Radošā dzīve «uz koferiem»

2009. gada 12. septembris 06:06

944

Jelgavnieci Aivu Rogu daudzi pazīst kā kultūras jomā aktīvu jaunieti - pirms pāris gadiem daudzus pilsētniekus, domājams, patīkami pārsteidza «trakā» ideja par līdz tam neredzētu mākslas simpoziju «AiZspriedums». Toreiz galvenā iecere bija ar dažādām performancēm, ekskursijām pa netipiskām vietām un citām oriģinālām izdarībām lauzt sabiedrībā pastāvošos aizspriedumus. Savukārt šovasar uz lietām citādi paskatīties aicināja starptautiskais kultūras projekts «ART box. Challenge Yourself.», ko organizēja kultūras un mākslas centrs «Nātre», kur Aiva ir viena no divām projektu vadītājām.

No aizspriedumiem līdz mākslas kastei««AiZspriedums» bija pirmais pasākums, ko pati uzņēmos rīkot - līdz tam līdzīgos projektos biju tikai darbojusies kā asistente. Smagi gāja, jo nebija savākta pietiekami spējīga komanda, laikapstākļu dēļ virkni aktivitāšu nācās atcelt, taču tā bija ļoti vērtīga pieredze, fantastiskākā, ko dzīvē var iegūt,» atceras Aiva. Tagad atskatoties, ir skaidrs, ka toreiz vienā pasākumā bija koncentrēts pārāk daudz ideju. Tikko aizvadītais pasākums «ART box. Challenge Yourself.» jau tapis citā līmenī - kopā ar «Nātres» kolēģi Daci Indriku uzrakstīts projekts, saņemts ES finansējums, apzināti un informēti domubiedri no citām valstīm, izsūtīti piedāvājumi, uz kuriem atsaukušās vairākas ar mākslu saistītas organizācijas. Turklāt, par spīti it kā visur valdošajai krīzei, jauniešu pasākums spējis piesaistīt sponsorus.Jelgavniece stāsta, ka projekta pamatideja bijusi jauniešu pieredzes apmaiņa, akcents uz dažādību, vienlaikus cenšoties sasniegt vienotu rezultātu - mudināt un dot impulsu sabiedrībai, kā atvērt savu «kasti», kurā ikdienā esam ieslēgušies un dzīvojam, kā roboti dodoties uz darbu un iegrimstot savās problēmās tā, ka nav laika pat draugiem un radiniekiem piezvanīt.«Ar Jelgavas auditoriju grūti strādāt - to ir grūti pieradināt, piemēram, pie ielu performances. Ja pilsētā uz plakāta uzrakstīts «Performance», tad visi gaida, ka nu tik būs varens koncerts vai kas tamlīdzīgs, taču šoreiz rādījām tikai mazu gabaliņu no visas programmas, centāmies reklamēt nākamajā vakarā paredzēto pasākumu,» teic projekta organizatore, piebilstot, ka nākamreiz visas aktivitātes vēlētos rīkot uz ielas - šādā gadījumā viens no papildu ieguvumiem ir arī iespēja vieglāk sasniegt publiku.Dzīve citā ritmāTagad projekts veiksmīgi noslēdzies, turklāt apvienots ar dažām brīvām dienām. Brīdī, kad notiek saruna, Aivai jau atkal prātā aizceļošana - atgriešanās Lefkadas salā Jonijas jūrā pie Grieķijas krastiem, kur viņa jau četrus mēnešus (no sešiem) strādā brīvprātīgo darbu un ES neformālās izglītības programmas «Jaunatne darbībā» gaitā dalās pieredzē ar citu valstu jauniešiem.Ikdienas darbā minētajā programmā Aiva veido alternatīvu tūrisma programmu jauniešiem no Eiropas valstīm - kā desmit dienas ilgu ceļojumu padarīt interesantāku par vienkāršu sauļošanos pludmalē un atpūtu viesnīcā. Izrādās, alternatīvais tūrisms ir kas līdzīgs Latvijā pazīstamajām «ēnu» dienām - ceļotājs pagūst gan pastrādāt grieķu restorānā, doties ķert zivis kopā ar kādu no vietējiem zvejniekiem un nakts ekspedīcijās, gan mācās gatavot īpašo grieķu kafiju un, apmeklējot pasākumus, iepazīst vietējo kultūru. Uzticētais darbs paveikts pirms laika, tādēļ pietiekami daudz laika izdodas izbrīvēt gleznošanai un citām radošām aktivitātēm. Saulainajā Lefkadā tapušos darbus - grieķu vecākās paaudzes portretus - vietējiem un tūristiem jau bijusi iespēja apskatīt izstādē. Vai dzīve «uz koferiem» netraucē?«Nemaz, nemaz, nemaz. Tas ir ideāli, jo patīk būt kustībā,» Aiva arī spriež, ka daudz labāk ir dzīvot salā ar 4000 iedzīvotāju, jo tur kultūras ziņā ir «tīra Grieķija», atšķirībā no Atēnām, kur ir «viss, izņemot Grieķiju».«Salā, ko lielā skaitā apmeklē tūristi, ir pavisam mierīgs dzīves ritms. Tur uzturoties, saproti, ka var dzīvot arī citādi - šķiet, vietējie iedzīvotāji vispār ne par ko nesatraucas, kamēr Latvijā dažkārt cilvēki liekas gluži kā nesmaidīgi trolejbusa enerģijas vampīriņi,» kontrastus raksturo jelgavniece. Skatu uz dzīvi dažādo arī ikdiena kopā ar jaunietēm no Francijas, Spānijas, Vācijas un Slovēnijas. Taču, ja viss ir «piegriezies», var mierīgi doties uz pludmali un pameditēt...Kad prasās kas ekstrēmāksJauniete arī atklāj, ka jau pēc pirmā mēneša prombūtnes mazliet pietrūkst latviešu draugu un humora dzimtajā valodā, tāpat kā mājās iekārtotās mākslas darbnīcas.Pēc diviem mēnešiem darbs Grieķijas pusē būs beidzies, un patlaban jaunietei ir doma piedalīties tādā projektā, kādus pati rīko, tikai citā zemē. Viena no iecerēm ir doties uz kādu Dienvidamerikas valsti - Eiropa jau izbraukāta krustām šķērsām, tādēļ laiks apceļot «karstākus» pasaules nostūrus. Protams, arī nākotnē darbs turpināsies kultūras un mākslas centrā «Nātre», un idejas nākamajiem lielajam pasākumam jau rosās prātā.«Cenšos izkrāsot savu dzīvi, jo bez tā nevaru - man vajag lēkt ar izpletni, nirt, un tagad laiks doties džungļos,» smejas Aiva, neslēpjot, ka pēc Grieķijas karstā klimata Latvijas vasara šķiet mazliet dzestra un mēdz sagādāt problēmas pašsajūtai un balss saitēm.Izmantojot izdevību, nevar arī nepajautāt, vai Jelgavā un Latvijā tik slavens uzvārds ikdienas darbos palīdz vai traucē. Taču izrādās, ka Aivai ar valstī populārajiem šā uzvārda nesējiem no mūzikas un teātra aprindām nav nekādu radniecisku saišu. Kā jautru notikumu viņa atceras atgadījumu Mākslas skolā, kur reiz direktora vietniece apjautājusies: «Kā klājas opapam?», domājot, ka atnācēja ir no slavenās Rogu dzimtas. Tāpat dīvaini šķiet, ja cilvēki draudzējas un izturas jauki tikai tāpēc, ka «varbūt tavs brālis ir tas skaistais Kaspars Roga». «Bet nav. Taču mans brālis ir pietiekami jauks tāpat,» pasmaida jauniete.

ZZ.lv ARHĪVS

Radošā dzīve «uz koferiem»

Kategorijas