ZZ.lv ARHĪVS

Logo

No 14 nacionālo dārgumu jaunatklāšanas līdz tējai ar prezidenta kundzi (FOTO)

zz.lv
Lietotāju raksti

2016. gada 28. oktobris 20:53

1000
No 14 nacionālo dārgumu jaunatklāšanas līdz tējai ar prezidenta kundzi (FOTO)

Latvijas valsts simtgades svinību programmā iekļautās Jelgavas, Jelgavas un Ozolnieku novada jauniešu iniciatīvas «Nacionālo dārgumu jaunatklāšana» Jelgavas laureāti pirmajā posmā – Jelgavas t 208. grupa un to sabiedrotie 210. grupa – mazāk nekā divu mēnešu laikā paguvuši iepazīt 14 no 20 iniciatīvā iekļautajiem nacionālajiem dārgumiem un jau novembra sākumā dosies ekskursijā pa Rīgas pili, tiksies ar iniciatīvas patronesi prezidenta kundzi Ivetu Vējoni. 208. grupa un audzinātāja Sigita Brakovska, kā arī 210. grupa un audzinātāja Ilga Cunska-Brahmane vēlas dalīties ar savu pieredzi, pastāstot, kā iniciatīva tiem ļāvusi saliedēties un iepazīt Latviju!


Starts divus mēnešus pirms pirmā posma finiša

Par nacionālo dārgumu jaunatklājējiem 1. kursa datorsistēmu tehniķi un programmēšanas tehniķi un audzinātājas, Jelgavas Tehnikuma direktores pamudināti, kļuva tikai aizvadītā mācību gada aprīlī. Grupas nolēma, ka nepieciešams saņemties un pasteigties, lai neatpaliktu no pārējām Jelgavas, Jelgavas un Ozolnieku novada skolām, jo iniciatīva jau ritēja četrus mēnešus un līdz pirmā posma finišam bija atlikuši tikai divi mēneši.

Seši nacionālie dārgumi pirmajā ekskursijā

Grupas pirmajā jaunatklāšanas izbraucienā apmeklēja sešus nacionālos objektus. Dārgumu meklējumi aizsākās Latvijas Nacionālā arhīva kinofotofono dokumentu arhīvā. Ar lielu interesi topošie datorsistēmu tehniķi iepazina dokumentālo mantojumu – kino, video, foto, skaņas un elektronisko dokumentu uzkrāšanu, uzskaiti, saglabāšanu un izmantošanu. Tā kā šis ir izcilā kinorežisora Jāņa Streiča jubilejas gads, grupa piedalījās kinolektorijā, kas veltīts dižgara veikumam. Nākamajā objektā – LKA Rīgas Kino muzejā – jaunieši apskatīja pastāvīgo ekspozīciju par Latvijas kino vēsturi «Kino skapis», kas ir lieliska digitāli interaktīva ekspozīcija, ietērpta 21. gadsimtam atbilstošā ietvarā – interaktīvos multimedijos (projektori, skārienjutīgi monitori) – izziņas procesam pielāgotā rotaļīgā vieglumā, kas noformēts mākslinieciski: reālu skapju veidotas scenogrāfijas telpā. Nākamo grupas iepazina 19. gadsimta arhitektūras pieminekli – Latvijas Nacionālās operas un baleta ēku ar tās neatkārtojamo un krāšņo interjeru. Gida vadībā tika aplūkots operas un baleta nams, izzināta tā vēsture, kā arī iepazīta ikdiena un aizkulises. Ekskursijas turpinājumā grupa devās uz Lielo ģildi, kas ir arī Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra mājvietu, kā arī uz Romana Sutas un Aleksandras Beļcovas muzeju. Izbrauciena noslēgumā jaunieši turpināja baudīt mākslu Latvijas Nacionālā mākslas muzeja izstāžu zālē «Arsenāls». Apmeklējot astoņpadsmit jauno mākslinieku izstādi «Spriedze», radās daudz iespaidu un pārdomu, jo modernā un abstraktā māksla ir ar «dziļu domu», kas liek domāt, mēģināt izprast, ko mākslinieks vēlējies auditorijai ar to pateikt, kādēļ mūsdienu sabiedrībā valda tāda spriedze, kas to rada. Grupa norāda, ka iespaidus papildināja gide, kuras aizraujošajā stāstījumā bija interesanti klausīties. Pēc ekspozīcijas apskates grupa veica arī papildu uzdevumu: darba lapās bija jāatpazīst fragmenti no mākslas darbiem.

Otrajā izbraucienā iepazīst dabas un vēstures bagātības

Grupu nākamais ceļojums veda pētīt dabu un Latvijas karavīru gaitas Ziemassvētku kauju muzejā. Muzeja vadītājs Dagnis Dedumietis jauniešus sagaidīja, tērpies tēmai atbilstošā formastērpā. Jaunatklājēji ar interesi pētīja Ziemassvētku kauju muzeja iekštelpu ekspozīciju un noklausījās muzeja vadītāja stāstījumā par karavīru ikdienas dzīvi un dalību kaujās, kā arī veica uzdevumus brīvdabas ekspozīcijas atjaunotajos nocietinājumos. Īpaši daudz spēka jauniešiem prasīja 13 kilometru garais pārgājiens Ķemeri–Zaļā kāpa–sēra dīķu laipa Ķemeru Nacionālajā parkā. Ķemeru Nacionālajā parkā jaunieši vēroja, pētīja objektus un veidoja plakātus, uz kuriem rakstīja, zīmēja atbildes uz iepriekš dotajiem jautājumiem. Visvairāk jauniešiem atmiņā ir palicis sēravots «Ķirzaciņa», kur bija iespēja degustēt sēravota ūdeni ar specifisku smaržu. Dienas noslēgumā, sakopojot pēdējos spēkus, jaunieši aplūkoja Dunduru pļavas no 5,5 metru augstā skatu torņa.

Iepazīst un rada mākslu

Trešo izbraucienu jaunieši sāka jaunatklātajā Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā un tālāk devās uz mākslas muzeju «Rīgas Birža», kurā ir interesanta, daudzpusīga ekspozīcija, kur bija vērojamas ne tikai dažādas gleznas, bet arī priekšmeti, piemēram, vāzes, trauki un citi. Nākamā pietura – Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejs. Muzejā bija interesanta ekspozīcija, kurā gide īpaši prasmīgi un aizraujoši iesaistīja jaunatklājējus savā stāstījumā par attiecīgiem priekšmetiem, liekot iejusties te Romana Sutas, te Sigismunda Vindberga tēlā. Papildus jaunieši atzīmēja, ka šajā izbraucienā aizrāva un ieinteresēja radošā darbnīca, kurā tiem bija iespēja pašiem apgleznot T kreklus.

Noslēdzošais, bet ne pēdējais izbrauciens

Noslēdzošo ceļojumu jaunieši aizsāka ar Salaspils Nacionālā botāniskā dārza apmeklējumu, kurā aplūkojama Latvijas lielākā dzīvo augu kolekcija. Jaunatklājēji veica trīs līmeņu piedzīvojumu, ko speciāli radījis botāniskā dārza kolektīvs. Tālāk ceļš veda uz Rīgu, uz Latvijas Nacionālo vēstures muzeju, kurā klase izvēlējās ekskursiju ar gidu ekspozīcijā «Ceļā uz latviešu tautu». Pēdējais nacionālais dārgums, ko apmeklēja jaunatklājēji iniciatīvas pirmajā posmā, bija Latvijas Nacionālais teātris. Ekskursijā pa Latvijas Nacionālo teātri jaunieši devās gida pavadībā, lai noskaidrotu, kāda aktrisei Elzai Radziņai ir saistība ar Jelgavu, cik kilogramu zelta ir izmantots Nacionālā teātra lielās zāles apzeltījumiem, ko teātrī dara suflieris un cik darbinieku ir Nacionālajā teātrī. Cītīgi jaunatklājēji meklēja flīzes prototipu, ko kā praktisko darbu izsniedza teātra dekorāciju darbnīcā un ko pēcāk jaunieši varēja izkrāsot pēc patikas. Noslēgumā tapa grupas foto uz Nacionālā teātra lielās skatuves, kur tapis arī slavenais Latvijas Republikas proklamēšanas foto 1918. gada 18. novembrī. Tieši par godu Latvijas Republikas proklamēšanas simtgadei jaunatklājēji tiek aicināti kopā radīt dāvanu Latvijai, ar savu iesaisti iniciatīvā «Nacionālo dārgumu jaunatklāšana».

Pēc visu 14 nacionālo objektu apmeklējuma jaunatklājēji jūtas gandarīti par padarīto, un dalība projektā ir spilgtiem iespaidiem bagāts piedzīvojums, kurā iepazītas jau daudzas Latvijas kultūras, vēstures un dabas bagātības. Grupas lielu paldies saka visiem objektos iesaistītajiem gidiem, ekspozīciju vadītājiem un kuratoriem, darbnīcu vadītājiem par ieguldīto darbu un atsaucību! Jaunieši atzīmē, ka turpinās iesaistīties iniciatīvā un kā viens no nākamajiem mērķiem ir Latvijas Nacionālās operas un baleta izrādes apmeklējums. Jaunieši pateicas par negaidītajām balvām – nakts ekskursiju Jelgavas Sv.Trīsvienības baznīcas tornī – un ar nepacietību gaida Rīgas pils apmeklējumu un tikšanos ar iniciatīvas patronesi Ivetu Vējoni.

Iniciatīva turpinās, un ikviens klases kolektīvs tiek aicināts doties ekskursijās uz 20 iniciatīvas nacionālajiem dārgumiem, kā arī pieteikt un apmeklēt lokālos dārgumus pilsētā un novados.

Pirmajā posmā vairāk nekā 24 klašu kolektīvi jau izmantojuši iespēju iepazīt nacionālās nozīmes objektus un veikt tajos uzdevumus, vienlaikus sacenšoties par balvām. Jaunatklāšanas procesa pirmajā posmā īpašus piedzīvojumus bija sagādājuši 20 nacionālie dārgumi: Gaujas Nacionālais parks, Ķemeru Nacionālais parks, Latvijas Nacionālais arhīvs, Latvijas Nacionālais botāniskais dārzs, Latvijas Nacionālais mākslas muzejs, Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris, Latvijas Nacionālais teātris, Latvijas Nacionālais vēstures muzejs, Latvijas Nacionālā bibliotēka, Latvijas Nacionālā opera un balets, Rāznas Nacionālais parks, Slīteres Nacionālais parks, Mākslas muzejs «Rīgas birža», Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejs, izstāžu zāle Arsenāls, Oskara Kalpaka muzejs un piemiņas vieta «Airītes», LKA Rīgas Kino muzejs, Romāna Sutas un Aleksandras Beļcovas muzejs, Zemessardze, Ziemassvētku kauju muzejs.

Nacionālo dārgumu jaunatklāšanas projekta noslēgumā skolēni pasniegs dāvanu Latvijai – laika kapsulu, kurā būs laba vēlējumi valstij un dokumenti par iniciatīvas norisi. Šī laika kapsula būs dāvana Latvijai nākotnē ar vēlējumu to atvērt valsts 150. dzimšanas dienā. Tādējādi ikviens iniciatīvas dalībnieks ir ne tikai nākotnes, bet arī vēstures vēstnesis.

Latvijas valsts simtgades svinības notiks laikā no 2017. gada līdz 2021. gadam. Latvijas valsts simtgades svinību galvenais vēstījums ir «Es esmu Latvija», akcentējot, ka Latvijas valsts galvenā vērtība ir cilvēki, kuri ar savu ikdienas darbu veido tās tagadni un kopā ar jauno paaudzi liek pamatus rītdienai. Skolu jaunatnes iniciatīva «Nacionālo dārgumu jaunatklāšana» ir viena no Latvijas valsts simtgades svinību norisēm.


Elīna Miķelsone, iniciatīvas «Nacionālo dārgumu jaunatklāšana» vadītāja. Sagatavots, balstoties uz Jelgavas tehnikuma 208. grupas un audzinātājas Sigitas Brakovskas, kā arī 210. grupas un audzinātājas Ilgas Cunskas-Brahmanes izveidoto atskatu uz dalību iniciatīvā

Foto: no skolas albuma
Kategorijas

Kategorijas