ZZ.lv ARHĪVS

Logo

Dejotāji svētkus svinēs ar mītisku dejas izrādi «No zobena saule lēca»

zz.lv
Koncerti

2016. gada 17. novembris 20:52

156
Dejotāji svētkus svinēs ar mītisku dejas izrādi «No zobena saule lēca»

Vairāk nekā 40 dažādu paaudžu Latvijas deju kolektīvu sestdien un svētdien, 19. un 20. novembrī, tiksies Ķīpsalas izstāžu hallē, kur četros koncertos izdejos mītisku dejas izrādi par seno baltu dzīvi «No zobena saule lēca».

Uzvedums «No zobena saule lēca» ir unikāls ne tikai vērienīgā dalībnieku skaita (vairāk nekā tūkstoš dejotāju un mūziķu), bet arī vēstījuma un formas dēļ, stāsta izrādes veidotāji. Uzvedumā mītisks stāsts par seno baltu dzīvi atspoguļots dejā, rituālos, mūzikā un scenogrāfiskos simbolos. Izrādes autori radījuši būtisku kultūras vērtību, kas atspoguļo tautas zināšanu bagātību un dzīves gudrību. Tajā paustais stāsts ļauj iepazīt seno baltu dzīves gājumu, ikdienu, būtiskāko notikumu (dzimšanas, kāzu) ritus. Izrāde ir par laiku, kad cīņa par izdzīvošanu bija neatņemama dzīves sastāvdaļa, par cilvēka likteni – spēju to pieņemt. Tā mēģina izprast un atspoguļot cilvēka iekšējās sajūtas un izpausmes kara priekšnojautās un realitātē. Stāsts ir ar laimīgām beigām, taču tas skar tādas tēmas kā drosme, izvēle, zaudējums. Tas nav par tiem, kuri karo, bet par tiem, kuri kādu pavada karā, kuri dzīvo blakus, kuri gaida pārnākam no kara, par tiem, kuri nesagaida, un tiem, kuri sagaida.

Dejas izrāde «No zobena saule lēca» pirmo reizi tika iestudēta 2010. gada novembrī. Pēc skatītāju intereses redzēt izrādi un pašu dalībnieku izteiktās vēlmes izdzīvot stāstu vēlreiz tas tika atkārtots 2013. gadā. «Ejot laikam, izrāde ir kļuvusi par trīsgades atskaites punktu, kad vienā enerģijas un emociju bagātā piedzīvojumā apvienojas vairāk nekā 1000 dejotāju no visas Latvijas. Kopā tiek izdzīvots mītisks un senatnīgs baltu cilts tradīciju stāsts, iesaistot līdzpārdzīvojumā ikvienu skatītāju,» teic izrādes producents Edžus Arums.

Uzvedumu veido pieredzējusi radošā komanda: režisors – Uģis Brikmanis, horeogrāfs – Agris Daņiļevičs, mūzika – bungu un dūdu grupa «Auļi», muzikālais vadītājs – Kaspars Bārbals. Uzvedumā piedalīsies vairāk nekā 40 dažādu paaudžu Latvijas deju kolektīvi, etnomūziķi Kristīne Ādmine, Liene Brence, Lauma Bērza, Aiga Sprindža, Sandra Budeviča un Rihards Rudzītis un koris «Gaudeamus». Tērpu autores – Evija Dāboliņa un Kristīne Korečko.

Par dejas izrādi režisors Valdis Lūriņš ir teicis: «Pārsteidzoši, jo lielākoties bez literāra teksta līdz skatītājiem nonāk pavisam vienkāršas, bet cilvēcisko būtību aizskarošas metaforas, kas skatītāju uzlādē ar pozitīvu lādiņu, un šī pozitīvā programma nebūt nav tik bieža parādība skatuvisko jaundarbu saturā. Manī uzvedums raisa emocijas, kādas savulaik bija, izlasot Imanta Ziedoņa «Kurzemīti» un «Poēmu par pienu». Kopumā darbs rada iespaidu, ka to veidojusi neatkarīga, bet savos principos vienota mākslinieciskā komanda.»

Savukārt režisore Anna Jansone novērojusi: «Šajā izrādē ir visu komponentu sabalansētība, līdzsvars starp tekstu, mūziku, gaismu un kustību. Izrādē nav neattaisnotu darbību, efektu, tāpēc tā veidojas kā vienots veselums. Noskatoties izrādi, skatītāji izteica vēlēšanos redzēt vēlreiz to paši, kā arī ieteikt to citiem.»


Foto: Jelgavas pašvaldība

Kategorijas

Kategorijas