ZZ.lv ARHĪVS

Korim «Allemanda» pa spēkam dažādu žanru repertuārs (FOTO)

Uldis Veilands

2016. gada 26. augusts 12:18

248
Korim «Allemanda» pa spēkam dažādu žanru repertuārs (FOTO)

Vasarā tikai krāsotāju un remontētāju pieskandinātā (tiesa, netrūkst arī atsevišķu mūzikas entuziastu, kas savas prasmes papildina bez lieka trokšņa un individuāli) Jelgavas Mūzikas vidusskola, tuvojoties jaunā mācību gada sākumam, no pirmdienas rīta pamodusies un san un zum vai visās malās. Izskaidrojums vienkāršs – sākusies vasaras radošā muzikālā nometne, kurā šogad piedalās ap astoņi desmiti jaunāko klašu jeb, kā kādreiz teica, bērnu mūzikas skolas audzēkņu, «Ziņām» pastāstīja pamatdarbības struktūrvienības vadītāja izglītības jomā Inta Slaveika.

Tā kā par topošajiem stīdziniekiem, pūtējiem un sitaminstrumentālistiem esam stāstījuši ne reizi vien, šoreiz «Ziņas» pirmajā radošās nometnes dienā viesojās pie kora klases un tās vadītājas Edītes Bergmanes.

– Jums un mūzikas skolas korim «Allemanda» aizvadītais pavasaris pagājis uz panākumu nots, kas dod iemeslu labam garastāvoklim, arī jauno mācību gadu sākot.
Latvijas Mūzikas akadēmijā piedalījāmies ceturtajā Jāzepa Vītola bērnu un jauniešu koru un vokālo ansambļu konkursā «Lai skan!». Mūsu rezultāts, izpildot latviešu tautas dziesmu «Vai priedīte, vai eglīte» Jēkaba Graubiņa apdarē, Romualda Jermaka «Zirņu skolu», kā arī Petera Ebena garīga rakstura skaņdarbu «Mater Cantan Silio» (latīņu valodā), izrādījās labākais savā kategorijā 14 kolektīvu konkurencē. Finālā Latvijas Universitātes aulā, kur sacentās visu grupu labākie, līdz Lielajai balvai gan vēl pietrūka, bet ar savu sniegumu nopietnajā konkurencē varam būt apmierināti, arī nopelnītais Zelta diploms apliecina kolektīva augsto līmeni.

– Ko nozīmē kora skanīgais nosaukums «Allemanda»?
Allemanda ir sena deja, līdzīgi kā kuranta, sarabanda vai žīga. Jaunu popularitāti tās ieguva, pateicoties Baha čella svītām, kurās izcilais komponists neliek dejot kājām – instrumenta izdziedātās dejas svin visaugstākos svētkus dvēselei. Bet čells jau izsenis tiek uzskatīts par cilvēka balsij radniecīgāko instrumentu. Tomēr tas nenozīmē, ka repertuārā, kā to liecina arī piedalīšanās nule pieminētajā konkursā, mums būtu galvenokārt senā mūzika.


Foto: Raitis Puriņš. Visu interviju lasiet 25.–31. augusta «Zemgales Ziņās»