ZZ.lv ARHĪVS

Kas par Jāņiem bez «Skroderdienām» (FOTO)

Uldis Veilands

2016. gada 16. jūnijs 23:37

1906
Kas par Jāņiem bez «Skroderdienām» (FOTO)

Dažas dienas pirms Rūdolfa Blaumaņa «Skroderdienu» pirmizrādes (Jelgavas kultūras namā 18. un 19. jūnijā pulksten 16) sastaptais Ādolfa Alunāna Jelgavas teātra režisors Arvīds Matisons izskatās visai žirgts, kaut bijuši jau vairāki «caurlaides» mēģinājumi uz lielās skatuves ar visu slaveno Ābrama krišanu no krāsns, bet A.Matisons bez režisora funkcijām uzņēmies arī vienu no tā saucamajām atslēgas lomām – tirgzinībās gudro, bet dēla Joskes (Kārlis Bolmanis) mīlas lietās ar skaisto Zāru (Ieva Kalniņa) par daudz izrīkot gribošo Ābramu. Atbilstoši paša deklarētajam režijas principam «Es negribu pārtaisīt klasiku», nu nākas pārciest arī Bebenes (Dzintra Zilberte) pīpotkāres izraisītās leģendārās krāsns spridzināšanas epizodes.

Radot šo iestudējumu, režisors cienījis latviešu tautas dižgaru R.Blaumani, uzsverot, ka izrāde veidota ar pietāti pret klasiku, taču tajā iestrādāti arī šodienas elementi. Izrāde, kas ikvienam latvietim saistās ar līksmo Jāņu laiku un jūnija gaišajām naktīm, notiks pilsētas kultūras namā, jo, pēc režisora domām, bezskatuves apstākļos grūti saglabāt teatrālo burvību – gaismas, skaņas, atmosfēru. Sevišķi atzinīgi A.Matisons vērtē Raita Junkera scenogrāfiju, kas koši un reālistiski attēlo Silmačus pirms un pēc Jāņu nakts spilgtajiem notikumiem. Tāpat slavēts tiek skaņu režisora Gunta Šveicera ieguldījums, atjaunojot, bet saglabājot gandrīz katram gados ne pārāk jaunam latvietim pazīstamās Aleksandra Būmaņa melodijas.

««Skroderdienas» – tās ir bērnības atmiņas un Jāņu sajūta,» saka aktieris Raivis Mediss, kurš iestudējumā spēlēs Kārlēnu. «Izrāde manī raisa latviskuma sajūtu. Bieži esmu braucis uz Nacionālo teātri skatīties jaunos lugas iestudējumus un uzskatu, ka izrādei ir jābūt klasiskai – jaunu riteni jau neizdomāsi,» savās pārdomās dalās Rūda lomas atveidotājs Andris Bolmanis.

Citās svarīgākajās lomās – Linda Baumane (Antonija), Roberts Avots (Dūdars), Santa Bērziņa (Elīna), Gatis Vāczems (Aleksis), Agnese Gaspersone (Ieviņa), Pindaku attēlos Kaspars Caune, Zaiga Melkerte – Pindacīšu, Liene Strauta – Tomuļmāti.



Foto: Maksims Šaldajevs