ZZ.lv ARHĪVS

Logo

Rudens liegumi neliedz makšķerēt, bet jāievēro, kuras zivis

Lietotāju raksti

2009. gada 16. oktobris 17:04

3766
Rudens liegumi neliedz makšķerēt, bet jāievēro, kuras zivis

Sācies rudens nārsta periods, kura laikā uz savām nārsta vietām (atkarībā no klimatiskajām īpatnībām) sāk migrēt upes nēģi un tādas lašveidīgo zivju sugas, kā laši un taimiņi. Neliela daļa no Latvijas ūdenstilpēs savu nārsta vietu meklējošajiem lašiem un taimiņiem izvēlas arī Lielupes upes baseinu. Sakarā ar rudens nārsta periodu Latvijā izveidoti dažādi liegumi, kas saistīti ar makšķerēšanas liegumiem un atsevišķu zivju sugu ieguvi, tādēļ makšķerniekiem vajadzētu rūpīgāk iepazīties ar makšķerēšanas noteikumiem, kur visi liegumi un ierobežojumi ir minēti.

Šajā saistībā daudzi makšķernieki interesējas, vai Lielupes upē drīkst spiningot un velcēt. Atbilde – jā drīkst, jo makšķerēšanas noteikumi Lielupes baseinā šajā periodā nenosaka nekādus makšķerēšanas veida ierobežojumus. Vispārējs makšķerēšanas aizliegums visu gadu attiecas uz lašu, taimiņu un nēģu ieguvi. Tādēļ makšķerniekus gribu informēt, ka Lielupes baseinā jebkurš lomā paturēts lasis vai taimiņš skaitās nelikumīgi iegūts, un sods paredzēts no 20 līdz 500 latiem, plus tiek aprēķināti zaudējumi zivju resursiem, kuri sastāda 300 Ls par vienību un bez tam lieta tiek nodota Valsts policijai kriminālprocesa uzsākšanai, jo likumi paredz šādu procedūru, ja zaudējumi zivju resursiem pārsniedz vienu minimālo mēnešalgas apmēru.Diemžēl šajā laika periodā Valsts vides dienesta Jūras un iekšējo ūdeņu pārvaldes Jelgavas sektora inspektoriem galvas sāpes sagādā fakts, ka Jelgavas novada dažādās vietās sāk aktivizēties arī maluzvejnieki, kuru mērķis ir tieši lašu, taimiņu un nēģu ieguve, tādēļ arī šos «censoņas» gribu informēt par sagaidāmajām «izmaksām», un tās ir: par nelegālu zvejas rīku izmantošanu sods – no 200 līdz 500 latiem, plus arī jākompensē nodarītais zaudējums zivju resursiem, kurš satāda: lasim vai taimiņam - 500 latus, vienam nēģim - 25 latus. Ja nodarītie zaudējumi zivju resursursiem pārsniedz vienu minimālo mēnešalgu vai ja zvejas pārkāpums izdarīts grupveidā, tad arī lieta tiek nodota Valsts policijai kriminālprocesa uzsākšanai. Gribu piebilst, ka reāli šogad Valsts policijai ir nodotas divas lietas kas saistītas ar maluzvejniecību. Ar šiem skaitļiem es gribu likt apdomāties gan negodīgus makšķerniekus, gan arī «malīšus», pirms tiek izdarīta apzināta «liktenīga» kļūda.Vēl makšķerniekiem gribu atgādināt, ka sakarā ar ziemas tuvošanos aktīvākas kļūst arī plēsīgās zivis, uz kurām attiecas atļautais loma lielums (līdaka – 50 cm; zandarts 45 cm, meža vimbai, vēdzele – 30 cm). Nereti gadās, ka šajā saistībā makšķernieki grēko ar zemmēra zivju paturēšanu lomā aizbildinoties ar to, ka ēsmu zivs bija ļoti dziļi norijusi.Makšķerēšanas noteikumi nosaka, ka gadījumos, ja zivi nav iespējams saudzīgi atbrīvot no āķa, tiek pārgriezta aukla un zemmēra zivs tiek atlaista atpakaļ ūdenstilpē, neraugoties uz to, ka šis pasākums var «iesist» pa makšķernieka kabatu, kas saistās ar dažādu mānekļu vērtību naudas izteiksmē. Diemžēl ar to jārēķinās. Ne asakas!Aigars Ostrovskis, Valsts vides dienesta Jūras un iekšējo ūdeņu pārvaldes Iekšējo ūdeņu kontroles daļas Jelgavas sektora vecākais inspektors

Kategorijas

Kategorijas