Kad satiekas laiks...

zz.lv

2016. gada 25. oktobris 13:21

1154

Spītējot aukstajam ziemeļu vējam un zem kājām čaukstošajām rudens lapām, 21. oktobra novakarē Elejas Saieta namā spoži mirdzēja svecīšu liesmiņas, kas ar savu gaišumu un siltumu vilināja elejniekus uz mirkli piestāt un sasildīt savu ikdienas skrējienā nosalušo dvēseli. Sveču iedegto mājīgumu pustumšajā zālē papildināja arī vijoles plūstošā melodija un klavieru emocionālais skanējums, un tam visam pāri liegi, taču pārliecinoši izskanēja divi ilgi aizturēti dvēseles saucieni.

Elejas Saieta namā bija pienākuši lieli un ilgi gaidīti svētki – skolotājas Mariannas Madžules un viņas bijušās skolnieces Kristas Beļajevskovas kopīgās dzejas grāmatas «Kad satiekas laiks...» atvēršanas svētki. «Tas mums ir liels notikums,» sacīja Elejas pagasta bibliotēkas vadītāja un pasākuma līdzautore Dace Rače, atzīstot, ka pēdējo reizi šāds notikums atzīmēts pirms desmit gadiem.

Marianna Madžule, kas dzejas cienītājiem ir labi pazīstama ar publikācijām gan «Zemgales vācelītē», gan arī citos izdevumos, sacīja, ka darbs pie grāmatas prasījis piecus garus gadus, un atklāja, ka abas ar savu bijušo skolnieci topošo dzejnieci Kristu Beļajevskovu ir dzimušas vienā vietā un pat datumā. Tikai ar 30 gadu starpību. «Laiks un mīlestība pret dzeju mūs ir saveduši kopā,» teic Marianna, kas sākumskolā bijusi Kristas klases audzinātāja. Šo Latvijā līdz šim vienīgo unikālo projektu, kad dzejas grāmatas autores ir skolotāja un skolniece, esot pamanījusi arī karikatūriste, kas labprāt uzņēmusies grāmatas māksliniecisko izstrādi.

Paralēli dzejas rindu raitajam plūdumam, kurā sanākušajiem svētku viesiem bija iespēja iepazīt abu autoru dažādās un brīžam tik pretstatus esošās dvēseles šķautnes, jaunā dzejniece priecēja sanākušos ar dvēseliskajai noskaņai tik ļoti piestāvošo, vienmērīgo ģitāras spēli. Dzejniece Marianna atzina, ka šajā grāmatā ir satikušās divas – brieduma un jaunatklājēja – pasaules, un tas to padara tik savdabīgu. M.Madžule piebilst, ka atšķirībā no pieaugušiem cilvēkiem, kam dvēsele laika gaitā ir apaugusi ar sūnu, jauna cilvēka dvēsele vēl ir kaila un jūtīga, un tāpēc vēl jo vairāk lepojas ar savu skolnieci un uzteic to par drosmīgo soli. Savukārt jaunā dzejniece uzsvēra, ka ir jāmīl un jānotic sev, jo cilvēks taču pats ir savas dzīves noteicējs.

Grāmatas atvēršanas svētku silto noskaņu nostiprināja un dzejas rindās satverto dvēseles glāstu padarīja vēl baudāmāku Jelgavas Mūzikas skolas audzēkņu – Elīzas Rozenbahas un Jūlijas Abramovas – muzikālie priekšnesumi. Mūzikas instrumenti, lēkājošās svecīšu liesmiņas un garus gadus auklētais sapnis, kas vēlā rudens vakarā nu beidzot kļuvis par vienu no tiem izsapņotajiem un piepildītajiem, padarīja šo mirkli īpašu gan talantīgajām autorēm, gan arī visiem klātesošajiem.

«Ir ļoti liels prieks un gandarījums, kad sanāk savējie,» noslēgumā teica Marianna un pasacījās saviem tuviniekiem, draugiem, kolēģiem un izauklētajiem bērniem (skolēniem), kas tovakar savā skolotājā nolūkojās ar pavisam citām sajūtām nekā ikdienā. Paldies sacīja arī Krista un uzsvēra, ka vislielāko paldies vēlas veltīt savai vecmāmiņai, kas ir tās lielākais atbalsts un iedvesmas avots. Abas autores pateicās arī Elejas bibliotēkas vadītājām Dacei un Veronikai, kas šo pasākumu padarīja tik neaizmirstamu un negaidīti vērienīgu.

Kā sacīja Elejas pagasta pārvaldes vadītāja pienākumu izpildītāja Līga Rozenbaha: «Ja telpā ir tumšs un atver durvis – telpa kļūst gaiša.» Tieši to garas darba nedēļas noslēgumā izdarīja divas dzejnieces – skolotāja un skolniece –, kuras reiz savedis kopā laiks. Viņas ar savu mīlestību pret dzeju spēja dalīties un iedegt siltu gaismu, kurā sasildīties ikdienas steigā nosalušai dvēselei. Un brīdī, kad sanākušie vienojās kopīgā noslēguma dziesmā, visu svētku dalībnieku acīs bija skaidri nolasāms – gaisma, kas šovakar iedegta, sildīs vēl ilgi.

Teksts un foto: Ingūna Pranka

ZZ.lv ARHĪVS

Kad satiekas laiks...

Kategorijas