ZZ.lv ARHĪVS

Logo

Viena žoga divas puses – Izraēla un Palestīna (FOTO)

Agnese Leiburga
Citas ziņas

2016. gada 23. jūlijs 14:27

3164
Viena žoga divas puses – Izraēla un Palestīna (FOTO)

Iespējams, iemesls, kāpēc gribēts izkļūt no Palestīnas teritorijas, nebūs pietiekams, varbūt atļauju dabūt nevarēs. Izraēlas robežpunktā karavīram var gadīties nelāga oma un viņš vēlēsies uzdot vēl simt papildjautājumu un pārbaudīt somas saturu. Brīvība nav pašsaprotama lieta, ne visur pasaulē. 

Kādu daļu no tās sajūtas, ko palestīnieši piedzīvo ikdienā, īpašos robežpunktos tikai ar speciālu atļauju šķērsojot robežu, var izbaudīt ikviens, kurš ielidojis Telavivas lidostā, lai apmeklētu Svēto zemi. Tiek uzdoti jautājumi. Kāpēc esat ieradies? Kuras pilsētas plānojat apmeklēt un kāpēc? Vai pirmo reizi esat Izraēlā? Kurš apmaksā jūsu braucienu? Kur esat apmeties? Man pajautā arī, kāpēc pasē rakstīts vārds «Jelgava» un ko tas nozīmē. Tikpat labi varot tikt uzdots, piemēram, jautājums – kā sauc tavu vecotēvu.

Cenšos pases pārbaudītājam izskaidrot, ka Izraēlā esmu ieradusies ES apmaksātā projektā, kas tiek organizēts speciāli žurnālistiem. Brauciena organizatori jau pirms tā mūs ir brīdinājuši, ko labāk nepieminēt. Zinām, ka Palestīnas pilsētas drīkst piesaukt tikai gadījumā, ja tiek tieši jautāts par tām. Tēloju muļķi un stāstu, ka visu braucienu organizē somi un es neesmu pārliecināta, tieši kuras pilsētas apmeklēsim, lai gan, protams, ļoti labi zinu, ka lielāko daļu laika pavadīsim tieši Izraēlai nepatīkamajā Palestīnas teritorijā.
Pēc tam no lietuviešu kolēģa uzzinu, ka viņš tincināts krietni vairāk. Vispirms viņu apturējis drošībnieks jau brīdī, kad viņš tikai devies virzienā uz pasu kontroli. Nācies atbildēt uz daudziem jautājumiem, kā arī uzrādīt brauciena organizatoru ielūguma vēstuli. Tas pats vēlreiz atkārtojies arī pasu kontrolē.

Ukrainiete Jeļena, ar kuru iepazīstos lidmašīnā (uz Telavivu lidoju caur Kijevu), stāsta, ka dodas uz Izraēlu jau trešo reizi, bet neomulīgā sajūta iztaujāšanā pasu kontrolē nemazinās. «Nekad nevari zināt, vai tevi ielaidīs,» teic Jeļena. Viņa lido pie draugiem, kas dzīvo Jeruzalemē, un plāno tur pavadīt divarpus mēnešu. Tie, kurus valstī neielaiž, esot spiesti gaidīt nākamo tās pašas aviosabiedrības reisu atpakaļ. Vēlāk dzirdu stāstu, ka tas nav nekāds prieks tiem, kas lido ar aviosabiedrībām, kuras piedāvā tikai pāris lidojumu nedēļas laikā, piemēram, «Wizzair». Kādai meitenei nācies gaidīt uz atpakaļreisu četras dienas.

Ar Jeļenu reizē pieejam katra pie sava pasu kontroles lodziņa. Pēc iztaujāšanas, saņēmusi nelielu lapiņu, kas Izraēlā kalpo vīzas vietā un jāsaglabā visu ceļojuma laiku, kādas minūtes vēl pastāvu cerībā sagaidīt Jeļenu, tomēr tas neizdodas. Tā kā sarunāts, ka mani lidostā sagaidīs cilvēks no viesu nama, ļoti ilgi kavēties nevēlos. Tajā brīdī man vēl nav priekšstata par pašu vietējo iemīļoto teicienu «arābu laiks» (arabic time – angļu val), ko viņi piesauc regulāri. Tas nozīmē, ka gandrīz nekas nenotiek sarunātajā laikā, bet gan vēlāk. Tā arī neuzzinu, vai Jeļenai ir izdevies iekļūt Izraēlā.


Foto: Agnese Leiburga.Visu rakstu lasiet ceturtdienas, 21. jūlija, «Zemgales Ziņās»

+ 13
Kategorijas

Kategorijas