldība atkal grib atbalstīt biedrību, kuras darbu apšauba valsts un Eiropas Komisija – ceturtdien Jelgavas Domes sēdē paredzēts pagarināt laiku, kurā vairākās tiesvedībās iesaistītais Zinātnes, inovāciju un testēšanas centrs (ZITC), kas Peldu ielā arvien uzskatāmāk izrāda arī brāķdaru celtnieku darbu, varēs nomaksāt pašvaldības izsniegto aizdevumu. Kāpēc tā, lasiet laikrakstā.Policija skolotājai atdod tiesības, sodu nemazinaIzskatot Jelgavas Mūzikas skolas skolotājas Ditas Milleres sūdzību par incidentu ar riteņbraucēju pie mūzikas skolas pagalma vārtiem, Valsts policijas Zemgales reģiona pārvalde mīkstinājusi viņai uzlikto sodu – atdevusi atņemtās autovadītāja tiesības. Tomēr 50 latu naudas sods gan atstāts nemainīts. Ozolnieku novada Teteles pamatskola svin 180 gadu jubileju«Mūsu skolēni vienmēr sacījuši, ka mācījušies pašā skaistākajā skolā. Te vēl jūtama barona Fridriha fon Bēra elpa,» savējos to atkal sajust izglītības iestādes 180 gadu jubilejā aicina Teteles pamatskolas direktora vietniece un 1990. gada absolvente Ineta Sauša. Svinības skoliņā sāksies jau piektdien, bet 27. oktobrī pulksten 14 Teteles pamatskolā pulcēsies bijušie pedagogi, darbinieki un direktori, novada pārstāvji, sadarbības partneri un citi ciemiņi, bet vakarā jubilāres «klēpī rausīsies» absolventi. Plašāk par šo jubileju, skolas vēsturi un tagadni – aprakstā ceturtdienas avīzē. Jauniešu koris solīdā vecumā«Mūziku saprotošs un to mīlošs cilnēks nevar būt slikts,» uzskata kora «Mītava» diriģente Agija Pizika, aicinot uz kolektīva 25 gadu jubilejas koncertu 27. oktobrī pulksten 15 Jelgavas Valsts ģimnāzijas zālē (ieeja – bez maksas). Jubilejas koncertā piedalīsies «Mītavas» ilgadīgie draugi koncertmeistars Māris Treijs, obojists Indris Egle, dziedātāji Einārs Verro un Juris Vizbulis, viesi Ivars Cinkuss un Niks Matvējevs. Programmu vadīs Alda Skrastiņa, koncerta režisore Lolita Truksne.Mākslinieks Aleksejs Naumovs: Ja negleznotu, neietu pie studentiemJelgavas Vēstures un mākslas muzejā atvērta izstāde «Aleksejs Naumovs ciemos pie Ģederta Eliasa», kurā skatāmas gleznotāja, Latvijas Mākslas akadēmijas rektora, profesora Alekseja Naumova galvenokārt Itālijā tapušās ainavas. Mākslinieks A.Naumovs sevišķi priecīgs par iespēju savas gleznas izstādīt vienlaikus ar Ģ.Eliasa 125 gadu jubilejai veltīto darbu izstādi, jo ainava ieņem būtisku vietu arī latviešu klasiķa daiļradē. Faktu, ka A.Naumova gleznas uz mēnesi ieņēmušas vietu vienā no Ģ.Eliasa pastāvīgās ekspozīcijas zālēm, pats mākslinieks uzskata par īpašas atzinības žestu. Interviju ar gleznotāju un Latvijas Mākslas akadēmijas rektoru Alekseju Naumovu lasiet laikraksta ceturtdienas numurā.Plašāk lasiet «Zemgales Ziņu» 25.oktobra numurā.• Drukātas avīzes saturs pieejams arī portālā zz.lv, ko var atrast sadaļā «Avīze» vai spiežot šeit .• Reģistrējoties portālā, tā konta papildināšana iespējama, spiežot šeit .