Uz koncertu komunistiskā genocīda upuru piemiņai rīt aicina Jelgavas kamerorķestris un Mūzikas vidusskolas stīgu orķestris
Godinot komunistiskā genocīda upurus, rīt pulksten 19 uz atceres koncertu Jelgavas
Sv.Annas baznīcā aicina
Jelgavas kamerorķestris un Mūzikas vidusskolas stīgu orķestris Aigara
Meri vadībā.
Bez izmeklēšanas, aizstāvības, pierādījumiem. Pirms 75
gadiem šajā dienā no mūsu tēvzemes tika aizvestas 15 425 dvēseles. Kamermūzikas koncerts, pēc
diriģenta un koncerta mākslinieciskā vadītāja Aigara Meri ieceres, «būs
ne tikai piemiņas brīdis aizvestajām dvēselītēm, jo mūzika, kas izskanēs
šajā koncertā, aicinās brīdi apstāties, pārdomāt, novērtēt katru
mirkli, ko mēs dzīvojam šajā pasaulē».
Koncerta programmā izskanēs
galvenokārt latviešu komponistu skaņdarbi. Diriģents A.Meri īpaši izceļ
Pēteri Vasku, kam šogad aprit 70 gadu.
«Šis ir mans traģiskākais
opuss, vienīgais, kurā nav optimisma, nav cerības – tikai sāpes,» ar
šādiem vārdiem 1983. gadā P.Vasks pasaulē laida savu skaņdarbu «Musica
Dolorosa», to veltot māsas Martas piemiņai. «Es esmu daļa no savas
tautas. Bet tautai tas bija smags un traģisks laiks, kad šķita, ka
vislielākie ideālisti un optimisti sāk zaudēt cerību, vai mēs kā tauta
izdzīvosim, vai mēs to visu pārdzīvosim un izturēsim. Viss kopā sāpēja,
un es gribēju, lai tiem, kas klausās, arī sāp. Lai tāds atvērts sāpju
dziedājums, tevi uzrunājot, attīra, parāda citas dimensijas esamību,
iespējamību. Kas beigu beigās arī ir mūzikas uzdevums,» skaņdarbā
«Musica Dolorosa» līdzās piemiņas elementam iešifrēts visu komponista
P.Vaska pēcāk rakstīto darbu dramaturģiskais modelis.
Pētera
Plakida «Mūzika klavierēm, stīgu orķestrim un timpāniem» tapusi 1969.
gadā, tomēr joprojām klausītājus valdzina gan ar emociju tiešumu un
spēku, gan konceptuālismu. Konflikts, izkaisīts partitūrā, ir gan ass,
gan neatrisināms, kas savukārt rada sulīgu muzikālo tēlu galeriju.
Ievada domīgais skaudrums, pamattēmas vētrainā izteiksme, čakonas cēlums
– šie tēli dzīvo savu neatkarīgu, romāna izklāstam līdzīgu dzīvi. Tajā
neiztrūkst arī latvisku akcentu tēmas, kas faktūras attīstībā iegūst
dažādas stilizācijas un emocionālā rakstura nokrāsas, tomēr nezaudē
zīmīgo arhitektonisko pamatu – distancēti taupīgo lakonismu, kas vizmo
latvisku intonāciju nokrāsā.
Jelgavnieka Alvila Altmaņa skaņdarbs «Ave Maria» sarakstīts 2003. gadā un ir viena no spilgtākajām komponista miniatūrām.
Koncertā
dzirdēsiet arī krievu komponista romantisma mūzikas pārstāvja Sergeja
Rahmaņinova skaņdarbu «Vokalīze» un viena no latviešu spilgtākajiem
mūsdienu komponistiem Ērika Ešenvalda skaņdarbu «O Salutaris Hostia».
Līdzās
Jelgavas kamerorķestrim un Jelgavas Mūzikas vidusskolas stīgu orķestrim
koncertā piedalīsies arī solisti Mārtiņš Zilberts (klavieres), Ivo
Krūskops (sitaminstrumenti), Gunta Gelgote (soprāns).
Koncerts tapis
ar Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstu, tā mākslinieciskais vadītājs un
diriģents – Aigars Meri. Ieeja pasākumā – bez maksas.
Publicitātes foto
Kategorijas
- Vietējās ziņas
- Jelgava
- Jelgavas novadā
- Ozolnieku novadā
- Latvijas ziņas
- Dobeles, Tērvetes un Auces novadā
- Ekonomika
- Uzņēmējdarbība
- Darba tirgus
- Citas ziņas
- Eiro 2014
- Politika
- Vēlēšanas 2011
- Saeimas vēlēšanas
- Citas ziņas
- Pašvaldībās
- Pašvaldību vēlēšanas 2017
- Saeimas vēlēšanas 2018
- Eiropas Parlamenta vēlēšanas 2019
- Asā hronika
- Policijas ziņas
- VUGD
- Tiesu ziņas
- Citas ziņas
- Kultūra un izklaide
- Teātri
- Izstādes
- Bibliotēkas
- Koncerti
- Citas ziņas
- Kas? Kur? Kad?
- Sports
- Basketbols
- Futbols
- Vieglatlētika
- Citas ziņas
- Hokejs
- Volejbols
- Veselība
- Aktuāli
- Padomi
- Slimnīcās
- Citas ziņas
- Stārķa ziņas
- Lietotāju raksti
- Foto/Video
- Reklāmraksti
- Citas ziņas
- Laikraksta arhīvs
- Afiša
- Izstādes
- Pasākumi un izstādes
- Chocolate & Pepper
- Video
- Aizsaulē
- Statiskas lapas
- Centrāle!
- Dzīvesstils
- Receptes
- Māja un dārzs
- Hobiji
- Pašizziņa
- Citas ziņas
- Mīluļi
- Projekti
- Projekts “Saimnieko gudri”
- Projekts “Kultūras nesēji Zemgalē”
- Projekts “Redzi apslēpto”
- Atbalsts medijiem sabiedriski nozīmīga satura veidošanai un nacionālās kultūrtelpas stiprināšanai latviešu valodā
- Projekts “Rūpēsimies par vidi!”
- Projekts “Kur dzīvosim?”
- Projekts “Mediju kritika”