Rudens ciemiņi no Eiropas jeb «Erasmus+» projekta «Sports formula» vizīte 4. vidusskolā
No 16. līdz 23. oktobrim Jelgavas 4. vidusskolā notika «Erasmus+» projekta «Sports formula» pirmā vizīte. Projektā piedalās piecas dalībvalstis – Latvija, Itālija, Horvātija, Francija un Polija. No katras dalībvalsts Latvijā ciemojās divi skolotāji un četri līdz septiņi skolēni, kuri dzīvoja latviešu viesģimenēs. Projekts ir interesants tāpēc, ka šis ir kā turpinājums iepriekšējam projektam «E-maths+science», turpinot sadarbību ar Horvātu un Itāļu sadarbības partneriem, taču ir interesanti sadarboties ar jaunajiem partneriem no Polijas un Francijas. Šī projekta mērķis ir motivēt skolēnus mācīties priekšmetus, kas saistīti ar zinātni un sportu, jaunu kultūru iepazīšana, valodas zināšanu uzlabošana, strādāšana ar interneta vietnēm.
Svētdiena, 16. oktobris
Sallija Kļavkalne
Rīts iesākās ar saulainu un priecīgu domu – šodien sāksies vesels piedzīvojums, kas ilgs nedēļu. No rīta mājās vēl notika rosība un tīrīšanas darbi, māsa zīmēja atpazīšanas zīmi, uz kuras rakstīts ««Erasmus+» Sports formula».
Pulksten 12.20 jau biju pie skolas, kur mani sagaidīja autobuss, lai mēs kopā ar šoferīti dotos uz lidostu pakaļ poļiem un itāļiem. Lidostā biju viena, jo Laura ar Diānu kopā ar horvātiem bija aizceļojušas atpakaļ uz Jelgavu.
Poļu sagaidīšana bija jauka, bija četri puiši un divi skolotāji. Bija jāgaida arī itāļi, taču laiks pagāja ļoti ātri, jo sarunājos ar jaukajiem poļu pedagogiem. Atkalsatikšanās ar itāļiem bija sirsnīga – tiku sabučota uz abiem vaigiem!
Kad nonācām pie skolas, tur mūs jau sagaidīja latviešu viesğimenes. Mēs devāmies ēst itāļiem pazīstamo ēdienu picu un apskatījām Jelgavas savvaļas zirgus. Itāļus pārsteidza lielais miers un klusums.
Kamēr pārējie kopā priecājās centrā, pie mums ciemojās arī Mārtiņš un itālis Luka. Vakars izvērtās ļoti jauks – kopā ēdām Latvijas čipsus, dziedājām, dejojām, spēlējām galda spēles un iepazīstinājām ar Latviju.
Adrija Grīnfelde
Pirmajā dienā mēs devāmies uz lidostu pakaļ francūžiem, viņi bija pēdējie, kas ielidoja. Brauciens uz lidostu nebija tas labākais, jo mums trāpījās dusmīgs šoferis, kurš bija ļoti neapmierināts ar visu. Kad piebraucām pie lidostas, bija nedaudz jāuzgaida, jo viesi ielidoja ar 20 minūšu kavēšanu. Tad tikai piedzīvojumi sākās, jo bija problēmas ar bagāžu un viņi domāja, ka tā ir pazudusi, bet beigās bagāža atradās un viss bija kārtībā. Kas tas būtu par ceļojumu, ja nebūtu neviena piedzīvojuma? Pēc tam mēs visi devāmies atpakaļ uz skolu, kur mūs sagaidīja skolotāja un daži skolēni. Galu galā viss bija izdevies un varējām iet gulēt ar mierīgu prātu.
17. oktobris
Marta Kļavkalne
Pirmā diena projektā iesākās ar tikšanos lekciju zālē, kur rakstījām sveicienus skolotājai Ainai, kurai todien bija dzimšanas diena. Tālāk devāmies uz koncertzāli, kur sniedzām nelielu koncertiņu. Ar muzikāliem piekšnesumiem uzstājās Marta Kozļenoka un māsas Marta un Sallija Kļavkalnes. Pēc tam sekoja skolotāju uzruna. Tad devāmies atpakaļ uz lekciju zāli, kur katra dalībvalsts iepazīstināja ar savu zemi, pilsētu, skolu un izglītības sistēmu. Devāmies uz ēdnīcu un ēdām pusdienas. Pēc tam tikāmies lekciju zālē, kur izstāstījām, kā orientēties Jelgavā, tad visi devāmies uz pilsētas centru. Skolēni iepazina Jelgavu ar orientēšanās palīdzību. Bija jāveic dažādi uzdevumi, kā, piemēram, jāsaskaita Jelgavas pils kāpņu pakāpieni, jāsaskaita lampas uz J.Čakstes bulvāra. Visinteresantākais uzdevums skolēniem bija izveidot saukli latviešu valodā. Pēc orientēšanās skolēni devās atpakaļ uz skolu un klausījās kora «Spīgo» mēģinājumu. Tad daži devās skatīties basketbola spēli.
Līva Lagzdiņa
Pirmdien, 17. oktobrī, notika orientēšanās pa Jelgavu. Jaunieši no ārvalstīm tika sadalīti četrās jauktās komandās. Tika apmeklētas dažādas Jelgavas vietas, kurās bija jāveic uzdevumi. Tika meklētas tādas vietas kā LLU, Pasta sala, Sv.Trīsvienības tornis, Noras Bumbieres piemineklis. Vienā no uzdevumiem bija jāsameklē trīs svešinieki un jānofotografējas pie aļņa. 1. komanda ar latviešu gidiem devās meklēt svešiniekus uz bērnu laukumiņu, blakus alnim. Piegājuši pie trīs sievietēm, jautājām, vai viņas varētu mums izpalīdzēt. Sievietes atbildēja: «Jūs varat ņemt bērnus, kaut visus 30, kas mums ir!» Pieskrēja bariņš ar meitenēm un sāka kliegt: «Es, es!» Tad devāmies ar piecām meitenītēm fotografēties pie aļņa. Pēc orientēšanās daļa ārzemnieku devās uz meiteņu kora «Spīgo » mēģinājumu, kuru varonīgi izturēja veselas divarpus stundas. Mūsu viesiem ļoti patīk mūzika un tas, ka latvieši ir ļoti muzikāli.
Otrdiena – 18. oktobris
Alīna Zaharevska
Šī diena bija kārtīga projekta diena – darbs, darbs, darbs! No sākuma gan latvieši, gan ārzemnieki sakārtoja lekciju zāli, pēc tam sadalījās grupās tā, lai katrā būtu viens latvietis un pa vienam ārzemniekam no katras valsts. No sākuma grupu darbs negāja uz priekšu, jo maz runājām savā starpā – kā nekā viens otru labi nepazinām. Vēlāk strādāt bija vieglāk, jo atvērāmies cits citam. Kad grupu darbiņu pabeidzām, sākām sarunāties, klausījāmies mūziku. Otrā istabas galā puiši uz tāfeles zīmēja matemātikas formulas (uzzināju, ka poļi diskriminantu sauc par deltu).
Ērika Smirnova
18. oktobrī studentiem norisinājās grupu darbs.
Studenti sadalījās četrās grupās, tāpēc katrai grupai bija savi jautājumi. No apkopotajiem aptaujas rezultātiem bija jāizveido infografiki un vēlāk jāveic secinājumi.
Lai veiktu darbu, studenti izmantoja planšetes, bet, kā par neveiksmi, šāda veida programmas tajās nedarbojās, tāpēc visiem nācās veikt aprēķinus un pierakstus uz lapām. Pēc aprēķiniem sekoja grūtākais – to visu apkopot grafikos. Dažas grupas izmantoja klasē pieejamo datoru, dažas izmantoja savus, bet visi bija ļoti atsaucīgi un dalījās. Tā kā katrā grupā bija vismaz viens pārstāvis no katras dalībvalsts, visi ļoti labi sadraudzējās un kļuva daudz atvērtāki. Par labu nāca arī tas, ka studenti darbojās patstāvīgi, jo skolotāji atradās citā telpā, bet, protams, laiku pa laikam mēs viņus pasaucām, lai palīdz tikt mums galā ar neskaidrībām.
Datu apkopošanai bija dots ilgs laiks, un nav brīnums, ka daudzas grupas pabeidza darbu ātrāk. Atlikušajā laikā mēs sarunājāmies, centāmies cits citam iemācīt kādas frāzes savā valodā, uzspēlējām spēles un pat rakstījām dažādas formulas!
Beigu beigās visi bija gandarīti par jautri un lietderīgi pavadīto laiku.
Emīls Karpjuks
Otrdienas vakarā saistībā ar apmaiņas projektu pie mums skolā norisinājās sporta spēles. Spēles ilga trīs stundas, un kopīgi spēlējām volejbolu, basketbolu, kā arī mūsu skolā iecienīto florbolu. Visi tika sadalīti jauktās komandās, zālē bija ļoti sportiska un draudzīga atmosfēra. Mums šī sporta spēļu organizēšana nesagādāja grūtības, jo jau iepriekšējos apmaiņas projektos esam to darījuši. Manuprāt, visiem ļoti patika un mums gāja ļoti jautri, kopīgi atpūtāmies un izklaidējāmies!
Trešdiena, 19. oktobris
Elizabete Kovtuna
Rīts iesākās agri. Cēlāmies pulksten 6.30, lai paspētu uz autobusu, bet pirms tam mēs ierakstījām video manai draudzenei no Itālijas, kam drīzumā būs dzimšanas diena. Francūziete Džuljeta aktīvi iesaistās manā dzīvesveidā. Devāmies uz skolu, kur mūs jau sagaidīja autobuss. Pirmais apskates objekts mums bija Siguldas rats un rodeļi. Siguldas rats likās brīžiem bailīgs, bet skati no tā bija ļoti skaisti. Vēlāk ar pacēlāju devāmies no kalna lejā un augšā.
Otrais apskates punkts mums bija Gūtmaņa ala, kur mēs uzzinājām stāstu par Turaidas Rozi un, protams, uzskrējām augšā kalnā – apskatījām visu skaisto skatu no augšas.
Trešais apskates objekts mums bija Turaidas pils. Izstaigājām visu teritoriju, izpētījām visus muzejus un nogaršojām sulīgos ābolus. Vēlāk ieturējām pusdienu pauzi «Raganas ķēķī».
Pēdējais apskates punkts mums bija Saulkrasti – baltās kāpas. Mums paveicās, un uzspīdēja saulīte, mūsu gidi visu izstāstīja, un mēs gājām fotografēties.
Diena bija gandrīz galā, bet, mājās atgriežoties, devāmies uz skolas sporta zāli spēlēt volejbolu un futbolu. Pirms tam iemācījām latviešu spēli «Es par zaķi līdz». Vakars bija foršs, bija patīkams nogurums. Lai vakaru noslēgtu citi devās uz «makdonaldu», bet mēs ar Džuljetu aizgājām ēst vakariņas mūsmājās, kur runājām par Francijas un Latvijas skolām, kā arī par valodām.
Ceturtdiena, 20. oktobris
Marta Kozļenoka
Diena sākās ar nelielu mūsu skolas kora «Spīgo» koncertu, kuru varēja apmeklēt arī ārzemju viesi. Pēc koncerta viesiem līdz pulksten 10.35 bija iespēja apmeklēt latviešu skolēnu stundas. Tad ārzemnieki atkal grupās kā otrdien un četru latviešu skolēnu pavadībā turpināja darbus ar otrdien apkopotajiem aptaujas rezultātiem. Skolēniem vajadzēja veidot prezentācijas par saviem analizētajiem jautājumiem, kurus vēlāk prezentēja citām grupām un skolotājiem, kuri savukārt darbus vērtēja. Pēc pedagogu vērtējumu izlikšanas skolēniem bija nepieciešams pašiem novērtēt savu grupas darbu, saskaņu grupas iekšienē. Aizpildot aptauju internetā, dalībnieki varēja izvērtēt savas iespējas strādāt labāk un produktīvāk dažādos kolektīvos. Pēc nopietnākajiem darbiem studentiem bija aptuveni pusotra stunda brīva laika, ko viņi pavadīja, spēlējot dažādas spēles un sarunājoties. Ap pusčetriem vairāki itāļi, franči un latvieši kājām devās mazā ekskursijā uz vienu no Jelgavas simboliem – Sv.Trīsvienības baznīcas torni. Apskatījuši trīs ekspozīcijas un sajūsminošu skatu, kompānija pilnā sparā devās uz «Karameļu darbnīcu» vērot karameļu gatavošanas procesu un iepirkties saldumus. Protams, kā jau parasti tas notiek kopīgos vakaros, diena noslēdzās ar draudzīgu paēšanu «Čili picā». Tālāk devāmies, kur katrs gribēja, bet visi bija pilni gandarījuma sajūtas par kopā pavadītu neaizmirstamu laiku.
Rūta Reinsone
Šodien «Erasmus+» «Sports formula» apmaiņas programmā viesi apmeklēja mūsu skolas stundas, piedalījās grupu darbos, veidoja prezentācijas un citu veidu darbus datorā. Savukārt skolotāji piedalījās «GeoGebras» apmācības kursos. Vēlāk skolēniem bija brīvais laiks, kuru katrs pavadīja, kā vēlējās – citi spēlēja spēles, citi apskatīja pilsētu, bet citi kopā ar Skolēnu padomi piedalījās Skolēnu padomju apmācībā. Visi ļoti labi pavadīja laiku. Šodien mūsu viesi apmeklēja arī Jelgavas Sv.Trīsvienības baznīcas torni. Šī diena tika pavadīta ļoti labi.
Piektdiena, 21. oktobris
Laura Hofmane
Piektdienas rītā, pēdējā dienā, ko pavadījām kopā ar «Erasmus+» studentiem, devāmies uz Rīgu. Skolā tikāmies pulksten 8.30 un lēnā solī gājām uz staciju. Gan mums, gan ārzemniekiem bija ļoti auksts, tāpēc visi draudzīgi saspiedāmies Cukurfabrikas mazajā uzgaidāmajā telpā.
Bija plānota orientēšanās pa Rīgas centru un Vecrīgu, tāpēc pie «Origo» sadalījāmies trīs komandās. Tika izstāstīti visi noteikumi, un tad sākās orientēšanās. Kādam bija grūtāk atrast punktus, citam vieglāk, jo daži ārzemnieki jau bija bijuši Rīgā ar ģimenēm, kas viņus izmitināja. Polis, horvāts vai latvietis – visiem bija auksts un gribējās pusdienu pauzi. Orientēšanās finiša punkts bija Strēlnieku laukums, bet, neko nesarunājot, visi tomēr satikāmies Doma laukuma «Lido». Ieturējām sātīgas pusdienas un gājām uz Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultāti, kur bija sarunāta lekcija, kā cilvēka muskuļi uzņem skābekli, barojas. Lekcija ilga 50 minūtes, tad sekoja maza pauzīte, kuras laikā bija jāsadalās divās grupās. Pirmajai grupai bija uzdevums izpētīt, kāda ir muskuļu spēja, skābekļa un slāpekļa piekļuve muskuļiem, bet otrai grupai bija aktīvāka nodarbe, ko varētu salīdzināt ar stepu. Šī grupa pētīja sirds darbību un pulsa ātrumu pirms un pēc sportiskām aktivitātēm.
Kad aktivitātes Bioloģijas fakultātē bija beigušās, devāmies mājup. Bija cilvēki, kas palika Rīgā, lai dotos iepirkties. Tā nu mūsu pēdējā aukstā un patīkamā diena bija beigusies, un devāmies katrs savu ceļu!
Sestdiena, 22. oktobris
Rainers Ļaksa
Sestdiena bija pēdējā diena, ko pavadīt kopā ar saviem draugiem no ārvalstīm. Kā pirmie prombraucēji bija francūži. Žēl, ka viņiem tik ātri bija jādodas prom, bet biļetes jau neapmainīsi. Ar smaidu sejā viņi tika pavadīti, un, par brīnumu, trijos naktī sāka snigt sniegs. Vēl atvadījāmies no horvātiem un poļiem, kur emocijas sita augstu vilni. Vienam no poļiem daža laba asara pat nobira. Dienai turpinoties, itāļiem vēl pēdējo reizi izrādīju pilsētu un mūsu pašu produktu veikalu «DB daba». Izpētījām villu «Medem», kuru vajadzēja apskatīt un nofotografēt pēc skolotāju lūguma, jo šīs ēkas arhitekts ir itālis. Devāmies mājās un paēdām pašmāju gatavotas pusdienas. Pēc tam daļa no mums satikās un izdomāja uzspēlēt dažādas atraktīvas spēles. Pats labākais, kas varēja notikt un arī notika, ir tas, ka pēdējā dienā bija atvadu ballīte, kur itāļi ar saviem latviešiem varēja pavadīt labu laiku visi kopā. Katrs sagādāja kaut kādu našķīti, kā gāzētos dzērienus, desiņas, dārzeņus, čipsus. Uzdejojām pie spēles «Just Dance» un uzspēlējām dažādas atraktīvas spēles. Vakarā visi atvadījāmies un devāmies pa mājām. Kopumā diena bija izdevusies pat labāk, kā bija iecerēts.
Svētdiena, 23. oktobris
Artis Ozols
Atvadu diena bija, visticamāk, visaukstākā no visām,
jo tā pielāgojas mūsu noskaņām. Visi satikāmies pie skolas 15
minūtes pirms izbraukšanas, lai varētu sirsnīgi atvadīties,
pateikt pēdējos vārdus un sarunāt satikšanos Itālijā, kā arī
uztaisīt kopbildi. Atbrauca autobuss, un visi sāka apskauties,
meitenes iedeva viena otrai bučas, itāļu skolotāja un latviešu
skolotājas viena otrai pateica «arrivederci», un itāļi sāka
kāpt autobusā. Te nu viņi visi bija – rudenīgajā un aukstajā
Latvijā, bet pēc mirkļa viņi jau bija prom. Autobusa durvīm
aizveroties, visi sāka māt un gatavojās doties mājās, tikai nu
jau bez itāļiem.
Lielu paldies visu skolēnu vārdā sakām projekta koordinatorēm Ainai Pitrānei un Līgai Nevlanai! Bez viņu pacietīgā un lielā darba projekts nebūtu iespējams. Šī vizīte noteikti mums visiem ir devusi jaunas, pozitīvas emocijas, lieliskus draugus no visas Eiropas un iespaidus!
Sagatavoja Sallija Kļavkalne, 12. a klases skolniece
Foto: no skolas albuma
