ZZ.lv ARHĪVS

Logo

Vircavas vidusskola svin 180 gadu jubileju un sestdien aicina ciemos (FOTO)

Lāsma Antoneviča
Jelgavas novadā

2016. gada 17. jūnijs 00:10

7335
Vircavas vidusskola svin 180 gadu jubileju un sestdien aicina ciemos (FOTO)

«Mūsu jubilejai cauri vīsies liepziedu tēma. Viss muižas parks ir pilns liepām. Pēc reģistrēšanās dzersim liepziedu tēju, un arī jaunajā skolas himnā, ko speciāli šim pasākumam sarakstījuši mūsu absolventi Aiga Ose un Gunārs Stepiņš, ir vārdi – «Kur Vircavas upīte rāmi tek un vējš parkā liepziedus aijā»,» uz Vircavas vidusskolas 180 gadu jubileju savējos kopā sauc ilggadējā direktore Ināra Vīgante (attēlā).

Jelgavas novadā viena no vecākajām skolām (180 gadu šogad svin arī Svētes pamatskola) savus absolventus, bijušos pedagogus un darbiniekus ciemos gaida 18. jūnijā, kad jau no pulksten 16 skolā sāksies reģistrācija, norēķinoties ar dažiem eiro vai vērtīgu grāmatu skolas bibliotēkai.

Pēc tam viesiem būs iespēja noskatīties absolventa un fotogrāfa Gunāra Timermaņa sagatavotu mūsdienīgu videostāstu par skolas vēsturi un šodienu. Tāpat varēs satikt gidus, kuri izvadās pa izglītības iestādes, iespējams, kādam līdz nepazīšanai izmainītajiem stūrīšiem, kā arī sporta halli un jauno alternatīvo centru «Kamenītes». Pulksten sešos vakarā tautas namā sāksies svinīgais pasākums, kur cauri gadu lokiem vedīs teātra tradīciju lolotāja režisore Sarmīte Sustrupe, lai visi vēlāk laistos sirsnīgās atmiņās, pastaigās, balles deju un diskotēkas ritmos.

I.Vīgante Vircavas vidusskolu par savu sauc ne no pagājušā gadsimta 70. gadu vidus, kad tajā sāka strādāt par vēstures skolotāju, vai no 1984. gada, kad uzņēmās skolas vadības grožus. Direktore pati šeit mācījusies, absolvējot vidusskolu 1971. gadā.
«Mūsu laikā ēka, kā jau muiža, bija ar caurstaigājamām telpām. Skolēnu skaits mainīgs – bija gan lielākas, gan mazākas klasītes. Piemēram, vidusskolu beidzām deviņi skolēni. Atceros, kā 1. klasē 11. klases absolventi bija izveidojuši pils dārzu, kur viņiem notika pēdējais zvans. Gājām pa parādes durvīm – puiši bija uzbūvējuši lapenīti. Pils dārzam bijis daudz dažādu veidojumu. Arī patlaban tas ir atjaunots, un atkal absolventi tur iet, bildējas un notiek svinīgi pasākumi,» priecājas Ināra.

Par pedagoģi viņu iedvesmoja kļūt pašas skolotāji, noliekot izvēli – latviešu valoda un literatūra vai tomēr vēsture. «Vēl tagad atceros pareizrakstību, ko pamatīgi iemācīja mūsu skolotāja Velta Līkuma, bet latviešu valodu neizvēlējos, jo šajā priekšmetā jālabo ļoti daudz darbu. Savukārt uz vēstures pusi pavirzīja interesantā ģeogrāfijas skolotāja Zinaīda Soboļeva, kas bija daudz ceļojusi un pat kaut ko zināja no ķīniešu valodas, kā arī vēstures skolotāja Velta Teseļska. Patlaban priekšmetā daudz izmantojam informāciju tehnoloģijas, bet tad lielu lomu spēlēja pedagoga personība – viņa valoda, žesti,» savus iedvesmas avotus atklāj Ināra.

Arī kļūt par direktori viņu pamudināja skolā notiekošais. «Piekritu uzņemties vadību, jo ļoti bieži mainījās direktori. Arī skolotāji nejutās droši kārtējo pārmaiņu priekšā. Gribējās, lai mana skola ir atpazīta, lai veidojas tradīcijas, pamatīgums. Domāju, varbūt es to varu uzņemties un darīt, lai skolai būtu stabilitāte. Tā jau 32 gadus,» stāsta I.Vīgante, pačukstot, ka šis varētu būt pēdējais. Esot pienācis laiks dot vietu jaunajiem un vairāk laika veltīt saviem četriem mazbērniem un mierīgai dabas baudīšanai – darba dienas beigās aizverot skolas durvis, domas, čalas un kņada tāpat nāk līdzi!



Foto: Maksims Šaldajevs un no skolas albuma. Visu rakstu lasiet ceturtdienas, 15. jūnija, «Zemgales Ziņās»




+ 4
Kategorijas

Kategorijas