ZZ.lv ARHĪVS

Logo

Nekustamo īpašumu darījumu reforma nav lauku cilvēku interesēs

zz.lv
Lietotāju raksti

2016. gada 16. jūnijs 23:27

186
Nekustamo īpašumu darījumu reforma nav lauku cilvēku interesēs

Tieslietu ministrija (TM) pēc Zvērinātu notāru padomes iniciatīvas virza starp ekspertiem neviennozīmīgi vērtēto nekustamo īpašumu darījumu reformu, kas paredz, ka visiem darījumiem būs jābūt apstiprinātiem notariālā kārtībā, par to notāram samaksājot amata atlīdzību 0,5 procentu apmērā no darījuma summas.

Latvijas Bāriņtiesu darbinieku asociācija vērš uzmanību, ka jaunā reforma var negatīvi ietekmēt iedzīvotājus reģionos un būtiski palielināt nesakārtotu īpašumtiesību un mantojumu īpatsvaru nākotnē. Pašvaldību prioritāte ir nodrošināt saviem iedzīvotājiem saņemt kvalitatīvus pakalpojumus pēc iespējas tuvāk dzīvesvietai. Šī reforma nav lauku cilvēku interesēs.

Neizpratni par reformu TM izveidotajā darba grupā jau rakstiski paudušas daudzas sabiedriskās organizācijas – Latvijas pašvaldību savienība, Bāriņtiesu darbinieku asociācija, Nacionālā nekustamo īpašumu attīstītāju alianse, Ārvalstu investoru padome Latvijā, LTRK, LDDK, Zvērinātu advokātu padome, Latvijas Komercbanku asociācija un Maksātnespējas administratoru asociācija. Tomēr reforma tiek virzīta, īsti neņemot vērā šo organizāciju iebildumus.

Mums, bāriņtiesu pārstāvjiem, rada bažas, vai jaunā sistēma tiek veidota, ievērojot reģionu iedzīvotāju intereses, kuriem notāru pakalpojumu pieejamību apgrūtina lielais attālums, veselības stāvoklis, līdzekļu trūkums un neuzticēšanās. Līdzšinējā kārtība paredz, ka darījumu apliecinājumu var veikt divējādi: klātienē pie notāra vai arī pašvaldības bāriņtiesa veic šo apliecinājumu darījumiem līdz 8537 eiro savas darbības teritorijā.

Bāriņtiesas apliecinājums juridiskā spēka ziņā ir pielīdzināms notariālajam. Tā apliecina iedzīvotāju pilnvaras, parakstu īstumu uz dokumentiem, dokumenta norakstu, kopijas vai izraksta pareizību, kā arī parakstu uz nostiprinājuma lūguma Zemesgrāmatai, ja viens no līdzējiem dzīvo attiecīgās bāriņtiesas darbības teritorijā. Piemēram, Balvu novadā 2015. gadā šādi apliecināti 194 paraksti uz nostiprinājuma lūgumiem Zemesgrāmatai, Alūksnes novadā – 184, Salacgrīvas novadā – 123, Ķeguma novadā – 72.

Viens no iemesliem, kāpēc reģionos izvēlas bāriņtiesu, nevis notāru, ir attālums, kas jāmēro līdz tuvākajam notāram, vai arī veselības stāvoklis, kas to neļauj veikt. Latvijā ir apstiprināti nedaudz vairāk par 100 notāriem. No tiem 62 darbojas Rīgā, bet tikai deviņi Vidzemes, 14 Kurzemes, 11 Zemgales un 11 Latgales pilsētās. Tas ir mazāk nekā Latvijā ir pašvaldību, līdz ar to – cik kvalitatīvi tās spētu pārņemt bāriņtiesas funkciju pilnībā laukos? Jau šobrīd pēc reģionālā pārklājuma var redzēt, ka daļai iedzīvotāju līdz notāriem jāmēro līdz pat 50 kilometriem un vairāk.

Otrs svarīgs iemesls ir materiālās iespējas, jo būtiski atšķiras nodevas notāriem un bāriņtiesām par sniegtajiem pakalpojumiem. Piemēram, bāriņtiesām valsts noteiktā nodeva par nostiprinājuma lūguma sastādīšanu ir 7,11 eiro, bet par paraksta apliecināšanu uz nostiprinājuma lūguma – 4,27 eiro, kas ir daudzreiz zemāki izcenojumi nekā notāru.

Cits svarīgs iemesls ir personīgā uzticēšanās bāriņtiesām. Īpaši mazajās pašvaldībās cits citu pazīst, līdz ar to cilvēkiem ir vieglāk uzticēties vietējās bāriņtiesas darbiniekiem nekā notāriem. Līdz šim bāriņtiesu darbā nav konstatēts neviens krāpšanas gadījums, ko nevar teikt par publiski izskanējušajiem gadījumiem notāru rindās.

Bāriņtiesām bažas rada, ka valsts kopumā ar jauno reformu veido jaunu nodevu pirkuma darījumiem, paredzot, ka par notāra pakalpojumu būs jāmaksā atlīdzība 0,5 procentu apmērā no darījuma vērtības. Iedzīvotājiem laukos jau tagad sarežģīti ir nomaksāt valsts nodevu, kur nu vēl papildu nodevu pusprocenta apmērā, kas nonāktu nevis valsts budžetā, bet gan vienas profesijas – notāru – privātai labklājībai. Ņemot vērā maksātspēju reģionos, var teikt, ka šis nosacījums var būtiski palielināt nesakārtotu īpašumtiesību skaitu reģionos un tādējādi paaugstināt īpašumu izkrāpšanas gadījumu riskus.

TM gatavo reformas projektu, kas pašreizējā redakcijā tiek veidota galvenokārt notāru interesēs. Mēs aicinām atbildīgo TM ministriju pārskatīt šīs reformas nepieciešamību.


Rudīte Krūmiņa, 
Latvijas Bāriņtiesu darbinieku asociācijas valdes locekle, Balvu novada bāriņtiesas priekšsēdētāja

Kategorijas

Kategorijas