ZZ.lv ARHĪVS

Starptautiskais smilšu skulptūru festivāls nedēļas nogalē Pasta salu pietuvinās Āfrikai (FOTO)

Uldis Veilands

2016. gada 9. jūnijs 12:19

1431
Starptautiskais smilšu skulptūru festivāls nedēļas nogalē Pasta salu pietuvinās Āfrikai (FOTO)

Šāgada Jelgavas Smilšu skulptūru festivāls, būdams jau desmitais, pierādījis savu dzīvotspēju un kļuvis par vienu no mūsu pilsētas tradicionālajām kultūras zīmēm. Ņemot vērā ledus skulptūru festivālu līdzšinējos panākumus un lielo apmeklētāju skaitu, pilsētas pašvaldības iestāde «Kultūra», sekojot līdzi ledus un smilšu mākslas festivālu kustības attīstības tendencēm, 2007. gadā pirmo reizi Latvijā organizēja smilšu skulptūru festivālu «Summer Signs».

Šo gadu laikā tas ir ne tikai audzis organizatoriski, bet arī progresējis tā mākslinieciskais līmenis. Interesi par konkursu izrāda arvien vairāk tēlnieku no visas pasaules, piemēram, šogad skices un pieteikumi saņemti no 48 autoriem, no tiem konkursam, kā informē iestādes «Kultūra» sabiedrisko attiecību speciāliste Diāna Mamedova, tika izvēlēti 15.

«Summer Signs 2016» tēma ir «Āfrika», un tajā piedalās 20 mākslinieku no 10 valstīm: Latvijas, Lietuvas, Norvēģijas, Ukrainas, Nīderlandes, Lielbritānijas, Bulgārijas, Portugāles, Turcijas un Krievijas.

Papildus konkursa darbiem būs apskatāmi arī dažādi mākslas objekti, kā smilšu bārs «Mītava» (tā autori Inese Valtere un Donāts Mockus), kas ir ne tikai apbrīnas vērta skulptūra, bet arī funkcionāls bārs, kurā varēs iegādāties atspirdzinošus dzērienus. Ikviens varēs nobildēties ar pamatīgām foto skulptūrām, divas no tām būs vārtu sargi – Āfrikas pagātnes tēli, kuri idejiski sargā palikušos civilizācijas neizpostītos dabas stūrīšus.

Kamēr vārtu sargi vēl nav ķērušies pie savām funkcijām un Jelgavas festivāla norises vietā rosās tikai konkursanti un tehniskie darbinieki, «Ziņām» izdevās parunāt ar smilšu tēlnieci Zīli Ozoliņu-Šneideri, kura savu skulptūru, kas intervijas brīdī (otrdien – konkursa otrajā dienā) bija ieguvusi tikai māla krūkas aprises, veidojot, bija nonākusi lielā smilšu poligona vai pašā visaugstākajā punktā.

– Vai taisnība, ka esat bijusi arī pirmā Jelgavas smilšu skulptūru festivāla dalībniece? 
No pašreizējiem dalībniekiem tādi esam trīs – bez manis pirmajā reizē Jelgavā darbojās arī Ainars Zingniks un Sanita Rāviņa. Pirmais festivāls arī notika šeit, Pasta salā, noteikumi gan bija citi – veidojām nevis individuālās, bet komandu, skulptūras, un mana partnere bija tieši Sanita. Tagad iznāk, ka esam konkurentes.

Ainars šoreiz konkursā nepiedalās, bet kopā ar Maiju Punculi un Edu Kaitanu no Turcijas galvenā mākslinieka Kārļa Īles vadībā strādāja demo skulptūras veidotāju komandā. (Apjomīgā demo skulptūra veidota vairāk nekā sešu metru augstumā un 20 metru platumā – red.)

– Pasta sala pirms desmit gadiem krietni atšķīrās no tagadējās.
Šeit bija tikai pļava upes krastā, visas smilšu kaudzes bija jāmet pašiem, ne tā kā tagad, kad katram dalībniekam tiek piešķirts vesels konteiners smilšu. Atliek vien atņemt lieko, kas gan šajā jomā, tāpat kā tēlniecībā vispār, ir pats galvenais. Viss tāpat bija jāpaveic piecās dienās, tiesa, apjoms varbūt nebija tik liels un skulptūras tik augstas. Toreiz šķita, ka viss ir tieši tā, kā tam jābūt. Tagad atbrauc, un izejas materiāls jau sagatavots, atliek tikai rīkoties. Tomēr nevar noliegt savu daļu romantikas, kas piemita tiem laikiem. Viss plūst un mainās, tāpat kā smiltis. Savs «kaifs» bija tad, savs – tagad.

– Apjoms tagad ir stingri noteikts?
Nav stingri noteikts, bet ir pieejamās formas, un atkarībā no tām tad arī izveido savu skici. Var jau arī nedaudz manipulēt, cik atļauj konkursa nolikums.

– Un kas top jūsu nebūt ne mazā apjoma darbā?
Darba pamatā būs trīs sievietes. Es iedvesmojos no tā, ka afrikāņu mākslā sievietes ir ārkārtīgi skaistas ar savu plastiku un dejojošo gaitu. Kaut arī tiek pārnēsāti gan bērni, gan milzu smagumi, tas tiek darīts viegli, nezaudējot grāciju. Tāpēc arī savu darbu nosaucu «Kā dejā». Manas sievietes gan nedejo, bet ikdienā dzīvo tā, it kā dejotu.


Foto: Raitis Puriņš. Visu interviju lasiet ceturtdienas, 9. jūnija, «Zemgales Ziņās»