ZZ.lv ARHĪVS

Endijs Rožkalns uzskata, ka arī Rokskolā neiztikt bez teorijas

Uldis Veilands

2016. gada 7. augusts 10:05

1296
Endijs Rožkalns uzskata, ka arī Rokskolā neiztikt bez teorijas

Biedrība «Bērnu un jauniešu mūzikas klubs» (BJMK) Jelgavas vēstures «annālēs» pirmo reizi minēta 2004. gadā. Laikam ritot un klubam attīstoties, audzis arī darbinieku un pedagogu kolektīvs, uz Bērnu un jauniešu mūzikas kluba bāzes radīta arī BJMK Rokskola, kuras direktors ir Ervīns Ramiņš. Tomēr BJMK darbības aizsācēji Zane Rein­berga un Endijs Rožkalns (toreiz vēl Rozenbergs) arī tagad gan formāli, gan neformāli ir neapstrīdamas autoritātes visam, kas notiek Jelgavā, Dobeles ielas 68. namā. Publiskāka persona ir Endijs, kurš arī labprāt piekrita sarunai, lai «Ziņu» lasītāji uzzinātu, ko klubs un Rokskola dara vasaras vidū, kad normālās skolās audzēkņi un pedagogi devušies brīvdienās.

– No rīta pusē notikušās telefonsarunas nopratu, ka esi ceļa jūtīs?
Savā ziņā tā notiek visu laiku. Kaut vasarā mums ir neliels atvaļinājums, to par pilnu atpūtu nesauksi. Kārtīgam mūziķim tā arī būtu tikai kaitīga. Īsāk šo periodu varētu raksturot tā: vairāk atpūtas, mazāk darba! Notiek arī pa koncertiņam, rīkojam meistarklases. Piemēram, šodien uz Koknesi dodas viena grupiņa (saruna notika 29. jūlijā – red.). Apmācība šajās meistarklasēs notiek mazliet neparastākās formās, nekā mūsu audzēkņi raduši mācību gada laikā skolā. Tie, kuri nopietnāk izraudzījušies mūzikas ceļu, arī paši izrāda iniciatīvu un vēlas mācīties arī vasarā, kas, protams, ļoti priecē.

Tāpat kā priecē tas, ka ne viens vien no mūsu absolventiem nav zaudējis saites ar mums. Liela daļa izvēlas turpināt sadarbību šādā vai kādā citā formā. Viens no mūsu absolventiem – Aleksejs Klimanovičs – nupat iestājies Amsterdamas konservatorijā, kas apliecina, ka mūsu dotā izglītība un zināšanas noder. Protams, tas lielā mērā atkarīgs arī no paša audzēkņa, cik viņš nopietni uztver savas mūzikas studijas.

Nebūšu oriģināls, teikdams, ka milzīga nozīme ir tieši teorētiskajai bagāžai. Lai gan šo aspektu uzsver ne pārāk bieži, neakadēmiskajā mūzikā tas nav mazāk svarīgi kā akadēmiskajā. Arī tad, ja tu spēlē savu instrumentu izcili, tāpat vari neiestāties augstās skolās, ja solfedžo vai ritmika ir neapgūta pasaule.


Foto: Maksims Šaldajevs. Visu interviju lasiet ceturtdienas, 4. augusta, «Zemgales Ziņās»