ZZ.lv ARHĪVS

Skroderdienu laiks Ā.Alunāna Jelgavas teātrī klasiski spožs (FOTO)

Uldis Veilands

2016. gada 19. jūnijs 07:40

25501
Skroderdienu laiks Ā.Alunāna Jelgavas teātrī klasiski spožs (FOTO)

Šovasar tā sagadījies, ka krietni sarosījušies Silmaču ļaudis – Skroderu dienas pilnā sparā rit vai visā Latvijā. Līdzās jau ierastajām katras sezonas noslēguma izrādēm Latvijas Nacionālajā teātrī tautā tik mīlēto Rūdolfa Blaumaņa komēdiju nu iespējams redzēt arī Jelgavā, pie tam divos variantos.

Tā saucamo ziemas sezonu ar «Skroderdienu Silmačos» pirmizrādēm 18. un 19. jūnijā Jelgavas kultūras namā noslēdz Ā.Alunāna teātris, bet nebanku kredītdevējs «Ondo.lv» savācis varenu starpteātru aktieru komandu, lai 22. jūnija vakarā ielīgotu Pasta salu ar «Skroderdienām» brīvdabas variantā.

Negribas apspriest neredzētu izrādi, bet, kā mēdz teikt, par šādām starpteātru ceļojošajām brīvdabas tūrēm šo rindu autoram «ir savs viedoklis», bet kāpēc gan ne – aktieri šai trupai savākti labu labie, kuru profesionalitāti būtu grēks noliegt.

Par «Skroderdienām» vispār laikam gan katram latvietim ir savs viedoklis, lielākoties pozitīvs, kā jau par katru labu komēdiju, kuru mūsu dramaturģijā nav pārāk daudz, bet labu un smieklīgu – pavisam maz. Šoreiz režisors Arvīds Matisons trāpījis tieši desmitniekā – ir gan smieklīgi, gan dažbrīd nedaudz smeldzīgi, bet galvenais – ne brīdi nav garlaicīgi, kaut iztikts bez īsinājumiem.

Te laikam galvenais režisora A.Matisona nopelns, ka iztikts arī bez modernizējumiem – tiek spēlēts absolūti klasiskais un vai katram no galvas zināmais variants. Ne miņas no tik iecienītajiem laika pārcēlumiem tuvāk vai tālāk mūsdienām. Jūtas un kaislības jau tās pašas vien ir, un, ja katrs no daudzajiem uz skatuves esošajiem personāžiem ir savā vietā un aktieris godam pilda tieši viņam noteikto uzdevumu, sanāk veiksmīga izrāde. Man pat šķiet, ka viena no lielākajām Ā.Alunāna Jelgavas teātra ne tikai šīs sezonas veiksmēm.

Grūti pat izcelt kādu no aktieriem citu vidū, lai gan bija arī patiešām negaidītas veiksmes – kā Kārļa Bolmaņa Joske un Ievas Kalniņas Zāra, kā arī Roberta Avota Dūdars. Bet kolorīto veceņu trio, tāpat kā jauniešu trio (pēdējais pat izskatījās azartiskāks, bet atbilstoši gadiem tā jau arī pienākas) pieskaitāms pie gaidītajām veiksmēm, tāpat kā A.Matisona Ābrams. Galu galā tad jau jānosauc visi, jo katrs bija savā vietā.

Vēl tikai viena piebilde: lai piedod Guntis Šveicers, kuru kādā no pirmsizrādes rakstiņiem nosaucu par skaņu režisoru, kas viņš arī bija, tomēr afišā ierakstītais mūzikas aranžētājs ir daudz atbilstošāks kopā ar Intu Šveiceri ieguldītajam darbam, neko nezaudējot no lielisko Aleksandra Būmaņa melodiju kvalitātes.



Foto: Maksims Šaldajevs