ZZ.lv ARHĪVS

Logo

J.Uzars: «Drīz vairs nevarēs neko atņemt»

Gaitis Grūtups
Citas ziņas

2009. gada 30. septembris 05:55

3174
J.Uzars: «Drīz vairs nevarēs neko atņemt»

Ozolniekos, Iecavas labajā krastā pie tilta, kur agrāk bija mazdārziņi un krūmiem apaudzis māla karjera dīķis, no uzbēruma ūdenī spoguļojas «Iecavkrasti» - nesen uzbūvētais simts dzīvokļu nams. Vecā karjera dīķī pie piestātnes plosta piesietas divas motorlaivas un ūdensmotocikls, kas vēl liecina par aizgājušās vasaras priekiem. Nedaudz tālāk atrodas nama īpašnieka, būvuzņēmēja un bruģētāja Jāņa Uzara biroja ēka nelielas ģimenes privātmājas lielumā. Tur tad arī viņu satiekam un runājam par to, kā klājas uzņēmējiem.

«Kad, saasinoties krīzei, sāka «apcirpt» skolas, slimnīcas, bet birokrātiski uzpūstais valsts aparāts palika gandrīz tāds pats kā bijis, uzņēmēju vidū, šķiet, internetā, parādījās uzsaukums: «Nemaksāsim nodokļus!» Par tādiem uzsaukumiem var pat saukt pie kriminālatbildības. Taču kaut kas līdzīgs bez skaļiem saukļiem arī notiek. Uzņēmēji optimizē nodokļus un skatās, kā var tos maksāt pēc iespējas mazāk. Skaidrs, ka arī visi mani uzņēmumi grāmatvediski šogad būs ar zaudējumiem, kas nozīmē mazāku nodokļu slogu. Galu galā atkal cietīs skolotāji, ārsti, pensionāri, bet, manuprāt, tuvojas punkts, kad viņiem vairs nevarēs atņemt, un tad varbūt beidzot valsts vara būs spiesta optimizēt pati sevi,» spriež J.Uzars. Viņa uzņēmumiem pasūtījumu pašlaik ir mazāk, samazinājies arī nodarbināto skaits. Tomēr apstājusies nav ne bruģēšana, ne celtniecība. Rodas jauni un uzrodas vecie klienti, kuri novērtē to, ka cenas ir kritušās.«Daudzi šodien gatavi strādāt ar mīnusiem. Tas bojā tirgu. Tomēr lielam uzņēmumam tā laikam ir, ka labāk darboties ar zaudējumiem nekā apstāties vispār, jo tad zaudējumi var iznākt vēl lielāki,» teic uzņēmējs. SIA «Uzars celtniecība» nupat cenu ziņā uzvarējusi konkursā sporta zāles celtniecību Džūkstē. Rezultāti gan vēl nav pasludināti, un tas rada bažas, ka tur var sanākt negodīga spēle.Runājot par «Iecavkrastiem», būvuzņēmējs pauž cerību, ka līdz nākamajai vasarai izdosies pārdot divas trešdaļas dzīvokļu. Tad vairs nebūšot jāuztraucas, kā segt bankas aizdevuma kredītprocentus. To, ka šovasar, krīzes bedrē, kad reti kurš ko pirka, izdevās pārdot trešdaļu «Iecavkrastu», banka uzskata par brīnumu. To pircēji galvenokārt ir Ozolnieku un Jelgavas iedzīvotāji, taču ir arī daži ārzemnieki. Līdz šim visas Ozolniekos uzbūvētās vairāk nekā simts ģimeņu savrupmājas uzņēmumam izdevies pārdot vai izīrēt ar izpirkšanas tiesībām. Jaunu māju būvniecības plāni gan tagad nobremzēti, jo nav pasūtījumu. Būvēšana tagad sanākot tik izdevīgi lēta, kāda vēlāk diez vai vēl būs, taču brīvi līdzekļi pašlaik ir retajam.J.Uzars lēš, ka pēc diviem gadiem pašreizējam saimnieciskās attīstības lejaspunktam vajadzētu būt pārvarētam, un tad varētu sākties attīstība.Jānis Uzars- Dzimis 1971.gadā, audzis Pāvilostā- Mācījies Kazdangas Lauksaimniecības tehnikumā- 1995.gadā absolvējis LLU Tehnisko fakultāti- 1993.gadā dibinājis uzņēmumu SIA «Uzars», kas darbojas joprojām, tam vēl pievienojušies trīs uzņēmumi - «SIA Uzars bruģēšana», SIA «Uzars celtniecība», SIA «Iecavkrasti». Dod darbu 82 strādniekiem- Precējies, ģimenē audzina meitu- Hobijs - ūdensmotocikli, Baltijas čempionsVIEDOKĻI par Jāni UzaruMāris Ainārs, Ozolnieku novada domes priekšsēdētājs:Jānis Uzars ir viens no apzinīgākajiem uzņēmējiem. Pateicoties viņa darbībai, Ozolnieku ciemats krietni izaudzis - tajā izveidojušies divi jauni savrupmāju rajoni, kuros padomāts par visām dzīvei nepieciešamajām komunikācijām, ieskaitot ielu apgaismojumu, internetu, skolu, bērnudārzu. Viņš nekad neatsaka, ja lūdzam palīdzību, sarīkojot kādu pensionāru pasākumu. Atbalsta sportu un pats sporto ar ūdensmotocikliem.Profesore Margarita Kaltigina:Par Jāņa Uzara veiksmīgo darbību tiešām ļoti priecājos. Atceros viņu kā aktīvu, zinātkāru studentu un ļoti pozitīvu, atvērtu, gaišu cilvēku, tādam nevar neizdoties viss, ko viņš vēlas paveikt.Dzīves mirkļiSvešvaloda un liktenīgā pudele«Iestājoties LLU Tehniskajā fakultātē, tehnikumu beidzējus, tostarp arī mani, ieskaitīja uzreiz otrajā kursā. Specialitātes priekšmetos iepriekš bijām sagatavoti pietiekami labi. Taču pirmajā vācu valodas nodarbībā visa grupa (apmēram desmit puišu)... sākām smieties. Auditorijā ienākusī pasniedzēja Margarita Kaltigina runāja tikai vāciski, un mēs neko no viņas teiktā nesapratām. Lielā mērā tas bija tādēļ, ka ne Priekuļu, ne Kandavas, ne arī Kazdangas tehnikumā uz vācu valodu neskatījās kā uz ļoti nopietni apgūstamu priekšmetu. Kaut ko jau bijām mācījušies, taču augstskolas līmenim zināšanas izrādījās gauži vājas. Divu gadu laikā pasniedzēja Kaltigina vācu valodā mūs, cepuri nost, iedresēja pamatīgi. Man tas izrādījās liktenīgi. Proti, 1991.gada vasarā pie dzimtās Pāvilostas jūra izskaloja pudeli, kurā bija ielikta vēstule vācu valodā. Draugs, kas vēstuli atrada, nodeva to man. Izlasīju, uzrakstīju atbildi. Drīz vien pudeļu pasta sūtītājs vācu uzņēmējs Heincs Behrens man kļuva par mentoru - skolotāju, pie kura, Vācijā veselu gadu dzīvojot, es apguvu bruģēšanu. Tās zināšanas labi noderēja, atgriežoties Latvijā. 1993.gadā nodibināju savu uzņēmumu. Tagad SIA «Uzars bruģēšana» savā jomā kļuvusi par vienu no vadošajām firmām Latvijā. Lai bruģētājiem ziemā būtu darbs, esmu attīstījis uzņēmumu arī māju būvniecībā.»Dominikānieša paredzējums«Atvaļinājumā biju Karību jūras salu valstī Dominikānā. Izcilas pludmales, viesnīcas. Taču, kad atklāti jautāju kādam dominikānietim: «Kā jums iet?», viņš teica: «Slikti.» Līdztekus tūrismam dominikānieši pelna ar kafijas audzēšanu, tabaku (cigāriem), kas jau kotējas augstāk par kubiešu preci. Taču ienākumi esot ļoti pieticīgi. «Bet nafta taču jums arī ir?» ieminējos par derīgo izrakteni, kas ne vienu vien valsti padarījis bagātu. «Nafta ir, tikai tā pieder ne vairs mums, bet amerikāņiem. Aizņēmāmies naudu, nevarējām atdot, un cauri bija,» atbildēja dominikānietis. Ieminējos, ka arī mana valsts taisās aizņemties naudu. «Tad ar jums arī ir cauri,» secināja sarunu biedrs, un mēs abi par savu smeldzi pasmaidījām.»

Kategorijas

Kategorijas