ZZ.lv ARHĪVS

Kultūras nodaļas vadītāja Rita Barona šodien ielūdz uz Ozolnieku novada svētkiem

Uldis Veilands

2016. gada 23. jūlijs 00:18

1150
Kultūras nodaļas vadītāja Rita Barona šodien ielūdz uz Ozolnieku novada svētkiem

Izdzirdot, ka 23. jūlija Ozolnieku novada svētkos izpalikšot tik ierastie LLU zirgkopības mācību centra «Mušķi» sagatavotie priekšnesumi, satraukums lika meklēt paskaidrojumus pie pašas svētku galvenās režisores Ritas Baronas. Uzzinot, ka šoreiz tā nebūs vienīgā atkāpe no tradicionālā, toties tiek solīti daudzi citi pasakas cienīgi pārsteigumi, «Ziņu» korespondents varēja nomierināties. Galu galā, arī pirmssvētku saruna izvērtās visai neparasta – par deputātes darba labajām un sliktajām pusēm, amatierkolektīvu saspringto darbu un tikai pēc tam – par sestdien gaidāmajiem svētkiem, kas tāpēc solās būt ne mazāk krāšņi.

– Šie būs Ozolnieku novada sestie svētki?
Taisnība vien būs. Pagājušā gada svētku tēma bija «Laiks dāvanām», un katram dalībniekam, tāpat kā citiem interesentiem, tika kaut kas dāvināts. Šāgada svētku devīze ir «Kā pasakā» – lielus un mazus gaidīs pasakaina atpūta.

– Pašam Ozolnieku novadam paliek 13. Un cik gadu es runāju ar tevi ne tikai kā ar Ozolnieku tautas nama vadītāju, svētku galveno organizatori un režisori, bet arī kā ar novada domes deputāti?
Nu jau būs pagājuši trīs gadi, mans pilnvaru laiks Ozolnieku novada domē tuvojas beigām.

– Kādi bija šie gadi deputātes statusā, apvienojot deputātes pienākumus ar Ozolnieku novada Kultūras nodaļas vadītājas un Ozolnieku Tautas nama direktores amatu?
Pa šo laiku ir radies priekšstats par deputāta darbu, kas nebūt nav tik vienkāršs, kā no malas varētu likties. Nācies analizēt pašai sevi, cik spēju dot, ko varu padarīt vai ietekmēt kā deputāte. Raisās ļoti daudz pārdomu.

Acīmredzot sievietei tas nav tik vienkārši, jābūt ļoti lielai iekšējai vēlmei atrasties politikā vai pie varas. Man tomēr tuvāka ir radošā darbība un kā emocionālam cilvēkam nebūt nav viegli šos pienākumus veikt. Un pieņemt pareizos lēmumus, kad šķietami nevainīga tavas rokas kustība nozīmē «par», «pret» vai «atturēties». Ne vienmēr lēmumu pieņemt ir viegli, dienas vai pat nedēļas var paiet pārdomās. Un arī pēc izšķiršanās vari mocīties, vai tikai lēmums ir bijis pareizais, varbūt vajadzēja vairāk painteresēties vai iejaukties. Ja es būtu rūdīta politiķe, varbūt būtu citādāk.

Protams, ja būs piedāvājums kandidēt arī nākamajā vasarā, es to izvērtēšu ļoti nopietni. Tas ir liels darbs un liela atbildība. Un, ja vēl pašai šķiet, ka kaut kur esmu kļūdījusies, tad domas neparko negrib atstāt. Emocionāli man pat šķiet grūtāk strādāt kā vadītājai, esot deputātes statusā.

Piemēram, Ozolnieku novada domes Kultūras nodaļu izveidot ierosināja paši deputāti, man savukārt uzticēja to vadīt. Tas nozīmē, ka bija jāizveido jauni nolikumi – Tautas nama nolikums, Kultūras nodaļas nolikums –, amatu apraksti un jārada pašvaldības noteikumi Ozolnieku novada kultūras atbalstam. Tas bija darbs nevis nedēļai vai divām, bet mēnešiem. Tas tika prezentēts, vērtēts un analizēts, jo katrs teikums dokumentos ir ļoti būtisks un tiem ir likuma spēks. Tāpat daudzas citas lietas. Kaut vai tas, ka uz mani skatās daudz prasīgāk. Ja man cilvēciski būtu jāsaka, ka es šos pienākumus vēlos pildīt arī nākotnē, uz šo jautājumu šobrīd atbildēt nevaru. Laiks visu noliek savās vietās, un īstajā brīdī cilvēks spēj vērtēt situāciju un pieņemt pareizos lēmumus. Neesmu ambicioza, lai rautos pie varas, bet laiks deputātes amatā man devis lielu pieredzi un neaizvietojamas zināšanas par darbu pašvaldībā.


Foto: Raitis Puriņš. Visu interviju lasiet ceturtdienas, 21. jūlija, «Zemgales Ziņās»