ZZ.lv ARHĪVS

Baltijas klimats traucē baudīt labi iecerētos Vecpilsētas svētkus (FOTO)

Uldis Veilands

2016. gada 3. septembris 14:23

43848
Baltijas klimats traucē baudīt labi iecerētos Vecpilsētas svētkus (FOTO)

Līdzīgi kā pirmajos Vecpilsētas ielas svētkos, arī šāgada septembra pirmajā sestdienā svētku tematiskais akcents likts uz Jelgavas vecpilsētas kultūrvēsturiskās teritorijas saglabāšanu un iekļaušanu pilsētas kopējā kultūras dzīvē. Pirmo reizi Vecpilsētas ielas svētkus (visā ielas garumā) 2013. gada augusta beigās organizēja Jelgavas Latviešu biedrība kopā ar biedrību «Vecpilsētas ielas kvartāls».

Secinājums bija viens: iedzīvotājiem ir interese par seno koka ēku apbūvi un vecpilsētas attīstību nākotnē, bet pasākuma organizēšanai turpmāk jāpievēršas ar lielāku vērienu. Tāpēc šajā reizē abas minētās biedrības uzņemties svētku organizatorisko virsvadību aicinājušas arī Jelgavas Sabiedrības integrācijas pārvaldi, kas ar tās vadītāju Ilgu Antužu un vadītāja vietnieci kultūras darbā Eviku Kaufeldi priekšgalā pienākumam ķērušās klāt ar patiesu ieinteresētību.

Jau pirms Jelgavas domes priekšdētāja Andra Rāviņa atklāšanas uzrunas «Retro vīzijas» apmeklētāji varēja gan izmēģināt sejas izkrāsošanu (tā gan vairāk interesēja gados jaunākos pasākuma viesus), gan iegādāties dabas veltes turpat Vecpilsētas ielas (tā transporta kustībai šodien slēgta līdz pat pulksten 22) malā.

Vecpilsētas ielas satecē ar Dobeles ielu izveidotajā svētku estrādē varēja vērot režisora Riharda Svjatska veidoto koncertprogrammu, kurā ar atbilstošiem stāstījumiem, mūziku un dziesmām tika uzburta 19. un 20. gadsimta mijas Jelgavas atmosfēra, kā vadošo tēlu izmantojot tā laika vēsturnieka un pedagoga Aleksandra Strekāvina atmiņu stāstus un leģendas.

Diemžēl iecerēto priekšnesumu vērošanu (sveikā paspēja izsprukt vienīgi ģitārists un dziedātājs Endijs Rožkalns ar savām apburošajām pavadonēm, izpelnoties pelnītus skatītāju aplausus) krietni patraucēja pēc vairākām sausajām dienām uznākušais «mērcētājs», mazinot svētku prieku gan pašvaldības iestādes «Kultūra» amatierkolektīviem un mazākumtautību koncertējošajiem kolektīviem un viesiem, gan Rasmas Urtānes vadītajiem dzejniekiem, gan dzīvajām skulptūrām. Pat iepriekš izslavētajiem mopšiem un viņu saimniecēm (saimniekiem).

Neapšaubāmi, jaukā laikā gan ielu muzikanti, gan dzīvās skulptūras, gan braši iecerētā mopšu parāde pulcētu vairāk interesentu un sagādātu vairāk svētku prieka. Tagad atlika pret izslavēto Baltijas klimatu cīnīties, sildoties ar gaileņu zupas porciju par nieka pusotru eiro.

Ne pārāk stiprais, bet nemīlīgais lietutiņš neizjauca šīs sestdienas pasākuma galveno naglu – jelgavniekiem un ne tikai viņiem paredzēto unikālo iespēju gluži par velti redzēt nu jau par sava veida hitu kļuvušo «Jelgavu 94» – šoreiz režisora R.Svjatska Jelgavas Jaunajā teātrī pēc Jāņa Joņeva populārā romāna motīviem veidotās izrādes brīvdabas versiju. To Jelgavu, kad, pēc J.Joņeva vārdiem, «laiki bija citādāki, mati garāki, mūzika skaļāka un bandīti bīstamāki».


Foto: Maksims Šaldajevs