Lielupes palienē uzsākta dabīgo zālāju atjaunošana

zz.lv

2016. gada 23. novembris 10:10

306

Lielupes palienē uzsākta dabīgo zālāju atjaunošana

Īstenojot nozīmīgu biotopu saglabāšanas un atjaunošanas pasākumus īpaši aizsargājamajās dabas teritorijās Ķemeros, Engures un Jelgavas novadā, novembrī noslēdzās vairāki valsts, pašvaldību un nevalstisko organizāciju projekti, informē Dabas aizsardzības pārvaldes Pierīgas reģionālās administrācijas speciāliste Baiba Roga.

Projekti paredzēja uzlabot zivju migrācijas apstākļus un veicināt to resursu dabisko atražošanos, uzlabot Ķemeru apkaimes hidroloģisko režīmu, mazināt apmeklētāju radīto slodzi uz dabas teritorijām, uzlabojot tūrisma infrastruktūru, atjaunot retos dabīgos zālājus, kā arī uzlabot vai radīt no jauna ūdensputnu ligzdošanai piemērotus apstākļus. «Sasniegtie rezultāti liecina, ka labvēlīgāku efektu dabas vērtību aizsardzībā un apsaimniekošanā var panākt, sadarbojoties un kombinējot valsts, pašvaldības un nevalstisko organizāciju iespējas un resursus,» secina B.Roga.

Lielupes palienē uzsākta dabīgo zālāju atjaunošana

Dabīgo zālāju atjaunošanu Lielupes palienē Jelgavas novada Valgundes pagastā veica Ķemeru Nacionālā parka fonds. Tā valdes priekšsēdētājs Andis Liepa skaidro, ka patlaban tādu biotopu kā sugām bagātas ganības un ganītas pļavas un mitri zālāji periodiski izžūstošās augsnēs stāvoklis valstī ir visai kritisks. Tā kā Ķemeru Nacionālais parks ir viena no nozīmīgākajām teritorijām Latvijā, kas paredzēta šo biotopu saglabāšanai, bija nolemts rīkoties. Pagājušā gadsimta vidū zāles pļaušanai izmantotās pļavas pēdējās desmitgadēs aizaugušas ar bieziem krūmājiem, blīviem niedrājiem un augstiem grīšļu ciņiem. Bez cilvēku rīcības zālāju pašatjaunošanās nebūtu iespējama. «Tieši tādēļ, izmantojot smago veltņveida frēzi uz DT traktora bāzes, šīs platības vispirms tika nofrēzētas,» uzsver A.Liepa. Dabīgo zālāju atjaunošanos un stabilizāciju paredzēts nodrošināt ar fonda apsaimniekotā taurgovju un 'Konik' zirgu ganāmpulka palīdzību. Atjaunojamās platības tuvākajos gados papildus ganīšanai ir paredzēts arī pļaut.

Vēršupītē un Vecslocenē veikta apjomīga tīrīšana
Lai uzlabotu zivju migrācijas apstākļus, veicinātu zivju resursu dabisko atražošanos un uzlabotu Ķemeru hidroloģisko režīmu, Dabas aizsardzības pārvaldes Pierīgas reģionālā administrācija veikusi Vēršupītes un Vecslocenes tīrīšanu. Upju tīrīšana notika vairākās vietās Ķemeru Nacionālā parka teritorijā – starp Ķemeriem un Slokas ezeru un Ventspils šosejas tuvumā. Aptuveni četru kilometru kopgarumā tika izvākti vairāk nekā 20 kubikmetri upēs sakritušas koksnes un 20 kubikmetri dubļu un dūņu sanesumu, kā arī nojaukti 12 bebru dambji. Tīrīšana notika par Zivju fonda piešķirtajiem līdzekļiem.
Dabas aizsardzības pārvalde ūdensteces tīra kopš 2009. gada. Kopumā gan Vēršupīte un Vecslocene, gan atsevišķi novadgrāvji iztīrīti teju desmit kilometru garumā. Atsevišķos posmos šo gadu gaitā tīrīšanas darbi veikti atkārtoti.

Novembrī noslēdzās arī trīs Latvijas vides aizsardzības fonda finansēti projekti, kuru mērķis bija uzlabot Ķemeru Nacionālā parka, dabas parka «Engures ezers» un dabas lieguma «Lielupes palienes pļavas» apdraudēto biotopu stāvokli.

Gausajā jūdzē jaunas koksnes-polimēru kompozītmateriālu laipas
Talsu šosejas 14. kilometrā Ķemeru Nacionālā parka Gausajā jūdzē pretim autostāvlaukumam «Aizrags» Engures novada pašvaldība rekonstruējusi divas gājēju laipas. Tās savieno stāvlaukumu ar vienīgo Lapmežciema pagasta publisko peldvietu, kuru vasaras sezonā dienā apmeklē vairāki simti cilvēku. 2005. gadā būvētās laipas par spīti regulāriem koka seguma remontiem bija pilnībā nolietojušās. Tāpēc, kā norādīja Engures novada domes priekšsēdētāja vietnieks Andris Kalnozols, laipu atjaunošanai tika izmantoti koksnes un polimēru kompozītmateriāli. Tie nodrošina augstāku seguma kvalitāti un pārvietošanās drošību, kalpo ilgāk par parasto koksni un tuvāko gadu laikā nebūs jāiegulda līdzekļi to atjaunošanā. Tādējādi daudz ilgākā laika periodā būs nodrošināta kāpu zemsedzes saglabāšana.

Lielrovas mākslīgo salu arhipelāgā atjaunots ūdensputniem piemērots ligzdošanas biotops
Engures ezera dabas parka fonds organizēja ūdensputniem piemērota ligzdošanas biotopa atjaunošanu dabas parka Lielrovas mākslīgo salu arhipelāgā. Fonda valdes priekšsēdētājs Roberts Šiliņš skaidro, ka pagājušā gadsimta astoņdesmito gadu sākumā izveidotais mākslīgo salu un kanālu komplekss kādreiz nodrošināja ligzdošanas un barošanās iespējas vairāk nekā trīs simtiem pāru dažādu sugu ūdensputnu. Diemžēl lielākā daļa no 30 hektāru lielās arhipelāga teritorijas bija aizaugusi ar krūmiem un niedrēm un kļuvusi ūdensputniem nepiemērota.
Projekta gaitā tika novākti koki un krūmi no Lielrovas mākslīgo salu arhipelāga rietumu daļas piecu hektāru platībā, iztīrīti starpsalu kanāli 1300 metru kopgarumā un nopļautas niedres gar arhipelāga rietumu malas saliņām trīs hektāru platībā, tādējādi šo teritoriju no jauna izveidojot par ūdensputniem piemērotu un nākotnē veicinot ūdensputnu daudzveidības saglabāšanu vai pat palielināšanu.

Foto: ldf.lv

ZZ.lv ARHĪVS

Lielupes palienē uzsākta dabīgo zālāju atjaunošana

Kategorijas