Basketbola klubs «Jelgava» – tagad vai nekad

2016. gada 15. septembris 18:33

3016

Basketbola klubs «Jelgava» – tagad vai nekad

Pēc piecām aizvadītām sezonām Latvijas Basketbola līgas (LBL) elitē jaunajā groza bumbas sezonā BK «Jelgava» savu dalību pieteicis 2. divīzijas čempionātā, kas nav uzskatāma par profesionālu līgu. Šādam kluba vadības lēmumam ir daudz likumsakarību, kas radušās šo piecu gadu gaitā. Komandas spēlēšana zemākā līmenī ir tikai loģisks solis. Vairāki soļi atpakaļ.

2011./2012. sezonā, kad «Jelgava» debitēja LBL, komanda Kaspara Vilcāna vadībā izcīnīja līdz šim augstāko – 6. vietu – kluba pastāvēšanas vēsturē, izcīnot 11 uzvaras un piedzīvojot 15 zaudējumus. Pēc ļoti daudzsološa un sekmīga sākuma sekoja straujš kritiens lejup.

Nākamajā 2012./2013. gada sezonā komanda, iespējams, tika nokomplektēta vēl spēcīgāka, lai gan sagatavošanās posmā un sezonas laikā nauda tika tērēta vairākiem apšaubāma meistarības līmeņa amerikāņu basketbolistiem. Vienam no tiem augustā pat tika samaksāta 2000 latu (aptuveni 2845 eiro) liela alga, un viņš tika atlaists, bet oficiālās spēles vēl nebija sākušās. «Jelgavas» sastāvā togad bija pieteikti seši jelgavnieki, un skatītāju apmeklējums auga ar katru spēli. Bet īsi pirms Ziemassvētkiem tika nolīgts 180 centimetru garais Šedriks Heins, kuram ir krimināla pagātne un kurš izraisīja lielu sašutumu gan pašu spēlētāju vidū, gan skatītāju un fanu rindās. Basketbolists izcēlās ar ļoti individuālu spēli, nespēlējot komandas interesēs, bet tikai spodrināja savu statistiku. Komandā tobrīd jau bija septiņi aizsargi, turklāt saspēles vadītāji Gatis Justovičs un Sandis Silavs teicami spēja diriģēt komandas uzbrukumu. Lai kā, bet Kaspars Vilcāns spēja manevrēt starp regulāri mainīgo virknējumu un turpināt spēlēt. Pēc ilgākas komandas «bedres» un zaudējumu sērijas 2013. gada februārī par publiskiem asiem un emocionāliem izteicieniem visas komandas un īpaši Andra Justoviča virzienā par iespējamu saistību ar spēļu ietekmēšanu un totalizatoru no kluba vadības viņš tika atlaists bez jebkādiem pamatojumiem. Intervijā «Zemgales Ziņām» pats Kaspars apgalvoja, ka ar klubu abpusēji vienojušies par attiecību izbeigšanu. Par šādu rīcību no komandas galvenā trenera puses bija sašutuši ne tikai Andra radi un draugi, bet arī komandas biedri. Iejusties trenera ādā mēs neviens nekad nespēsim, tādēļ pārmest K.Vilcānam par šādu soli nebūs korekti. Taču šis, iespējams, ir «Jelgavas» kluba vadības kļūdainākais lēmums piecgades laikā. Nezīlēsim kafijas biezumos, kā būtu, ja K.Vilcāns būtu palicis vadīt komandu, kurai tobrīd bija reāls «play-off» komandas potenciāls, taču skaidri saprotams, ka arī kluba vadība rīkojās netaktiski.

Ielāps ātri tika salāpīts, un par BK «Jelgava» galveno treneri kļuva Mareks Bajārs, kurš tobrīd strādāja par taksometra vadītāju un kādu laiku bija bez darba, kas saistīts ar basketbolu. M.Bajārs basketbola sabiedrībā vairāk bija zināms kā jauniešu komandu treneris, un pirms tam viņš Saldū bija strādājis ar LBL 2. divīzijas komandu. Regulārajā čempionātā tika izcīnīta likumsakarīga 7. vieta, un iekļūšana izslēgšanas mačos aizgāja gar degunu. Jelgavnieki zaudēja pēdējos sešos no septiņiem mačiem, un tā gada sezonā 6. vietu izcīnīja Latvijas Universitāte. M.Bajāra komandas vadīšana bija zem katras kritikas, un komanda spēlēja īsteni briesmīgi. Vienības mikroklimats bija sagrauts, par ko sūdzējās arī paši spēlētāji, kas regulāri gaidīja aizkavējušās algas.

Savukārt 2013./2014. gada sezona bija «kronis visam», un ap «Jelgavas» komandu sāka mākties tumši negaisa mākoņi. Mareks Bajārs tika nolīgts arī uz nākamo sezonu, jo uz Jelgavu neviens augstākas raudzes latviešu basketbola speciālists nevēlējās doties zemās algas un sliktās slavas dēļ. Spēlētājiem jau iepriekšējā sezonā bija kavējušās algas, un šāda informācija izplatās ļoti strauji. Komandas sastāvā bija palikuši vairums pērnās sezonas līderu. Kaut kādā veidā viņi tika pierunāti. Leģionāri bija devušies mājup, vietā tika nolīgts centra pozīcijā spēlējošais, bet bez šīs pozīcijas prasmēm baltkrievs Vjačeslavs Skidans. Nospēlējis 25 no 36 sezonas spēlēm, regulāri kavējis treniņus it kā veselības problēmu dēļ, 31 gadu vecais sportists pēc sezonas, kurā «Jelgava» atkārtoti nespēja iekļūt izslēgšanas spēlēs, bija palicis Latvijā bez naudas un pases. Bija arī redzēts Jelgavas ielās, klejojot kopā ar bezpajumtniekiem, nereti alkohola reibumā. Vismaz šobrīd zināms, ka jaunietis sekmīgi ir nokļuvis dzimtenē.

Sākās arī milzīgs totalizatora skandāls, kurā tika iesaistīts BK «Jelgava» spēlētāji Edgars Čunda un Artūrs Bricis. Nekas pierādīts netika, taču vairāki spēlētāji tika izsaukti uz pārrunām pie Latvijas Basketbola savienības (LBS) vadītājiem, un viņiem bija jāizlaiž dažas oficiālās LBL spēles. Lai gan, noskatoties spēļu ierakstus, pat zirgam skaidrs, ka puikas spēlējušies ar mača likteni, kā vien paticies. Tobrīd, kad skandāls sasniedza visus lielākos Latvijas medijus un aizdomas bija jau par konkrētiem gadījumiem un spēles epizodēm, «Jelgavas» vadība nekādus lēmumus nepieņēma. Vismaz tādus, kas zināmi publiski. Sezona tika noslēgta 9. vietā, izcīnot 12 uzvaras. Turklāt pēc šīs sezonas Mareks Bajārs nav bijis nevienā LBL un pat ne LBL 2. un 3. divīzijas komandu pieteikumā.

Pēc visām peripetijām ap basketbola klubu «Jelgava» no kluba stūres «nolēca» Uldis Krūklītis, un par valdes locekli tika iecelts Dins Ušvils, kurš klubu vada vēl šodien.

«Jelgavā» notika liela reorganizācija, lai gan šķita, ka klubs beidzis savu pastāvēšanu. Komanda, kā ierasts, sāka treniņus vēlā vasarā, kad pie apvāršņa parādījās ambiciozais un jaunais Mārtiņš Gulbis. Kopā ar pašmāju treneri Gati Justoviču 2014./2015. gada sezonā treneru duets par attiecīgo kluba budžetu, kāds nu tas tobrīd bija, spēja savākt komandu no vēl pieejamajiem spēlētājiem, kam septembra sākumā nebija līguma. Cepuri nost abiem treneriem un spēlētājiem, kas tajā un 2015./2016. gada sezonā cēlās un krita par komandu, jo jācīnās bija ne tikai ar pretinieku komandām, bet arī kluba budžeta radītajiem caurumiem, pašu kluba vadītāju un vēl citām likstām. Vismaz algas pie jaunā kluba vadītāja nekavējās.

Spēlētājiem pašiem nācās uzstādīt un novākt grozus Zemgales Olimpiskajā centrā treniņu laikā. Pirms un pēc spēlēm kluba darbiniekiem vajadzēja palīdzēt izlaist un savākt tribīnes. Leģionāriem nācās dzīvot viesnīcā vairākiem vienā istabā, turklāt 210 centimetru garajam amerikānim Eliotam Eliasonam nācās gulēt uz grīdas, jo kluba vadība gultu viņa augumam nevarēja atļauties iegādāties. Spēlētājiem nebija iespējas tikt mājas spēļu sporta zālē uz individuālām nodarbībām savā brīvajā laikā. Uzskaitītais ir tikai maza daļa no visām likstām ap komandu.

Bieži no basketbola aģentiem nācās dzirdēt, ka viņi vēl nav sadarbojušies ar tik neprofesionālu klubu. Tā profesionalitāte jau nav izmērāma, taču basketbola speciālista Mārtiņa Gulbja spārnotā frāze «Kaut kas tāds notiek tikai «Jelgavas» klubā» spilgti paliks atmiņā.

Pēc pieciem gadiem klubs nonācis pie sasistas siles, sākot ar pirmajos trijos gados izsaimniekoto naudu, ko ražīgi deva «Evopipes», «LDz Cargo», Jelgavas dome un citi, kā arī ar gadu gaitā nepiesaistītajiem jaunajiem, talantīgajiem basketbolistiem, kas bija, bet tika palaisti vējā. Komanda tika uzturēta mākslīgi, šķiežot tūkstošiem latu un eiro, lai to pārstāvētu citu pilsētu un valstu sportisti.

Īsi pirms jaunās sezonas pēc citu pilsētu perspektīvo treneru – Krista Pīternieka, Mārtiņa Tīsa – un pašmāju jaunā trenera Gata Justoviča izbrāķēšanas bez liekām ceremonijām par komandas galveno treneri tika sameklēts Varis Krūmiņš. Jelgavas SSC direktors Juris Kaminskis apgalvoja, ka priekšroku devis trenerim ar pieredzi, lai gan zināms, ka abi ir seni draugi un kaislīgi makšķernieki un dara to regulāri kopā.

Pirms ar ovācijām sagaidām jauno treneri, atcerēsimies, ka 2008. gadā BK «Zemgale» laikos ambiciozais Varis Krūmiņš «noraka» pietiekami daudz jauno basketbolistu, kas tobrīd bija potenciāli un perspektīvi vismaz LBL līmenī. Kā zināms, spēlēja trenera «mīluļi» un veterāni. Nopelniem bagātais treneris arī pēdējās sezonās ir ticis atstādināts no amata priekšlaicīgi, vēl pirms sezonu beigām gan «Valmierā», gan «Valkā/Valgā». Ne velti arī LBS Vara Krūmiņa kandidatūru vairs neizskata saistībā ar Latvijas jauniešu un kadetu izlasēm, ar kurām basketbola speciālists visnotaļ veiksmīgi darbojās pagājušās desmitgades vidū, 2007. gadā Eiropas čempionātā ar U18 izlasi izcīnot pat bronzas medaļas. Taču jāpatur prātā, ka pēc «Valmieras» Varis Krūmiņš arī atgriezās Jelgavā un sāka trenēt jauno meiteņu komandas, taču pēc negaidīta igauņu piedāvājuma treneris aizsteidzās prom. Vēsture mēdz atkārtoties.

ZZ.lv ARHĪVS

Basketbola klubs «Jelgava» – tagad vai nekad

Kategorijas