IZM: reformas rezultātā 543 Latvijas skolās vidēja algas likme ir palielinājusies
«Pedagogu darba
samaksas modelis apliecina algu pieaugumu lielākajai Latvijas
pedagogu daļai un perspektīvu iespēju visu skolotāju atalgojumam
ievērojami pārsniegt 1000 eiro pēc nodokļu nomaksas,» tā,
iepazīstinot žurnālistus ar datiem par pirmajām skolotāju algām kopš
reformas ieviešanas, sacīja izglītības un zinātnes ministrs
Kārlis Šadurskis.
Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) apkopotā informācija liecina par vidējās algas likmes pieaugumu 106 pašvaldībās un 543 Latvijas vispārizglītojošajās skolās. 79 pašvaldībās vidējā algas likme ir pieaugusi no 40 līdz 160 eiro par likmi. 70 Latvijas pašvaldībās vidējā algas likme ir no 700 līdz 902 eiro.
Dati liecina, ka lielākā daļa Latvijas pedagogu strādā nepilnu slodzi, kas ir viens no reālā atalgojuma ietekmes būtiskākajiem faktoriem. Reformas mērķis ir virzīties uz to, lai skolotājs varētu strādāt pilnu slodzi pie viena darba devēja un nopelnīt atalgojumu, kas pārsniedz 1000 eiro pēc nodokļu nomaksas. Tas ir reāli iespējams, ja atbildīgus lēmumus pieņem ne tikai valsts, bet arī skolu dibinātāji.
Ministrs uzsver, ka valsts ir nodrošinājusi papildu finansējumu pedagogu darba samaksas palielināšanai, taču tikai no katras pašvaldības lēmumiem ir atkarīgs, kādu algu saņem skolotājs. «Ir pienācis laiks skaidri runāt par valsts un pašvaldību atbildību,» saka K.Šadurskis. Valsts nodrošina finansējumu pedagogu darba samaksai, šajā mācību gadā paredzot būtisku finansējuma pieaugumu, kas 2017. gadā pārsniegs 45 miljonus eiro. Finansējums ir aprēķināts tā, lai katra pašvaldība pilnā apmērā varētu nodrošināt mācību programmas īstenošanu. Pašvaldība kā skolu dibinātājs ir faktiskais pedagogu darba devējs, kura pienākums ir nodrošināt, lai pedagogi saņemtu tādu algu, kā to noteikusi valsts.
Apkopotie dati skaidri parāda, kā skolēnu skaits, klašu piepildījums un skolu tīkls ir ietekmējis un arī turpinās ietekmēt pedagogu atalgojumu. Tomēr tikai pašvaldību kā skolu dibinātāju un pedagogu darba devēja rokās ir ietekmēt šos procesus izaugsmes un attīstības virzienā.
Ministrs uzsver, ka
reforma ir tikai tās ieviešanas sākumā, un pauž pārliecību, ka
kopīga valsts un sociālo partneru izpratne par veicamajiem darbiem,
bez to atlikšanas ir turpmākās attīstības pamats, kur fokusā ir
skolēns un izglītības kvalitāte.
Statistika par skolotāju algām un to tendencēm.
Mārtiņš Langrāts, Izglītības un zinātnes ministrija
Kategorijas
- Vietējās ziņas
- Jelgava
- Jelgavas novadā
- Ozolnieku novadā
- Latvijas ziņas
- Dobeles, Tērvetes un Auces novadā
- Ekonomika
- Uzņēmējdarbība
- Darba tirgus
- Citas ziņas
- Eiro 2014
- Politika
- Vēlēšanas 2011
- Saeimas vēlēšanas
- Citas ziņas
- Pašvaldībās
- Pašvaldību vēlēšanas 2017
- Saeimas vēlēšanas 2018
- Eiropas Parlamenta vēlēšanas 2019
- Asā hronika
- Policijas ziņas
- VUGD
- Tiesu ziņas
- Citas ziņas
- Kultūra un izklaide
- Teātri
- Izstādes
- Bibliotēkas
- Koncerti
- Citas ziņas
- Kas? Kur? Kad?
- Sports
- Basketbols
- Futbols
- Vieglatlētika
- Citas ziņas
- Hokejs
- Volejbols
- Veselība
- Aktuāli
- Padomi
- Slimnīcās
- Citas ziņas
- Stārķa ziņas
- Lietotāju raksti
- Foto/Video
- Reklāmraksti
- Citas ziņas
- Laikraksta arhīvs
- Afiša
- Izstādes
- Pasākumi un izstādes
- Chocolate & Pepper
- Video
- Aizsaulē
- Statiskas lapas
- Centrāle!
- Dzīvesstils
- Receptes
- Māja un dārzs
- Hobiji
- Pašizziņa
- Citas ziņas
- Mīluļi
- Projekti
- Projekts “Saimnieko gudri”
- Projekts “Kultūras nesēji Zemgalē”
- Projekts “Redzi apslēpto”
- Atbalsts medijiem sabiedriski nozīmīga satura veidošanai un nacionālās kultūrtelpas stiprināšanai latviešu valodā
- Projekts “Rūpēsimies par vidi!”
- Projekts “Kur dzīvosim?”
- Projekts “Mediju kritika”